Aizvērt

Pareizticīgie nosvinējuši Kristus dzimšanu

2020. gada 10. janvārī, 02:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Pareizticīgie nosvinējuši Kristus dzimšanu
Klusi un mierīgi otrdien Kuldīgas Vissvētās Dievmātes patvēruma baznīcā nosvinēti kristīgie Ziemassvētki – tikpat klusi un pazemīgi, kā Kristus nāca pasaulē, kaut tas bija dižens brīnums, jo cilvēkā iemiesojās Dievs.
Foto: Laila Liepiņa
„Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla,” ar šiem vārdiem no Jāņa evaņģēlija šīs nedēļas sākumā Kristus dzimšanas svētkos tika uzrunāti Latvijas pareizticīgie.
Pirmdien vakarpusē Kuldīgas pareizticīgo baznīcā svētku ieskaņas dievkalpojumā un otrdienas rītā liturģijā ar svēto vakarēdienu skanēja dievvārdi, lūgšanas un pateicības par Dieva dēla atnākšanu. Kalpoja tēvs Sergijs, piedalījās vairāk nekā 30 draudzes pārstāvju. Citi šajās stundās iegriezās dievnamā kaut uz mirkli, lai pabūtu svētsvinīgajā atmosfērā. „Tik bieži nesanāk, kā vajadzētu,” atzina kuldīdzniece Zinaīda. „Izmantoju šos svētkus tam, lai aizdegtu svecīti un aizlūgtu par saviem mīļajiem.”

Kā uzrunā pareizticīgo virsganiem, priesteriem, diakoniem un visiem Kristus baznīcas brāļiem un māsām norādījis Rīgas un Latvijas metropolīts Aleksandrs, šajās svētajās dienās lūgšanās tiek godināts piedzimušais Dieva bērns Kristus. Kungs nāca mūsu pasaulē klusu un pazemīgi – eņģeļi steidzās uz necilo un pieticīgo Betlēmi, lai slavētu to, kurš ir iemiesojies Dievs. Piepildījās dižens brīnums, bet cilvēku acīm tas nebija tik acīmredzams: pasaule turpināja dzīvot savās rūpēs un plānos, kaislībās un pārdzīvojumos, un tikai nabadzīgie gani un austrumu gudrie ieradās godināt Dieva dēlu, kas nācis mūsu pestīšanai. Metropolīts aicināja sekot svētajiem, atlikt tumsas darbus, ietērpties gaismā, nesot ticību, mieru, mīlestību, prieku un cerību, ar labiem tikumiem un lūgšanām piepildītas dzīves piemēru rādot nākamajām paaudzēm.

Latvijā pareizticīgo baznīca Ziemassvētkus svin 7. janvārī līdzīgi, kā tas ir vairumā bijušo PSRS republiku. Bet daudzviet Rietumos pareizticīgie tāpat kā luterāņi un katoļi Kristus dzimšanu svin 25. decembrī.

„Nedrīkst tā dalīt: krievu vai latviešu baznīca. Tautībai nav nozīmes, un pie mums vairums ir latvieši,” teic draudzes pārstāve Benita Piļķe. „Nav arī īsti pareizi saukt par Ziemassvētkiem – šis vārds var sasaukties ar ziemas saulgriežiem, bet tā ir Jēzus nākšana pasaulē. Tāpat kā mēs katrs draugu pulkā svinam savu dzimšanas dienu, tā kopā svinam Dieva dēla piedzimšanu, un tas ir daudz nozīmīgāk. Žēl, ka netiek piešķirtas brīvdienas, jo darba dēļ varbūt kāds netika uz dievkalpojumu. Sabiedrībā vairāk jārunā par šo svētku nozīmi. Man patika metropolīta teiktais par audzināšanu ģimenē. Mēs, latvieši, esam daudz Dievam parādā.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Novadu reforma, no 119 izveidojot 42 pašvaldības:
veicinās reģionālo attīstību
neko nemainīs
sanaidos cilvēkus
sen bija vajadzīga
ietaupīs naudu
apvienos resursus
ir piekāpšanās lielajām pilsētām
vēl vairāk iztukšos laukus
nav pārdomāta līdz galam
Kurzemnieks Horoskopi