Aizvērt

Mīlestība zupas karotē

2019. gada 29. novembrī, 03:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Mīlestība zupas karotē
Iepriecinot cilvēkus Kuldīgas Sv. Annas draudzē, Ligita Skukina mēdz uzcept arī kādu rausi vai kūku.
Foto: Alberts Dinters
Kuldīgas Sv. Annas draudzē katru ceturtdienu top cienasts desmit cienījama vecuma vientuļiem pensionāriem. Zupu vāra Ligita Skukina, kurai patīk gatavot ēdienu un kurai vēl jo lielāks prieks, ja tas kādam garšo. Galvenā sastāvdaļa, kas no sirds tiek pielikta klāt, ir mīlestība.
MŪSU ZELTA FONDS

„Šie vecie cilvēki ir mūsu zelta fonds. Viņi draudzē bijuši ilgus gadus, un mēs, cik nu varam, cenšamies atbalstīt,” saka L.Skukina. „Es to daru prieka pēc un esmu aizkustināta, ja vecajiem cilvēkiem tas patīk. Viņi ir pateicīgi – zupas spainīši bieži atceļo atpakaļ ar kādu saldumiņu vai ābolu. Tas ir tik mīļi!” Ligita gan uzsver, ka tas ir komandas darbs, jo zupu vecļaudīm aizved Kristīne Dzintare un Anda Bušmane.

Produktus ziedojuši draudzes cilvēki: „Lielākoties katrs kaut ko atnes no dārza: pupiņas, zirņus, kartupeļus, burkānus un citas saknes. Man arī ir dārzs, un šogad speciāli daudz ko audzēju, domājot par zupas vārīšanu. Saliku burciņās skābenes. Ja kā pietrūkst, no draudzes naudas piepērku klāt.

Kad nedēļa beidzas, jau domāju, kāda zupa būs nākamreiz. Vāru, piemēram, biešu zupu, pagājušajā nedēļā bija šķelto zirņu, šonedēļ būs vistas un makaronu zupa. Mums saziedoti arī ķirbji. Tos zupā nelieku, bet te esmu daudziem iemācījusi ēst ķirbju ēdienus. Pagājušajā mēnesī pensionāru pēcpusdienā cepām ķirbju pankūkas, un visiem garšoja.”


REIZI MĒNESĪ TIEKAS

„Reizi mēnesī draudzes vecos cilvēkus atvedam uz dievkalpojumu baznīcā. Ļoti svētīga un stiprinoša ir pasēdēšana, kad viņus cienājam ar kafiju un kaut ko garšīgu. Uz šiem pasākumiem nāk vairāk pensionāru, jo daudzi vēl spēj atnākt paši. Viņi ir tik priecīgi! Ļoti daudz dara Dzintra Alkšņazara, mūsu diakonijas vadītāja. Rasma Letauere un Gunta Janaite arī ir lielas palīdzes. Kopā klājam galdus. Vecie cilvēki aprunājas savā starpā, atnāk mācītājs un kaut ko pastāsta. Sveicam jubilejās un kopā sarūpējam nelielas dāvaniņas, jo galvenā ir mīlestība un uzmanība.

Es priecājos, cik gaiši var būt cilvēki tik lielos gados! Mums tādu ir pulka: Marta, mazā Irmiņa, Gunita, Gaida, Jūsma un visas citas. Tas mani pašu ļoti spēcina. Tad domāju: „Ko es pukstu? Es taču esmu daudz jaunāka.” Un tie daudzie paldies no viņiem!”


DRAUDZĒ PIECUS GADUS

Dievu Ligita satikusi tikai pirms pieciem gadiem smaga pārbaudījuma iespaidā. Tagad to uztverot kā svētību, jo, pateicoties tam, no nākusi draudzē: „Es jau neko citu nemāku, bet ar ēst gatavošanu, kas man patīk, varu palīdzēt. Piemēram, cept pankūkas jau kļuvis par tradīciju gan Pilsētas svētkos, gan Baltā galdauta svētkos un Baznīcu naktī. Man bija sava recepte, kas visiem iepatikās.”

Savulaik viņa, kā pati smejas, „pavāram blakus stāvējusi” – strādājusi Kuldīgas Centra vidusskolas virtuvē. Bet ēst taisīt paticis kopš jaunības: „Man patīk meklēt un izmēģināt jaunas receptes. Kādreiz smērējām maizītes baznīcas dežurantiem, lai viņiem īsāks laiks. Kad ir pasākumi vai brauc ciemiņi, rūpējamies, lai māksliniekiem ir silta tēja un kaut kas ēdams.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: