Aizvērt

Reizē drosmīgi un piesardzīgi

2020. gada 31. janvārī, 00:00
Raksta autors: Līga Liepiņa
Reizē drosmīgi un piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju norēķinu paradumu pētījums apliecina, ka bezkontakta maksāšanas iespēja kļūst arvien populārāka.
Foto: Līga Liepiņa
Pasaulē jau vairāk nekā 20 gadus un nu dažus gadus arī Latvijā par pirkumu, ja vien tā summa nepārsniedz 25 eiro, iespējams norēķināties ar bezkontakta tehnoloģiju. Tikai jāpietuvina maksājumu karte vai viedierīce (maksimāli 4 cm attālumā) norēķinu pieņemšanas iekārtai. Brīdī, kad starp tām notiek datu apmaiņa (par to liecina gaismas signāls uz iekārtas un pīkstiens), darījums noticis.
Šoruden uzņēmums Mastercard un Finanšu nozares asociācija informatīvajā kampaņā Piik, un gatavs! pētīja Latvijas iedzīvotāju norēķinu paradumus. Aptaujā noskaidrots, ka teju 75% iedzīvotāju ir maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespēju, bet 23% šāda maksāšanas iespēja pieslēgta arī mobilajā telefonā, viedaprocē vai viedpulkstenī. Asociācijas informācija liecina, ka līdz šā gada vidum Latvijā aktīvas bija 2 161 824 maksājumu kartes, no tām vairāk nekā puse bija aprīkotas ar bezkontakta tehnoloģiju. Karšu norēķini pieejami jau vismaz 30 tūkstošos tirdzniecībasvietu valstī, un no šā gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā jāpieņem kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām.

Daudzi kartes ievietošanu aparātā un PIN kodu gan vērtē kā drošāku maksāšanas veidu. Informatīvās kampaņas organizētāji skaidro bezkontakta norēķinu priekšrocības un drošības aspektus, kliedējot izplatītākos mītus. Karti nav iespējams nolasīt no attāluma, tāpat nevar nozagt naudu, tai pietuvinot viltus karšu pieņemšanas iekārtu. Katrs bezkontakta darījums ir izsekojams, un banka izmeklē katru gadījumu, kad noticis nedrošs un neautorizēts maksājums. Ja ir bažas, ka bezkontakta karte teorētiski varētu tikt noskenēta ar īpašu ierīci, IT drošības konsultants Agris Krusts iesaka to turēt makā starp vairākām citām bezvadu kartēm. Tas palielina drošību. Nav jābaidās, ka par vienu pirkumu varētu samaksāt divreiz vai tas varētu tikt apmaksāts no vairākām kartēm vienlaikus (ja makā tādas vairākas). Katram bezkontakta maksājumam ir unikāls numurs, tādēļ to nav iespējams veikt divreiz. Vairākām šādām kartēm esot kopā, nauda tiks noņemta tikai no tās, kura pirmā būs reaģējusi uz karšu pieņemšanas iekārtas pieprasījumu.

Papildus kartēm bezkontakta maksājumu iespējams veikt arī ar viedtālruni (tam jābūt ar jaunu programmatūru) vai citu viedierīci, izmantojot konkrētas bankas mobilo lietotni. Sākot tajā darboties, tā pa soļiem pasaka priekšā, kas darāms. Pakalpojums nu jau pieejams vairākās bankās, bet šo iespēju cilvēki pagaidām izmanto diezgan kūtri. Tehnoloģijas attīstās, un katrs pats var izvērtēt, kāds norēķinu veids pieņemamāks un kāda iekārta ērtāk izmantojama. Turklāt viens norēķinu veids neizslēdz citu.



PADOMI
  • Pirms veikt maksājumu, vienmēr jāpārliecinās, vai terminālī ievadīta atbilstošā preces summa.
  • Maksājot par pirkumu, bezkontakta karti vai ierīci labāk nopīkstināt pašam, nevis dot to darīt pārdevējam.
  • Jāpatur prātā PIN kods. Tas vajadzīgs pirkumiem virs 25 eiro, tāpat drošības labad neatkarīgi no maksājamās summas POS terminālis ik pa laikam pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās patiesais lietotājs.
  • Jāseko norēķinu plūsmai un jārūpējas par savu datu un maksājumu ierīču drošu uzglabāšanu. Vēlams iestatīt, lai telefons paziņo par katru izejošo maksājumu, kas veikts ar karti.
  • Telefonu vai citu viedierīci, ar ko veic bezkontakta norēķinus, ieteicams aizsargāt, izmantojot ekrāna kodu, bloķēšanu ar pirkstu nospiedumu vai sejas atpazīšanu.
  • Regulāri jāatjauno viedierīces programmatūra.



Runā eksperts

KAM TICĒT?


MARTA RĪBELE, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja.

Vai tiešām Hitlera daiļrade Latvijā ir populārāka par Harija Potera sāgu*? Šādas un līdzīgas ziņas internetā izplatās kā kūlas ugunsgrēks. Daloties ar tām, mēs uguni pūšam vēl lielāku. Gada nogales svētku tradīcijas dažādos Eiropas reģionos atšķiras, un tāpat ir ar viltus ziņām jeb dezinformāciju. Taču abos gadījumos ir vairākas skaidras lietas. Svētkos tā ir kopā būšana un brīnumi, bet cīņā pret dezinformāciju – katra paša vērtības, profesionāli žurnālisti, valsts un Eiropas Savienības (ES) kopīgas iniciatīvas.


KĀ EIROPAS SAVIENĪBA MŪS AIZSARGĀ

Dezinformācija nav jauns fenomens, bet līdz ar interneta attīstību mainās tās formas, mērogs un izplatīšanās ātrums. Eiropas Savienībā valstis ir apvienojušās, gan lai iegūtu ekonomisku spēku, gan kopīgi stātos pretim izaicinājumiem. Cīņa pret dezinformāciju ir viens no tiem.

Kā ES mūs aizsargā? Jau 2015. gadā izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, kas ES austrumu kaimiņvalstīs palīdz stiprināt neatkarīgu presi un audzē ES spēju cīnīties ar Kremļa propagandu. 2018. gadā, gatavojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām 2019. gada maijā, ES ieviestas vairākas jaunas lietas. Starp ES iestādēm un dalībvalstīm izveidota īpaša agrīnās brīdināšanas sistēma, Briselē un ES kaimiņvalstīs ir papildu speciālisti un rīki cīņai ar dezinformāciju, kā arī Facebook, Google, Twitter, Mozilla u.c. parakstīja labas prakses kodeksu. Cilvēki Latvijā varbūt ir pamanījuši, ka, piemēram, vietnē Facebook tagad var redzēt politiskās reklāmas apmaksātāju. Taču varu atklāt, ka liels darbs notiek arī “neredzamajā” frontē. Piemēram, Latvijā pirms EP vēlēšanām ES iestāžu pārstāvniecības kopīgi ar valsts pārvaldi izglītojās un regulāri apmainījās ar informāciju, lai varētu atspēkot dezinformāciju.


JAUNAS IDEJAS

Vasarā darbu sāka jaunais Eiropas Parlaments, un 1. decembrī – arī jaunā Eiropas Komisija. Izvērtējot paveikto un situāciju pasaulē, gaidāmas jaunas ES līmeņa iniciatīvas, piemēram, Eiropas demokrātijas rīcības plāns. Protams, cilvēks Liepājā vai Cēsīs šo politikas pusi labprātāk atstātu lēmumu pieņēmējiem, taču vairāki rīki ir katra paša rokās. Piemēram, ES mājaslapa pret dezinformāciju, ko var atrast internetā pēc atslēgvārdiem EU Vs Disinfo un kas pieejama angliski, krieviski un vāciski. Tajā kopš šā rudens atrodami vairāk nekā 7000 prokremlisku dezinformācijas piemēru un to atspēkojumi.


ŽURNĀLISTS KĀ BĀKUGUNS

Viennozīmīgi šajā laikmetā ļoti liela loma ir profesionāliem medijiem. Skandināvu mediju pētījumi rāda, ka 82% jauniešu neatšķir neatkarīgu žurnālistiku no sponsorētā satura, un tikpat kritiska situācija varētu būt arī citu vecumu grupās. Tādēļ ne tikai valstu, bet arī ES iestādes pieliek īpašas pūles, lai atbalstītu kvalitatīvu žurnālistiku, – uzlabo likumdošanu un palīdz praktiski.

Arī Latvijā ES iestāžu pārstāvniecības pievērš lielu uzmanību gan pieredzējušo žurnālistu, gan studentu atbalstam.


SARGĀ SEVI PATS

Kā jau minēju, dezinformācijas seja visu laiku mainās. Ja agrāk tie vairāk bija nepatiesi fakti par ES, tad tagad dezinformatoru mērķis arvien biežāk ir Eiropas vērtības.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dalība ES ir laba lieta. No tā var secināt, ka Eiropas vērtības ir Latvijas cilvēku DNS sastāvdaļa. Taču to apzināšanās un saglabāšana ir katra paša atbildība. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties ES moto Vienoti dažādībā, kas nozīmē, ka vērtības var atšķirties.

Protams, lai cilvēki spētu atzīt un aizstāvēt savas vērtības, tikpat svarīga kā medijpratība ir arī politiskā pratība. Gribētos ticēt, ka ar valstu un ES atbalstu un konkrētām iniciatīvām situācija uzlabosies arī šajā jomā. Latvijas jauniešu aktīvā iesaiste EP vēlēšanu kustībā Šoreiz es balsošu, kas tagad pāraugusi iniciatīvā Mēs esam kopā, rāda, ka veidojas jauna, zinoša pilsoniskās sabiedrības paaudze.


* BBC nesen stāstu par viltus ziņām ilustrēja ar šādu piemēru no Latvijas.



Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Biškopības kursi

Biškopības kursi
Aicinam pieteikties kursiem.
Aptauja
Notikumi Baltkrievijā:
prasa rūpīgāku analīzi;
raisa bažas par mūsu drošību;
ved uz demokrātisku valsti;
bija paredzami;
mani pārsteidz;
ir jāatbalsta baltkrievu tauta;
mani neskar;
mani neinteresē.