Aizvērt

Kuldīgā satiekas karogi un kareivji

2019. gada 27. novembrī, 08:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Kuldīgā satiekas karogi un kareivji
Foto: Sandra Behmaņa arhīvs
Latvijas armijas simtgadei veltītajā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba pasākumā Kuldīgas kultūras centrā satikās visi atjaunotie Kurzemes kājnieku divīzijas kaujas karogi.
Vienkopus bija jātnieku nodaļas, Cēsu rotas, Pirmās Latvijas neatkarības rotas, Atsevišķās studentu rotas, 2. Ventspils kājnieku pulka, 3. Jelgavas kājnieku pulka un 1. Liepājas kājnieku pulka karogs. Zinot vēsturisko kontekstu, šis notikums ir ļoti nozīmīgs, jo tiek uzskatīts, ka vienība bez karoga ir kā bez vadoņa. Karogs karavīram ir vissvētākais simbols, kurā rakstītas patriotiskas devīzes, redzamas alegoriskas un nozīmīgas emblēmas, pastāstīja brigādes informācijas nodaļas galvenā speciāliste Guna Pričina.

Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts 44. kājnieku bataljona komandierim pulkvežleitnantam Vilmāram Vecvagarim pasniedza 1. Liepājas kājnieku pulka karogu, kas Kurzemes kājnieku divīzijā ir pēdējais atjaunotais. Par atjaunošanu jāpateicas atvaļinātajam leitnantam Jurim Raķim, 44. kājnieku bataljona veterānu apvienības priekšniekam Arvidam Goldam, 52. kaujas atbalsta bataljona veterāniem – virsseržantam Ilgaram Puškevicam un virsleitnantam Jānim Oļģertam Melnim. Kurzemnieks jau rakstījis, ka 11. novembrī šis karogs iesvētīts Kuldīgas Sv. Annas baznīcā.

Pasākumā labākie karavīri, zemessargi veterāni un civilie darbinieki saņēma augstos Zemessardzes komandiera brigādes ģenerāļa Leona Leščinska apbalvojumus, tika sumināti ilggadējie sadarbības partneri un pasniegtas Kurzemes brigādes komandiera A.Rieksta pateicības.



KURZEMES KĀJNIEKU DIVĪZIJA
  • Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Oskara Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvārī – 20. martā), Brīvības cīņu laikā bija pirmā bruņotā vienība Latvijas Zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēt par Dienvidlatvijas brigādi.
  • 1919. gada 5. janvārī Jelgavā O.Kalpaka bruņotā vienība noformēta par 1. Latviešu atsevišķo bataljonu. Sākotnēji tajā ietilpa Latvijas neatkarības rota un Cēsu rota. Pēc Skrundas atbrīvošanas 29. janvārī un februārī O.Kalpaka bataljonam pievienoja Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu un Atsevišķo studentu rotu.
  • Komandieris bija leģendārais pulkvedis O.Kalpaks. Pēc viņa nāves 1919. gada 6. martā Airītēs bataljonu, vēlāk brigādi, komandēja ģenerālis Jānis Balodis.
  • Uz Dienvidkurzemes brigādes pamata izveidota Kurzemes kājnieku divīzija, viena no četrām Latvijas armijas divīzijām. Nosaukumu un uzdevumu tā saglabāja līdz padomju okupācijai 1940. gadā.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: