Aizvērt

"Ir viegli apmaldīties”

2020. gada 30. janvārī, 00:00
Raksta autors: Agrita Blumberga
"Ir viegli apmaldīties”
“Redzot, kāds saturs nonāk uz manas sienas sociālajos tīklos un ar ko mēdz dalīties ikdienā saprātīgi cilvēki, varu secināt, ka daudzi mūsdienās neizvērtē informāciju,” saka Sanita Liepiņa.
Foto: Dainis Kārkluvalks
“Tā kā es pati strādāju medijā, iespējams, mani mediju lietošanas paradumi atšķiras. Informācijas meklēšana ir mana ikdiena – pārsvarā daru to internetā. Ir vairāki portāli, kurus lielākoties apmeklēju. Esmu tos izvēlējusies informācijas uzticamības dēļ. Zinu, ka tur strādā profesionāli žurnālisti, kuri informāciju pārbauda. Tāpat man svarīga ir ziņu kvalitāte, tas, cik interesanti un saistoši tiek pasniegts saturs, un operativitāte,” ieskatu savos mediju lietošanas paradumos sniedz Talsu novada fonda brīvprātīgo koordinatore un “Talsu televīzijas” žurnāliste Sanita Liepiņa.
Ik dienu viņa vairākas reizes apmeklē vietnes lsm.lv, tvnet.lv, delfi.lv, vieglākam saturam ieskatās arī portālā kasjauns.lv. “Par šī portāla uzticamību šaubos, bet izklaides ziņām un informācijas salīdzināšanai mēdzu to izmantot,” viņa saka. Skatoties arī televīzijas ziņu sižetus, jo Sanitai patīk vizuāli uztvert informāciju, dzirdēt un redzēt, cik garšīgi cilvēks savu viedokli pasniedz. “Skatos arī portretraidījumus, jo interesantāks par jebkuru ziņu man vienmēr būs cilvēks. Ziņu sižetus un portretraidījumus skatos internetā. Reizēm klausos arī radio ziņas, kas man šķiet svarīgas ātram notikumu apskatam Latvijā un pasaulē, bet pēc tam plašāku informāciju vienalga iegūstu internetā,” norāda brīvprātīgo koordinatore.

Vislielākā interese viņai, protams, ir par reģionālo informāciju. “Reģionālās ziņas bieži vien ir pozitīvākas nekā Latvijas vai pasaules ziņas, un tas man visā informācijas daudzumā ir svarīgi – neieslīgt negatīvismā. Tālāk seko valstiskās ziņas, jo man rūp, kas notiek Latvijā. Mazāk izdodas sekot līdzi pasaules mēroga ziņām.

Man svarīgs ir avots, kur informāciju iegūstu. Sociālajos tīklos ļoti bieži klejo šokējoši virsraksti, uz kuriem reizēm arī man gribas reaģēt, uzklikšķināt, bet, ieraugot lapas nosaukumu, uzreiz ir skaidrs, ka ziņa ir izdomāta. Vienu un to pašu tematu mēdzu izzināt vairākos avotos, lai redzētu, vai informācija sakrīt. Pie atsevišķiem rakstiem vai video mēdzu palasīt komentārus, kur starp verbālo caureju reizēm var izlasīt interesantus, papildinošus faktus,” padalās Sanita.

Viņa piekrīt, ka sociālajiem medijiem šobrīd cilvēku dzīvē ir lielāka loma nekā televīzijai, avīzei vai radio. Cilvēki internetā pavada lielu daļu dzīves – tā ir vieta, kur satikties, komunicēt un uzņemt informāciju. “Cilvēki, kuri veido viltus saturu, kļūst arvien nekaunīgāki, uzmācīgāki, tehniskās iespējas viņiem ļauj kļūt vēl labākiem. Mediju patērētājiem nākotnē jābūt vēl uzmanīgākiem, domājot līdzi, kā neuzķerties uz skaļiem virsrakstiem un kliedzošām bildēm, salīdzinot informāciju vairākos avotos un pārbaudot datumus. Milzīgajā informācijas daudzumā ir viegli apmaldīties. Kļūdīties var pat ļoti intelektuāli cilvēki, kuriem piemīt kritiskā domāšana, jo tehniskās iespējas informācijas viltošanā attīstās, bet es no sirds gribētu, lai cilvēki būtu apdomīgāki un prastu izšķirot vismaz to informāciju, kur virsraksts burtiski kliedz: “Es neesmu patiess!”,” piebilst S.Liepiņa.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.