Aizvērt

Paniku nesēt, bet par drošību padomāt

2020. gada 31. janvārī, 08:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Paniku nesēt, bet par drošību padomāt
Projektā "Cik droša dzīve novados – tiesiski, ekonomiski, sociāli un informatīvi" – šoreiz par drošību ārkārtas situācijās.
Ne tikai kara, bet arī dabas un citu katastrofu gadījumā cilvēkam būtu jābūt gatavam parūpēties par sevi un vismaz tuvākajiem. Aizsardzības ministrijas (AM) nostādne ir tāda, ka pašu spēkiem vajadzētu noturēties 72 stundas, tad jau klāt būtu arī papildspēki.


„Armija aizsargāt spēj, bet paši?”

Ar tādu atziņu no trīs dienu valsts aizsardzības semināra Priekuļos atgriezusies Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa, piebilstot, ka pārliecinājusies – ar 2% no iekšzemes kopprodukta Latvijas aizsardzībai ir par maz. Viņa un Skrundas novada priekšsēde Loreta Robežniece bijušas starp 40 dažādu nozaru speciālistiem pirmajā šādā seminārā.

Liela nozīme ir sabiedrībai

I.Bērziņa pastāstīja, ka seminārā daudz kas licis aizdomāties gan par mūsu valsts spēju aizsargāties no fiziska apdraudējuma un kiberuzbrukumiem, gan par uzlabojumiem, kādus vajadzētu ieviest civilajā aizsardzībā. Seminārā piedalījušies speciālisti no Saeimas, ministrijām, pašvaldībām, ļoti lieliem un mazākiem uzņēmumiem, arī baņķieri, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pētnieki. „Vairums gan nesaprata, kādēļ tur esam nokļuvuši,” atzina I.Bērziņa.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sācis ar jautājumu, kas tobrīd daudziem bijis uz mēles: „Kāpēc esam šeit? Tāpēc, ka notiek liela reforma, ko sauc par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu. Mēs ieejam pavisam citā fāzē, kā Latvijā izprotam drošību un aizsardzību un kā redzam risinājumus nākotnē. Šajā sistēmā sava vieta ir ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī visai sabiedrībai, arī jums kā vadītājiem un indivīdiem.” Uzsvērts, ka visi aicinātie ir savā jomā viedokļu līderi, kuriem svarīgi sadarboties, lai iespējamās krīzes gadījumā katrs zinātu savu uzdevumu un pienākumus valsts aizsardzībā.

I.Bērziņa pastāstīja, ka līdzīgi semināri regulāri notiekot arī citās valstīs. Somijā un Igaunijā uzņēmumu, valsts iestāžu un biedrību vadītājiem šādas mācības tiek rīkotas pat vairākas nedēļas.
Kuldīgā tiekoties ar pagastu pārvaldniekiem, I.Bērziņa dalījās pārdomās, vai mēs katrs būtu gatavi krīzes gadījumā ministrijas paredzētajās 72 stundās parūpēties par sevi, spējot ātri sakārtot ārkārtas gadījuma somu. Vēl viņa solīja pie pašvaldības darbiniekiem aicināt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pārstāvjus, jo viens ir dzirdēt pārstāstu, bet pavisam cits – uzklausīt speciālistus.


Sasauc cilvēkus, kas vēstījumu nes tālāk

L.Robežniece atzīst: „Es semināru vērtēju ļoti augstu.” Viņasprāt, kopā sasaukti tie, kuri vēstījumu nes tālāk. „Daudzi semināra dalībnieki ar civilo aizsardzību jau bija saistīti, bet tur uzzinātais lika uz daudz ko paskatīties no citas puses. Nekas no tā, ko Aizsardzības ministrija no sabiedrības vēlas, nav neizdarāms, tikai līdz tam neviens neaizdomājas. Kaut vai par tām 72 stundām, kurās cilvēkam jābūt gatavam parūpēties par sevi pašam. Nav par to jādomā katru dienu, bet ir labi zināt spēles noteikumus,” teic L.Robežniece.

Viņasprāt, sabiedrībai jādomā par iekšējo drošību, par rīcību jebkurā kataklizmā. Jautāta, kā viņa AM vēstījumu var nest tālāk, priekšsēde atbildēja: „Tūlīt pēc semināra runāju ar pašvaldības darbiniekiem. Esmu iecerējusi par to runāt arī iedzīvotāju sapulcēs, kas Skrundas novadā notiks maijā. Viens ir mutiskais vēstījums, otrs – ja ir vajadzība, informācijas nesējam jābūt viegli sasniedzamam. Ja ir zinoši pašvaldības darbinieki, viņi tālāk var runāt ar plašu sabiedrību.

Ja mēs par kaut ko negribam domāt, bet apkārt par to runā, agri vai vēlu aizdomājamies. Piemēram, arī dūmu detektori paredzēti mūsu drošībai. Pirms pieciem gadiem par to ne domājām, ne runājām. Ja kādam bija – labi. Šodien visi zinām, cik nepieciešami tie ir. Domāju, ka pamazām ieviesīsies, jo tā ir tieša iespēja pašiem saglabāt dzīvību.”

„Katram jābūt gatavam trīs diennaktis par sevi parūpēties pašam. Nav par to jādomā katru dienu, bet ir labi zināt spēles noteikumus.”

Valsts aizsardzības koncepcija, kurā ietverti arī visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko AM izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi.
Tā paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim.

„Notiek liela reforma – visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. Mēs ieejam pavisam citā fāzē, kā izprotam drošību un redzam risinājumus.”


Vai jūs spētu ārkārtas gadījumam somu salikt no tā, kas atrodas mājās?



Inga Bērziņa
, Kuldīgas novada domes priekšsēde:
– Soma man nav salikta, bet pēc semināra esmu sākusi par to domāt. Atceros, ka vecmāmiņa teica: katrā mājā jābūt vismaz kilogramam sāls, cukura, miltu, kaut mazliet kartupeļu rezervei, sērkociņiem, svecēm, baterijām. Sērkociņus es atrastu, bet bateriju mājās nav. Ūdeni neturu, bet vai nu makaroni, vai rīsi, vai citi graudaugi ir atrodami. Zāles faktiski nelietoju, bet galvassāpēm un temperatūrai kaut kas ir. Guļammaiss mājās ir, telts nav. Viens ir sakravāties sev, bet jādomā arī par bērniem un mazbērnu. Uzskatu, ka man jāsakravājas tā, lai varu palīdzēt vēl kādam.



Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēde:
– Mana soma būtu nepilnīga. Problēmas būtu ar zālēm. Domāju, ka esam pietiekami droša valsts, lai istabas stūrī tādu somu neturētu. Tomēr labi, ja ir zināšanas, jo tad, ja būs jārīkojas, zināsim, kā.


VIEDOKĻI

Lai gatavi būtu visi



Artis Pabriks
, aizsardzības ministrs: – Uz mūsdienu drošības izaicinājumiem jāatbild ar efektīvu rīcību. Obligātais militārais dienests nav to vidū. Zviedrija obligātajā dienestā apmāca ap 5% iedzīvotāju, Lietuvā – ap 10%. Faktiski tas nozīmē, ka pārējie 90% cilvēku nav sagatavoti nekādām krīzēm. Mūsu mērķis kā mazai valstij, kas vienlaikus ir ES un NATO ārējā robeža, bez piespiedu metodēm lielāku cilvēku skaitu sagatavot dažādām krīzes situācijām, tai skaitā hipotētiskai kara darbībai. Esam secinājuši, ka labākais veids, kā to darīt, ir piedāvāt valsts aizsardzības modeli visai valstij un skolās ieviest valsts aizsardzības mācību.


Rezultāti nav prognozējami



Jānis Karlsbergs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks: – Pēdējos gados globālie riski mainījušies. Eiropas un NATO valstu virzienā tie nāk ne tikai no Krievijas, bet arī Ziemeļkorejas, Tuvajiem Austrumiem, Ķīnas. Tāpat nevar ignorēt Venecuēlā ieilgušo krīzi, Vidusāzijas un Āfrikas konfliktus, radikālā islama izplatību pasaulē – visi šie procesi var attīstīties ar pagaidām neprognozējamu rezultātu.


IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻI

Ja notiktu kāda katastrofa, ko jūs liktu ārkārtas somā, dodoties prom no mājām?



Mārtiņš Osis
, skolnieks: – Manā koferī noteikti būtu lukturītis, ja nu pazūd elektrība. Ja es dotos tālu prom, ņemtu līdzi pupiņu zupas un roltonus. Arī peldbikses – ja nu uzbrūk cunami, lai var peldēt. Ūdeni un kādu darbarīku, piemēram, nazīti. Siltākas drēbes arī, ja nu pa nakti jānakšņo laukā.



Adrians Bogdans
, skolnieks: – Ēdienu, piemēram, konservus, arī siltās drēbes, lukturīti, sērkociņus. Dokumentus paņemtu katram gadījumam. Reāls apdraudējums bija nesen, kad ASV un Irānas konflikta dēļ varēja izcelties trešais pasaules karš.



Velta Jūrmale
, skolotāja mūzikas skolā: – Esmu domājusi, kā būtu, ja būtu, bet tā uzreiz nevaru atbildēt. Kaut gan zinu, ka arī tajā brīdī nebūtu laika domāt. Ticību ņemtu līdzi – bez maizītes un ūdens somā noteikti būtu arī Bībele. Tāda situācija var būt – laiks ir tāds, kad gan dabā, gan citur viss kas var notikt. Ēdienu var paņemt līdzi pirmajam brīdim, turpmākais būtu Dieva rokās.



Una Ozola, pirmsskolas skolotāja: – Neesmu par to domājusi, bet noteikti somā ieliktu bērnam pamperus un citu viņam nepieciešamo. Ēdienu un pirmās nepieciešamības preces.



Silvija Graudiņa
, pensionāre: – Kaut ko dzeramu un ēdamu. Pats par sevi saprotams, ka arī dokumentus.



Aina,
mājsaimniece: – Apģērbu, skatoties pēc gadalaika. Ūdeni, ko padzerties, un kalorijām bagātu ēdienu, kas nebojājas. Aptieciņu. Bet vispār par šādu iespējamību nedomāju – tā var dzīvot mierīgāk.



72 stundas


Krīzes situācijā bruņotie spēki un atbildīgie dienesti pārvarēs apdraudējumu, tāpēc ikvienam jābūt spējīgam noturēties pirmās dienas – vismaz 72 stundas, informē Aizsardzības ministrija. 
Tā brīdī ikdiena kardināli mainās, jo var nebūt pieejama elektrība, gāze, apkure, internets, mobilie sakari un citi pakalpojumi. Var nestrādāt veikali un benzīntanki, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes. Var tikt  apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība.

Labākais veids, kā sevi un tuviniekus pasargāt, ir laikus sagatavoties jebkādai krīzei:
• pārrunāt iespējamās situācijas un vienoties par rīcību;
• būt gatavam nodrošināt pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus pirmajām trim dienām;
• regulāri atsvaidzināt zināšanas par pirmo medicīnisko palīdzību, zināt to, kas var palīdzēt ekstremālos apstākļos.




Kas jāliek ārkārtas gadījumu somā?


Jāmāk izmantot katru priekšmetu, ko plānots somā likt. Ja tikai krīzē pirmoreiz mūžā ir vēlme lietot gāzes degli vai cirvi, labāk tos vispār neņemt līdzi, jo tas var beigties slikti pašam un apkārtējiem.

Šie ieteikumi nav likums. Ārkārtas gadījumu somas salikšanā katram jāizvērtē sev nepieciešamo mantu klāsts.

Somas saturs

Ārkārtas gadījumu soma paredzēta: ugunsgrēkam, zemestrīcei, tehnogēnai katastrofai, karadarbībai u.c. Tai jābūt saliktai tā, lai krīzes situācijā tā ir gatava līdzņemšanai pāris minūtēs bez papildu krāmēšanas. Tur tiek uzglabāts primāri nepieciešamais. Vieglākais ceļš, kā inventāru izvēlēties: uz lapas sarakstīt visu, kas nāk prātā, tad izsvītrot lieko.

Kas jāņem līdzi

Dokumenti
(pase, ID karte, dzimšanas, laulības apliecība, zemesgrāmata u.c.)
Ikdienā somā tos neglabāsiet, bet jau laikus tiem jāatvēl vieta. Ideāli, ja visi nozīmīgie dokumenti tiktu glabāti kopā ūdensdrošā mapē, lai būtu ātri paņemami.

Rezerves apģērbs (gan sev, gan mājiniekiem)
Ieteicams uzreiz likt somā silto apģērbu, jo arī vasarā naktis ir aukstas. Ideālā variantā – divus veļas komplektus un vairākus pārus zeķu. Parasti nav zināms, cik ilgi nāksies uzturēties ārā. Var ielikt veļas mazgāšanas līdzekli.

Aptieciņa
Pietiks ar standarta autoaptieciņu un svarīgākajām zālēm, kuras lietojat ikdienā. Ja ģimenē ir bērni, obligāti jābūt zālēm bērniem, jo tieši viņi krīzē ir vājākais posms. Ieteicamas pret temperatūru, alerģiju, vitamīni. Obligāti jāieliek aktivētā ogle – jo vairāk, jo labāk. Ārkārtas situācijā aptiekas var nestrādāt.

Skaidra nauda, daļa vērtslietu
Var nedarboties bankomāti un bezskaidras naudas norēķini. Vērtslietas noderēs kā naudas aizstājējas, jo kara gadījumā nauda parasti zaudē vērtību. Zelta ķēdīte vai gredzens var ģimeni kādu laiku pabarot. Somā vēlamas vairākas slēptuves, kur naudu un vērtslietas glabāsiet.

Nedaudz pārtikas
Vieglākais variants būtu gatavās armijas pārtikas pakas, bet pirms tam jāizlemj, vai būsiet gatavi tās dot arī bērnam. Dārgāks ir speciāls tūristu uzturs, kam mēdz būt ilgāks glabāšanas termiņš. Laba alternatīva ir graudaugi: rīsi, griķi, auzu pārslas, putraimi. Tos vienkāršāk pagatavot un uzglabāt, tikai jāsargā no mitruma. Uzglabāšanai laba būs, piemēram, puslitra kokakolas pudele. Vēl no pārtikas var ielikt cukuru, sāli, medu, rozīnes, riekstus, žāvētus augļus, pievienot šokolādi un batoniņus enerģijai. Konservi nebūs tas labākais – ārējo apstākļu dēļ tie var bojāties un tie ir smagi. Ideāli, ja somā ir vairāki litri ūdens. Arī vismaz viena metāla bļodiņa uz diviem un karotes, metāla krūzītes – izturīgas, vieglas, ļauj ēdienu uzsildīt uz uguns.

Minimālais darbarīku klāsts
Saliekamais zāģītis, tūristu cirvītis, nazis. Daudz vietas neaizņems t.s. multiinstruments. Ieteicams arī metāla zāģītis, vismaz viens asmens, aukla, drāts. Noderēs labi daudzfunkciju instrumenti, kas neaizņems daudz vietas. Mērķis – iekārtot nakšņošanas un ugunskura vietu, labot ekipējumu.

Komplekts gulēšanai
Vismaz viens tūristu paklājiņš un guļammaiss. Ja vieta atļauj, var paņemt vienu vai divus vieglus, siltus pledus. Ja spilvens svarīgs, tā vietā var izmantot rezerves drēbes.

Noderīgi sīkumi
Sveces, lukturītis ar rezerves baterijām (vēlams, lādējamām), svilpe, spogulītis signalizēšanai, sērkociņi, šķiltavas, gāzes deglis ar balonu vai sausā/šķidrā spirta plītiņa, tents nojumei. Pārējie sīkumi pēc vajadzības.

Higiēnas lietas
Līdzi jāņem gan ziepes, gan mitrās salvetes, ja nevar piekļūt ūdenim, dvielis, zobu birste un pasta. Standarta zobu pastai ir pievienots anestēziķis – uzsmērēta uz sasituma, tā nedaudz mazinās sāpes un noņems tūsku. Tā palīdzēs mazināt arī zobu sāpes. Sievietēm – higiēnas paketes. Bet tās var noderēt arī spiedošam pārsējam vai kā zolītes zābakos pret sviedriem. Nav jēgas ņemt dezodorantu. Toties var ielikt puslitru degvīna. Tas noderēs brūču kopšanai, temperatūras noņemšanai, ierīvējot ādu. Sliktākajā gadījumā varēs iemainīt pret pārtiku vai brīvu ceļu. Roku dezinfekcijas krēms noderēs pēc tualetes apmeklējuma vai brūču apkopšanai.

Kur to visu salikt?

Ja cilvēks ir viens, ieteicama 80–100 litru tilpuma soma. Ģimene visu var sadalīt pa vairākām, bet pēc principa, ka pirmās nepieciešamības lietas ir visās – ja gadās šķirties, lai kāds nepaliek bez nekā. Ja ģimenē ir bērni, arī viņiem ieteicamas somas, kam iekšpusē ir ielīmēta/iešūta ūdensizturīga birka ar bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, vecāku vārdu, uzvārdu, tālruni. Tādu pašu birku der izgatavot kā žetonu uzkāršanai kaklā. Krīzes situācijās bērni no vecākiem viegli var noklīst. Viņu somā var būt mīļa rotaļlieta, rezerves cimdi, zeķes, cepure un viegla pārtika: batoniņi, brokastu pārslas, ūdens.
Ārkārtas gadījumam nevajadzētu izmantot sporta somu vai ceļojumu koferi. Tie nav ērti nēsājami, turklāt neiztur ilgstošu slodzi.
Nevajadzētu izvēlēties armijas vai arī tūrisma somas ar armijas krāsojumu (raibo kamuflāžu). Karadarbībā viss, kas kaut attālināti atgādina militāro, ir potenciāls mērķis. Tas pats attiecas uz apģērbu. Visu pušu karavīri jebkuru militāru krāsojumu uztvers kā draudu un darbosies pēc principa – šauju un tad skatos. Apģērbam un somai jābūt neitrālās krāsās, bet ne maskējošiem, jo tāds apģērbs vai soma apgrūtinās glābēju darbu.

Labākā izvēle ir tūristu mugursoma ar:
• platām, polsterētām plecu lentēm, vidus jostu,
• āra kabatām,
• iespēju mantas stiprināt ārpusē,
• lietus pārvalku.
Pie somas var piestiprināt atstarojošo vesti, lai jebkuram skaidrs, ka vēlaties piesaistīt sev uzmanību.

Krīzē soma nav statusa simbols – tai jākalpo drošībai un ērtībai. Tas attiecas arī uz apģērbu. Nevelciet ļoti pamanāmu, dārgu, uzkrītošu apģērbu, jo tā tikai piesaistīsiet lieku uzmanību.

Pētījumi rāda: tam, ka ar mums var notikt kas ļauns, visvairāk netic cilvēki no 40 līdz 60 gadiem.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.





Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kāds būtu labākais novadu reformas variants?
Kuldīgas novads kopā ar Skrundas un Alsungas novadu.
Apvienots Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novads un Jūrkalnes pagasts.
Kuldīgas novads kopā ar Skrundas novadu.
Kuldīgas novads kopā ar Alsungas novadu un Jūrkalnes pagastu.
Alsungas novads apvienots ar Gudenieku un Jūrkalnes pagastu.
Lai viss paliek, kā ir tagad.
Man pilnīgi vienalga, tāpat nekas nemainīsies.
Kurzemnieks Horoskopi