Aizvērt

Laiks jauniešu acīm

2019. gada 28. novembrī, 16:21
Raksta autors: Jauno žurnālistu skola
Laiks jauniešu acīm
Laiks, kas iztek cauri pirkstiem, laiks, kas velkas kā gliemezis. Laiks, kas nogurdina, un laiks, kas iedvesmo. Kā prast ar to rīkoties, to izmantot savā labā? Tādu tēmu savai lappusei izvēlējās četri "Kurzemnieka" Jauno žurnālistu skolas dalībnieki. Lūk, viņu veikums.
NAV TĀDU PULCIŅU, KAS INTERESĒTU

Kuldīgas 2. vidusskolas 8. klases skolniece Kerida Šefanovska stāsta, ka viņai brīvs ir laiks no stundu beigām, parasti no 14.25 līdz pat 20.00. Pēc tam meitene pārsvarā skatoties kādus video, līdz aizmiegot.

Sanāk, ka Keridai ir daudz brīvā laika. Kā viņa to pavada? Lasot un izklaidējoties ar draugiem, kā arī skatoties filmas un mācoties. Pārsvarā viņa skatās ārzemju filmas un lasa ārzemju autoru grāmatas, visvairāk patīkot romantika, drāma un melodrāma. Dažkārt esot garlaicīgi, bet vienmēr pa rokai tad ir telefons, atzīst meitene. Kāpēc nedarbojas kādā pulciņā? Atbilde ir garāka: „Tāpēc, ka nav tādu, kas mani interesētu, kas ietu pie sirds. Piemēram, tāds lasīšanas pulciņš, kurā apspriež izlasīto ārzemju literatūru. Vai arī kādas modernas dejas, bet tādas, kas mani interesētu. Tādu diemžēl Kuldīgā nav. Iespējams, ietu karsējmeiteņu komandā, ja būtu mana vecuma meitenēm.” Ik pa laikam tomēr ienākot prātā doma, ka gribētu kaut kur darboties, bet pietrūkstot motivācijas, un arī transporta dēļ tas būtu sarežģīti, jo Kerida dzīvo Ēdoles pusē un pēdējais autobuss aiziet 17.30, bet visi interešu izglītības pulciņi lielākoties darbojas ilgāk.



AIZŅEMTĪBAI JĀBŪT MĒRENAI

Tas, vai bērns ir aktīvs ārpus mācību laika, atkarīgs no temperamenta, interesēm un piedāvājuma, tā saka triju bērnu mamma Dace Šēle, Kuldīgas attīstības aģentūras vadītāja vietniece.

„Palīdzu meitai tikt galā ar daudzajiem pienākumiem, viņu atbalstot, piemēram, vakaros atvedot no nodarbībām uz mājām, brīvdienās aizvedot uz mēģinājumiem un pēc tam atpakaļ, jo apzinos, ka slodze ir liela, līdz ar to arī nogurums. Slodzei jeb aizņemtībai jābūt mērenai. Nav labi, ja ārpusskolu nodarbību nav, jo tad par daudz brīvā laika, ko jaunieši mēdz izmantot nelietderīgi.

Mana meita Laura Strazdiņa ir rekordiste pulciņu apmeklēšanā, ja tā varētu teikt. Viņa mācās mūzikas skolā spēlēt flautu (šogad izlaidums), mākslas skolā (7.h kurss, šogad arī izlaidums), dejo jauniešu kolektīva Austra pamatsastāvā, sporta skolā apgūst šahu, dzied Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas korī un apmeklē bērnu un jauniešu centra folkloras pulciņu. Līdz ar to ne tikai darbdienās, bet arī brīvdienās Laura ir noslogota, kad notiek deju mēģinājumi, koncerti, šaha sacensības un tamlīdzīgi pasākumi.



VISU PASPĒJ



„Mana ikdiena ir diezgan aizņemta,” stāsta Kuldīgas Centra vidusskolas 11. klases audzēknis Mārtiņš Dadzis. Puisis ir aktīvs gan skolā, gan ārpus tās, taču vienmēr atrodot laiku tuviniekiem.

„Jau četrus gadus skrienu garās distances uz laiku,” stāsta Mārtiņš. „Skrienu trīsreiz nedēļā, katru reizi septiņus kilometrus.” 42 km maratons esot par daudz. Taču viņš ar tēvu braucot uz sacensībām visā Kurzemē, kā arī ārpus Latvijas. Pirmā medaļa par 3. vietu izcīnīta 13. Turlavas skrējienā. „Kamēr esmu jauns, jāstrādā pie ātruma. Kad būšu vecāks, palielināšu distanci.” Puiša mērķis ir seriālā „Bigbank” Skrien Latvija izcīnīt labu vietu kādā posmā.

Kad Mārtiņš neskrien, viņš darbojas skolas līdzpārvaldē. Taču aizņemtais grafiks neliedz tikties ar draugiem un pietiekami daudz laika pavadīt ar ģimeni. „Dienu grūti saplānot sīkumos, jo katru dienu kaut kas mainās,” puisis atzīst. Taču vecāki vienmēr atgādinot, lai neko nekavē un paspēj uz visiem treniņiem.

„Ilgāku laiku – sešus gadus – esmu mācījies mūzikas skolā. Spēlēju klavieres un mežragu, bet sapratu, ka tas mani vairs neinteresē.” Puisis gājis arī mākslas skolā, lidmodelistos un trenējies vieglatlētikā. To apmeklēt ieteikuši vecāki, bet, kā pats saka: „Ir ļoti svarīgi vairāk vai mazāk visu pamēģināt. Tas ir vienīgais veids, kā saprast, vai patiešām to gribu.” Vēl puisis vēlētos trenēties volejbolā, bet domā, ka ir jau par vecu, lai sāktu. Un neesot arī šī sporta veida pieredzes.

Treniņi sporta klubā Katrīna un līdzpārvalde mācības neietekmējot. Viņš visu paspējot atkārtot. „Visam var atrast laiku, ja ļoti grib. Treniņi ilgst vienu vai divas stundas, tāpēc katru nedēļu varu atrast brīdi atpūtai.”



PLĀNOT UN NEPĀRSLOGOT

Dace Giela, psiholoģe:
– Visobjektīvāk laiku var saplānot, vispirms paredzot svarīgāko un steidzamāko, tad pārējo, ko var ielikt svarīgākajam pa vidu. Pa ceļam vēl var pabaudīt ko skaistu, jo lielajā ikdienas steigā nevajag aizmirst sevi. Plānošana dod iespēju paveikt vairāk un izvairīties no stresa. Aktīvi piedaloties dažādās aktivitātēs, cilvēks ir sabiedrībā, dzīvo daudz interesantāk un ļauj sev attīstīties vairāk. Bet nevajag pārspīlēt. Ja sevi pārslogo, var izdegt: kļūt trauksmains, nervozs, saslimt, izjust nespēku, negatīvas emocijas, zaudēt jebkādu prieku un gandarījumu par paveikto.



PADOMI LAIKA PLĀNOŠANAI
  • Izveido darbu sarakstu!
  • Sagatavo nedēļas un mēneša darba plānu!
  • Nosaki termiņu katram darbam!
  • Uztaisi sarakstu, kas jāizdara tūlīt!
  • Dari nozīmības secībā!
  • Izvairies darāmo atlikt!
  • Ievāc visu informāciju, lai darbu sāktu!
  • Lielos uzdevumus sadali mazākās daļās!
  • Ja tevi iztraucē, mācies noraidīt, pateikt !


Mans viedoklis

VISPIRMS JĀATROD LAIKS PRIORITĀTĒM


Monta Montvida:
– Manuprāt, brīvais laiks ir plašs jēdziens – var uzskatīt, ka tas ir tad, kad pavisam nekas netiek darīts, bet tās var būt arī aktivitātes, kas nav obligātas, bet patīk.

Lai to labi aizpildītu, tas, protams, jāizplāno, taču ne vienmēr tas ir viegli. Pēc maniem uzskatiem, vispirms jāsaprot, kas ir paša prioritātes, un jāatrod laiks vispirms tām. Pēc tam var ieplānot kaut ko mazsvarīgāku, ja nu ir tāda vēlme.

Manas dienas ir aizpildītas no rīta līdz vakaram katru dienu. Es spēlēju džambu, apgūstu skatuves cīņas mākslu, jauniešu mājā piedalos mācībās par atkarībām, spēlēju Daces Priedes amatierteātrī, vienreiz mēnesī apmeklēju gan Jauno talantu skolu, gan Jauno ķīmiķu skolu. Un es gribētu vēl kaut ko paspēt, bet laiks ir tik, cik tas ir.

Mūsdienās daudz laika nozog tas, kam nevajadzētu aizņemt tik daudz laika, piemēram – telefons! Dažreiz to pat nepiefiksējam, cik lielu dienas daļu esam tajā pavadījuši. Esmu ievērojusi, ka laiks iet ātrāk tad, kad gribētos, lai tas ir lēnāks, lai notiekošo var izbaudīt ilgāk vai pabeigt iesākto. Un, kad gribētos, lai paskrien ātri, tas savukārt velkas ļoti lēni.

Visiem, kuri vēl nav atraduši, ko brīvajā laikā darīt, es novēlu meklēto atrast. Tiem, kuriem darāmā daudz, vēlu visu veiksmīgi izplānot.



Autori: Rūta Mediņa, Elza Elīna Kļava, Monta Montvida un Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš
Publikācija tapusi sadarbībā ar organizāciju Internews un Baltijas Mediju izcilības centru.
#storygram
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: