Aizvērt

Žurka – normāls dzīvnieks

2020. gada 18. februārī, 08:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Žurka – normāls dzīvnieks
Žurciņas Grēta un Pīka.
Foto: Kristīnes Āboliņas arhīva foto
„Ikvienam, kurš domā par žurciņu kā savu pirmo vai nākamo mājdzīvnieku, iesaku to iegādāties tikai tad, ja esat gatavi par to kārtīgi rūpēties,” uzskata divu žurciņu saimniece, kuldīdzniece Kristīne Āboliņa.
Pirmo saņem kā dāvanu

Pašlaik Kristīnes mājā dzīvo Grēta un Pīka. „Žurciņas man šķita mīlīgas jau pusaudzes gados, kad vienu kā vārdadienas dāvanu pasniedza tante. Žurkas nedzīvo ilgi – savas dzīves laikā esmu rūpējusies par vairākām. Kad ar draugu dzīvojām Rīgā, man atkal radās vēlme iegādāties mājdzīvnieku. Sākumā draugs Pēteris bija pret jebkādu, taču, kad viņa mamma man uzdāvināja divas žurciņas, arī viņš drīz tām pieķērās. Pēc tam, kad viena nomira, pamanījām, ka otra vārdā Maija sāka uzvesties dīvaini. Palasot speciālistu teikto, secinājām, ka tai vajag jaunus kompanjonus, jo žurciņa bija pieradusi pie kompānijas. Tā tikām pie Grētas un Pīkas, kas kopā ar mums un Maiju pārcēlās no Rīgas uz Kuldīgu.”


Draugi un radi maina domas

„Grētu un Pīku iegādājāmies dienā, kad tās tikko bija atvestas uz zooveikalu un mitinājās kopā ar vēl trim citām – visas nepilnu mēnesi vecas. Man bija liels kārdinājums žurciņas nešķirt citu no citas, taču sapratu, ka vairāk par divām nevaru paņemt.

Es pazīstu daudzus, kuriem žurkas nepatīk, daži no tām pat baidās, taču man to grūti saprast, jo mani fascinē tas, cik tās ir mīlīgas, gudras un tīrīgas. Žurkas nekādā gadījumā nevajadzētu mazgāt, jo tās pašas spēj iztīrīt savu kažoku. Daudzi radinieki un draugi domas par žurkām ir mainījuši pēc tam, kad satika manējās. Citādāk būtu tad, ja mums mājās dzīvotu čūskas vai tarantuli. Neuzskatu, ka žurkas ir kas eksotisks, – normāls mājdzīvnieks.

Mēs savas turam vaļējā būrī, kas atrodas uz dīvāna, pa kuru tās var jebkurā laikā paskraidīt. Bet ilgākā prombūtnē rēķināmies ar to, ka kāds no savējiem nāks tās apraudzīt, un tad jau gan labāk, ka tās atrodas mājiņā.”


Barība un slimības

Saimniece žurciņas baro ar specializētu barību: „Zooveikalos var nopirkt ne tikai barību, bet arī našķus. Internetā atradām arī dažādu speciālistu ieteikumus, ko drīkst un ko nedrīkst dot no tā, ko ēdam paši. Vasarā, kad omas mūs lutina ar dārza zemenēm, pa kādai tiek arī žurciņām. Viņas labprāt našķojas ar mellenēm, svaigu gurķu šķēlītēm, burkāniem, āboliem. Bet ļoti kaitīgas ir ābolu sēkliņas, šokolāde, citrusaugļi un citi produkti, tāpēc ļoti uzmanām, ko dodam.”

Kristīne stāsta, ka žurkas tāpat kā citi dzīvnieki slimo: „Pārsvarā to nāves cēlonis ir audzēji. Žurciņas ir mazi dzīvnieciņi un ne tik populāri, tāpēc veterinārārstiem grūti tām palīdzēt, bet ir arī ļoti maz speciālistu, kuri par grauzējiem zina kaut ko vairāk. Rīgā caur paziņām bijām atraduši vetārstu, kurš ļoti palīdzēja. Kuldīgā pāris reižu mums centušies palīdzēt gan Mīļajās ķepiņās, gan Obodņikova veterinārajā klīnikā, kad šķita, ka žurku kažokā bija iemitinājušies parazīti, taču šeit veterinārārstiem diemžēl trūkst tādas pieredzes. No Rīgas ārsta uzzinājām, ka no dabīgajiem pakaišiem, ja tie netiek iztvaicēti, dzīvnieki var dabūt parazītus, kas ieperinās kažokā un sūc asinis.”


Grauž itin visu

„Smieklīgākais atgadījums manas neuzmanības dēļ notika tad, kad bija atbraukuši ciemiņi. Lai neradītu žurciņām stresu no trokšņa un daudziem cilvēkiem, tās ar visu būri aiznesām uz istabu, kurā bija klusums. Noliku uz gludināmā dēļa pie loga. Lai gan būris neatradās pie paša loga, žurciņas bija spējušas caur to saķert aizkara malu un daļu ievilkt iekšā. Kad pamanījām, bija jau par vēlu. Izvelkot aizkaru ārā, secinājām, ka tas sagrauzts pavisam mazos caurumiņos,” atceras Kristīne.

Lai arī abas žurkas uzaugušas kopā, katra uzvedas pavisam citādāk: „Viena ir drošāka, otra – nedaudz piesardzīgāka. Viena kārumus mutē sagrābj, cik var, un aiznes noslēpt, kamēr otra – pa vienam ēd turpat. Tāpat viena vairāk aizraujas ar būra iekārtošanu: visi priekšmeti tiek pārbīdīti un barības traukam pāri pārlikti papīra pakaiši. Mūsu žurkas arī ļoti labi māk parādīt, kad nevajag traucēt: ja lienam būrī pabužināt, kad tās nevēlas, tad ar purniņu grūž prom un reizēm ar zobiem pat brīdinoši apķer kādu pirkstu, taču nekož.

Visinteresantākais atklājums: kad žurkas ir reproduktīvajā vecumā, tās mēdz vibrēt, kad tās papaijā, savukārt pārējā laikā, kad tās bužina, sāk labpatikā klabināt, griezt zobus, acis kļūst lielākas, ik pa laikam raustās, un izskatās, ka tās izsprāgs no pieres. Pirmo reizi domājām, ka ir kādas problēmas, tad atradām informāciju internetā un sapratām, ka tas ir normāli un liecina, ka žurka jūtas labi.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis "Covid-19" vīrusa dēļ:
mani satrauc;
uztveru mierīgi;
stiprinu imunitāti;
rada manī sašutumu to dēļ, kas noteikumus neievēro;
rada bažas par skolēnu sekmēm;
rada problēmas ģimenē;
rada problēmas darbā;
rada problēmas manam biznesam.
Kurzemnieks Horoskopi