Aizvērt

Pagodinājums – rūpēties par dabu

2019. gada 7. novembrī, 00:00
Pagodinājums – rūpēties par dabu
Kempinga "Klintis" valdes locekle Natālija Jegorska jūtas gandarīta par iespēju būt uzņēmējai skaistā vidē, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Uzņēmējdarbība īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT) var nozīmēt dažādus ierobežojumus un sarežģījumus, tādēļ daudzi to uzskata par klapatām. Kempinga "Klintis" valdes locekle Natālija Jegorska, kura piekrita dalīties pieredzē par uzņēmējdarbību šādā teritorijā, gan teic, ka jūtas pagodināta darboties tik labā vietā un saudzēt dabu.
“Ja mums ir dota iespēja šeit strādāt, tad jārīkojas tā, lai saglabātu dabu un tās vērtības. Ar ierobežojumiem esam iemācījušies sadzīvot. Esmu par zaļu Latviju,” viņa apliecina. Uzņēmums darbojas gleznainā vietā pie jūras Salacgrīvas pagastā. Kempings ietilpst pat vairākās ĪADT – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala un papildus tam arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Blakus kempingam ir dabas piemineklis Veczemju klintis. Saimniekojot ĪADT, teju katrs solis jāsaskaņo ar uzraugošajām vides institūcijām – Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Valsts vides dienestu (VVD).

Kempinga teritorijā kāpu zonā ierīkotas vairākas piknika vietas ar galdiem un soliem. Sezonas laikā pie katras novietots arī grils, lai klienti nekurinātu ugunskuru uz zemsedzes un nebojātu kāpu. Kempinga teritorijā izveidotas aptuveni 10 noejas uz jūru, tās var izmantot ikviens. Lēzena nobrauktuve jeb panduss, ko izmanto ļaudis ar kustību traucējumiem, vecāki ar bērnu ratiņiem, tapusi sadarbībā ar DAP. Tāpat roku rokā ar pārvaldi pērn kempingā izvietoti informatīvie stendi par klintīm, Vidzemes akmeņaino jūrmalu un stāvkrastiem. Šobrīd N. Jegorska cenšas iegūt VVD atļauju pie kāpu zonas uzbūvēt norobežojošu sētu, lai mudinātu cilvēkus izmantot tikai noejas, nevis staigāt pa pašu kāpu, veicinot tās nobrukšanu.

Sezonā apmeklētāju ir daudz, lielākais vienlaikus uzņemto viesu skaits bijis ap 1600. Starp citu, saskaņā ar dienesta rīkojumu šis bija pirmais gads, kad kempinga teritorijā klienti savus auto drīkstēja novietot tikai speciāli ierīkotā autostāvvietā. Ar mašīnu iebraukt dziļāk kempinga teritorijā bija ļauts, tikai lai izkrāmētu vai iekrāmētu mantas. Atsevišķas apmeklētāju kompānijas, par spīti liegumam, tomēr iedzinušas savus auto kāpu zonā. Turklāt kempinga darbinieku aizrādījumus klienti ne vienmēr uztvēruši nopietni. Gadoties arī tādi autovadītāji, kuri, lai nebūtu jāmaksā par stāvlaukumu, auto novieto ceļa malā ārpus kempinga teritorijas, bet tad viņi saņemot soda kvīti no DAP inspektoriem. Tāpat apmeklētājiem jāatgādina, ka no Vidzemes akmeņainās jūrmalas nedrīkst vest projām nekādus akmeņus. Klientus par dabas saudzēšanu kempinga pārstāvji izglīto regulāri. “Cilvēki lielākoties ir atsaucīgi un saprotoši,” saka Klinšu valdes locekle. Viņai sāp sirds par to, ka atkritumu urnās savu lieko, piemēram, vecas autoriepas, brauc izmest, visticamāk, vietējie iedzīvotāji.

Saimniekojot ĪADT, ieguvums ir patīkama darbavieta un vide. “Man kā cilvēkam, kam jūras tuvums ļoti svarīgs, šeit tas ir katru dienu,” teic sarunbiedre. Par ieguvumu viņa min arī iespēju rūpēties par dabu. “Visu, arī kanalizāciju un ūdensapgādi, esam sakārtojuši tā, lai dabai nekaitētu. Mēs šo teritoriju regulāri uzkopjam,” skaidro uzņēmēja.

Viņa gan atzīst, ka nedaudz traucējoša ir tieši birokrātija, kas saistīta ar darbošanos ĪADT. Piemēram, ja koks vētras laikā nogāzts, vispirms jāizsauc mežzinis, kurš uzraksta savu atzinumu VVD. Ja dienests to akceptē un dod atļauju aizvākt šo koku, tikai tad to var darīt. Lai saņemtu atļauju nozāģēt bīstamu koku, saskaņošanas ceļš ir vēl ilgāks. N. Jegorskai bijusi iecere papildināt mājiņu skaitu (šobrīd ir trīs), bet jaunas būvēt VVD nav ļāvis. Sarunbiedre zina – teritorijā, kur atrodas uzņēmums, apjoms, kādā var kaut ko būvēt no jauna, ir ierobežots. Nesenākais papildinājums kempingā esošajām būvēm ir restorāns Rankuļrags, kas durvis vēra pirms vairākiem gadiem.

ĪADT strādājošam uzņēmējam jāpārzina daudz noteikumu un nianšu. “Ir daudz lietu, ko vajag zināt, un uz savu galvu neko nedrīkstam izdomāt. Valstī likumi mainās strauji, tādēļ ir labi, ka institūciju pārstāvji atbrauc, izskaidro un, ja tiešām konstatē nepilnības vai kādu pārkāpumu, ļauj to izlabot, nevis uzreiz soda. Ir jāsarunājas ar Valsts vides dienestu, ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo jebkura komunikācija veicina attīstību,” uzskata Natālija.



UZZIŅAI
  • Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā.
  • Pavisam Latvijā ir 683 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.
  • Mūsu valstī ir astoņas aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas: nacionālie parki – 4; biosfēras rezervāts – 1; dabas parki – 42; aizsargājamie ainavu apvidi – 9; dabas liegumi – 261; dabas rezervāti – 4; aizsargājamas jūras teritorijas – 7; dabas pieminekļi – 327.
Avots: www.daba.gov.lv.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: