Aizvērt

Tuvāk pilsētai

2020. gada 13. martā, 07:59
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Tuvāk pilsētai
Kuldīgas novada domes vadībai bija jātaisnojas, ka pašvaldība nevar komandēt privāto biznesu un piespiest kādu uzņēmēju Mežvaldē atvērt veikalu.
Foto: Daina Tāfelberga
Rumbas pagasta sapulcē iedzīvotāji šoreiz runāja ne tik daudz par vietējām sadzīves problēmām, cik par to, kas skar visu novadu.
Visvairāk – apsaimniekošanai

Pagasta pārvaldes vadītāja Lija Šēle informēja par aizvadītā gada lielākajiem tēriņiem. No nepilniem 140 tūkstošiem eiro pamatbudžetā visvairāk izlietots īpašumu uzturēšanai (13 740 eiro), tostarp vandaļu postījumu sakopšanai, apgaismojumam (4700 eiro), apkurei (7100 eiro), elektroenerģijai (5430 eiro), tostarp atpūtas centrā Bukaiši, degvielai divām pārvaldes automašīnām, kā arī zāģēšanai un pļaušanai (2400 eiro), transporta uzturēšanai (4200 eiro), ciemata apgaismojumam (4400 eiro), kultūras pasākumiem (8120 eiro), sportam (970 eiro), naudas balvām nozīmīgās jubilejās (1260 eiro), atkritumu savākšanai ceļu malās, rotaļlaukumos, kapsētās un citur (400 eiro), skolēnu pārvadājumiem (1900 eiro). Nopirkts jauns motorzāģis, kas ļoti noderējis pēc šīgada vētrām, attīrot ceļus no nolūzušajiem kokiem.

 
Salabo divus ceļus

Autoceļiem speciālajā budžetā pērn bijuši 43 400 eiro, un izdevies ietaupīt, jo tikpat kā nebija sniega. Divas reizes tīrītājs gan izbraucis, un tas izmaksājis vairāk nekā 3500 eiro, planēšana – nepilnus 10 000 eiro, apauguma noņemšana – gandrīz 3000 eiro, ceļmalu pļaušana – ap 2400 eiro, asfalta bedru lāpīšana (Ēdās, Novadniekos, Lāsēs un Mežvaldē) – 2720 eiro, divkāršā virsmas apstrāde Klusajā un Rudupes ielā – 5660 eiro, ceļa zīmes, seguma un caurteku remonts kopā izmaksājis vairāk nekā 4200 eiro. No novada pašvaldības papildus saņemti 22 tūkstoši, un par tiem izdevies salabot divus grants ceļus: Vetklīnika–Palejas un Kaijas–Liepkalni.

Šogad no valsts autoceļu fonda Rumbas pagastam ikdienas uzturēšanai piešķirti 45 250 eiro, no pagājušā gada palikuši 13 360 eiro. Pašvaldība grants ceļiem atvēlējusi 16 870 eiro.


Lasa vairāk

Bēdīgā ziņa: Rumbā pērn piedzimuši tikai pieci bērniņi, bet miruši 22 cilvēki. Toties bibliotekāre Marta Felšaua iepriecināja, ka grāmatu draugu skaits audzis par 8%. Arvien vairāk nākot lasīt presi. Daudz apmeklētāju bijis datormācībās. Bibliotekāre atzina, ka efektīvāka tomēr ir individuāla pieeja, un aicināja nākt mācīties, jo turpmāk bez elektroniskiem pakalpojumiem neiztikt. Šogad no budžeta bibliotēka papildināta ar 243 grāmatām, ir arī Kuldīgas bibliotēkas un privātpersonu dāvinājumi. Arī kultūrā viss esot kārtībā – tā secināts pēc organizatores Baibas Rozevskas stāstītā par pasākumiem pērn un šīgada iecerēm.

 
Atkritumi, atkritumi

Pēc garām pārrunām par to, kāpēc Kuldīgā nav Latvenergo klientu centra un Swedbank plāno filiāli slēgt, iedzīvotāji ķērās pie vietējiem jautājumiem. Joprojām ļaudis satraucas par mēslu kaudzēm pie daudzdzīvokļu māju konteineriem. Kam tās būtu jāaizvāc? Visticamāk, svešie te nesaved, tātad pašiem vien jātiek galā. Ierosinājums – ierīkot videonovērošanu, lai pieķertu vainīgos. Kāds vīrietis atgādināja par bedrēm pie tvertnēm, kuras rada atkritumu izvešanas smagais transports. Tās vajadzētu pielīdzināt.

 
Par daudz notērē

Tika jautāts, kāpēc par pašvaldības naudu konkursā Darīsim paši tiek remontētas kāpņu telpas, ko izmanto tikai trīs vai četru dzīvokļu iemītnieki. Tā neesot plaša publiskā teritorija. Domes priekšsēde Inga Bērziņa atbildēja, ka līdz šim par to nav runāts, un solīja iebildumus izteikt konkursa komisijai. Pārrunāti arī apkures tēriņi. Pagasta mājās tie esot pārāk lieli, piemēram, Bukaišos, kur sildās ar elektrību. Savukārt pārvaldes ēkā Mežvaldē izdevumi varētu samazināties, jo to plānots siltināt.

 
Nosauc par stulbiem

Par ceļiem šoreiz daudz nestrīdējās. Pēc pagājušā gada sapulces Mežvaldē likās, ka Rumbas pagasts mūsu novadā būs pirmais, kurā iedzīvotāji savus ceļa posmus uzturēs paši. Pašvaldības juristi atrada, kā to izdarīt juridiski pareizi. Piedāvāja cilvēkiem, kuri sapulcē visvairāk to prasīja. Taču interese zuda, uzzinot niecīgo summu, ko var piešķirt ikdienas uzturēšanai, kā arī likumā noteiktās prasības, kā ceļš kopjams. Šādus tādus būvgružus nedrīkst tā vienkārši uzgāzt. „Kas gan svarīgāks: stulbi normatīvi vai pašu cilvēku vajadzības?” sapulcē izskanēja jautājums. Domes speciālisti atbildēja, ka pašvaldība nedrīkst ļaut neievērot likumu.

Labā ziņa: ar Latvijas Valsts ceļiem saskaņots remonts ceļam no jaunā tilta līdz Kabiles aplim, tādējādi arī gājēju un riteņbraucēju celiņi tiks savienoti ar pastaigu taku, izveidojot Kuldīgas loku. Pāreju gan nebūs, jo tās novērš gājēju uzmanību – būdami pārliecināti par drošību, šķērsojot ceļu, viņi vairs neskatās ne pa labi, ne pa kreisi.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.