Aizvērt

Kā darbā būt drošam pandēmijas laikā

2020. gada 30. novembrī, 06:33
Raksta autors: Jolanta HercenbergaJolanta Hercenberga, Daiga Biti
 Kā darbā būt drošam pandēmijas laikā
Foto: Elisa Rudzīte
Jaunā koronavīrusa pandēmija ieviesusi pārmaiņas ikviena Zemes iedzīvotāja dzīvē, tostarp katras darbavietas ritmā. Kāda ir darba devēja un darba ņēmēja atbildība, lai ikkatrs pasargātos saslimt ar Covid-19? Kā Skrundas, Alsungas un Kuldīgas pašvaldība spējusi saviem darbiniekiem sagādāt drošus apstākļus? Kā jūtas pedagogi – vieni no tiem, kuriem, pildot pienākumus, nav īstas iespējas ievērot divu metru distanci, ko infektologi norāda kā vienīgo drošo sevis pasargāšanas veidu?
Abu pušu līdzatbildība

Darba devējam ir pienākums rūpēties par darbinieku drošību un veselības aizsardzību, tomēr saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā. Tā skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

Tikai tad, ja ārkārtējs gadījums

I.Kalniņa: „Saslimšana ar infekcijas slimību tikai tad uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, ja tā saistīta ar konkrētu, ārkārtēju notikumu darba laikā. Piemēram, ja inficēts pacients ārstniecības personu tieši pakļāvis inficēšanās riskam, noraujot viņa sejas masku vai respiratoru. Bet saslimšana ar vīrusu pati par sevi nav par nelaimes gadījums. Tādēļ nav vajadzīga izmeklēšana un uzskaite atbilstoši šādu gadījumu izmeklēšanas kārtībai. Tomēr pašreiz inficēšanās ar Covid-19 ir viens no darba vides riskiem, tādēļ darba devēja pienākums ir saslimšanas risku novērtēt un par savu naudu to mazināt. Tas attiecas uz masku, roku un virsmu dezinfekcijas un citu individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.

Darba devēja pienākums ir darbiniekus iepazīstināt ar šo risku un to, kas tiks darīts mazināšanai, piemēram, būs roku dezinfekcija, jāievēro distance, tiks mērīta ķermeņa temperatūra utt. Faktu, ka darbinieki ar to iepazinušies, viņi apliecina ar parakstu. Tā kā risks inficēties ar Covid-19 iestājās pēkšņi, darba devējs var arī izdot rīkojumu par darba aizsardzības pasākumiem apdraudējuma mazināšanai, un visiem strādājošajiem tie jāievēro. Arī darbiniekam ir pienākumus rūpēties par savu un citu cilvēku drošību un veselību, sadarboties ar darba devēju, lai vide būtu droša.”

Arī attālinātajā darbā

I.Kalniņa stāsta, ka šajā gadā VDI vērsušies gan darbinieki, gan darba devēji, lai noskaidrotu, kā tiesiski pareizi atrisināt gan darba aizsardzības, gan darba tiesību jautājumus, ko radījuši valdības noteiktie ierobežojumi pandēmijas mazināšanai. Daudz jautājumu bijis par komandējumiem, atvaļinājumu, darba slodzes un atalgojuma samazināšanu, par attālināto darbu. Par pēdējo visbiežāk prasīts, ka rīkoties, ja viena vai otra puse iebilst gan šādam darbam, gan prasībai sagādāt atbilstošu inventāru.

Speciāliste skaidro, ka arī attālinātajā formā darba devējs par darbinieka drošību ir līdzatbildīgs. Par iespēju pāriet uz attālināto veidu, ja darba līgumā tas nav noteikts, darba devējam cilvēki jāinformē ne tikai mutiski, bet arī rakstiski. Likumā iekļautā definīcija nosaka, ka attālinātais darbs ir tāds, ko cilvēks varētu izpildīt darbavietā, tomēr pēc vienošanās viņš patstāvīgi to dara ārpus darbavietas. Tādi pienākumi, kas saistīti ar regulāru pārvietošanos, piemēram, piegāde un pārvadājumi, izbraukumi pie klientiem, komandējumi un darba braucieni, nav attālināts darbs.

Jāvērtē risks, bet arī tiesības uz privātumu

Labklājības ministrijas darba attiecību un darba drošības departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne skaidro, ka līdz šim jau bijusi prasība darba vides risku novērtēt atbilstoši katram darbības veidam, konstatējot tos faktorus, kas strādājošā drošībai un veselībai rada vai var radīt risku, izvērtējot tā apjomu un nosakot, kas darāms, lai to mazinātu vai novērstu.

Ja darba devējs un ņēmējs vienojas par attālināto darbu, arī tam vajadzīgs vides riska novērtējums. Darba devējam ir tiesības izvirzīt iekšējās kārtības noteikumus šādam darbam, kā arī nosūtīt darbinieku uz alkohola vai narkotisko vielu pārbaudi, ja nepieciešams. Darba likums arī nosaka attālināti strādājošā pienākumu sadarboties ar darba devēju vides riska novērtēšanā un ziņot par tādiem darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību.

Tas rada sarežģījumus, jo nonāk pretrunā ar Satversmi, kas ikvienam garantē tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. M.Vīksna norāda, ka kompromiss tomēr jārod, jo likumā nepārprotami noteikts: nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecas arī uz šādiem gadījumiem attālinātā darbā. Darba devējs ir atbildīgs par strādājošo drošību un veselību. Speciāliste norāda, ka risku var novērtēt arī attālinātam darbam, prognozējot, kam cilvēks var tikt pakļauts. Būtiska nozīme tad ir apmācībai un informēšanai, lai nodarbinātais spētu pats iekārtot atbilstošu darba vietu un ilgstoši nekaitētu veselībai.

Latvijā ir tāda prakse, ka darba devēji (lai samazinātu nodokļu u.c. izdevumus) darba ņēmējiem liek reģistrēties kā pašnodarbinātajiem. M.Vīksne norāda, ka pakalpojuma saņēmējam, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto, ir pienākums sagādāt tikpat drošu darba vidi kā uzņēmumā strādājošajiem. Arī par viņa veselību un drošību ir tāda pati atbildība.

Pakalpojuma saņēmējam, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto, ir pienākums sagādāt viņam tikpat drošu darba vidi kā uzņēmumā strādājošajiem.

_______________________________________________________________________________________________

 Pedagogi ērti nejūtas

Kāds noskaņa valda skolotāju saimē, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Kuldīgas starpnovadu organizācijas priekšsēde Aiga Šēnberga.

„Pedagogu noskaņojums ir diezgan trauksmains,” viņa atzīst. „Mūspusē bērni pirmsskolā neslimojot, bet man ir ziņots, ka visur tā nav. Pierīgā saslimuši arī mazie bērni un skolotāji. Pirmsskolā līdz ierobežojumu standartiem mēs, loģiski, netiekam: 24 bērni grupā kā bija iepriekš, tā ir arī ārkārtējā situācijā. Vienīgi vecāki vairs nenāk iekšā telpās. Katra grupa esam tikai savās telpās, uz kopīgajām vairs neejam. Higiēnu ievērojam un strādājam, bet tā, ka jūtamies ērti un bez apdraudējuma saslimt, arī nevaru teikt.

Skolās situācija ir vēl sarežģītāka. Mums, LIZDA priekšsēdētājiem, ir savs čatiņš  (sarunu kanāls vietnē WhatsApp – red.), un tur nemitīgi notiek plašas diskusijas par dažādām problēmām. Pēdējā ļoti aktuālā bija par to, ka daudzviet skolās nav ļauts ņemt slimības lapas. Ja pedagogs saslimis ar kovidu vai citu slimību, darba devējs liek strādāt attālināti. LIZDA iestājās par to, ka tā darīt nedrīkst – jāmeklē aizvietotājs. Bet tā ir nākamā problēma: pedagogi slimo, bet aizvietotāju nevar atrast. Ir arī noteiktas darba stundas, ko veselie kolēģi aizvietojot nedrīkst pārsniegt. Lauku skolās ir trauksme arī par to, ka nav tehniskā nodrošinājuma, lai strādātu attālināti.”

 ________________________________________________________________________________________________

 
APTAUJA

Kā Skrundas, Alsungas un Kuldīgas pašvaldība kā darba devēja radījusi saviem darbiniekiem drošus apstākļus? Ko organizatoriski un naudas izteiksmē prasījis tas, ka kovida pandēmijas dēļ bija jāievieš izmaiņas, lai pedagogus un citus darbiniekus, arī skolēnus un pirmsskolas audzēkņus pasargātu no koronavīrusa?

Iegūta noderīga pieredze
Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa stāsta, ka šogad bijis daudz darāmā, lai ierobežotu infekciju un darbam rastu jaunu pieeju, un tam iztērēts ap 33 tūkstošiem eiro.

Liels speciālistu atbalsts
I.Bērziņa: „Izprotot, ka, cik vien iespējams, cilvēki no inficēšanās jāpasargā, kopš ārkārtējās situācijas martā darbu esam atbilstoši pārkārtojuši. Visu gadu konsultējusies ar ārstiem, epidemiologiem un citiem speciālistiem. Pavasarī mums visvairāk palīdzēja vietējie mediķi. Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne konsultēja par pareizu roku mazgāšanu, par roku, telpu un biežāk lietoto virsmu dezinfekciju. Ārste operatīvi palīdzēja noorganizēt mācības struktūrvienību vadītājiem un speciālistiem. Mācību videoierakstu varēja noskatīties ikviens.

Kopš rudens, kad Kuldīgā bija infekcijas uzliesmojums, lielākais atbalsts ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Regulāri sazināmies joprojām, lai pieņemtu pareizos lēmumus. Īpaši jāuzteic Ventspils reģionālās nodaļas vecākā epidemioloģe Jeļena Mundeciema, SPKC direktores vietniece Ilona Liskova un infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, kā arī Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars, projektu un klīnisko pētījumu vadītāja Ilze Lindenberga un bijušais Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Pateicoties viņu iniciatīvai, Kuldīgas iedzīvotājiem bija iespēja Covid-19 testus nodot masveidā, un tas ļāva operatīvi atklāt slimības perēkļus un izplatību ierobežot.

Izglītības iestādēs ir izstrādāta īpaša kārtība infekcijas ierobežošanai, nodalītas skolēnu un bērnudārzu audzēkņu plūsmas. Epidemioloģe Jeļena Mundeciema Kuldīgas bērnudārzus par ieviestajiem noteikumiem ir uzteikusi, jo tas ļāvis saslimšanu ierobežot vienā grupā.”

Ir noteikumi arī parastai situācijai
I.Bērziņa stāsta, ka pašvaldības institūcijas ir mainījušas darba organizāciju. Pavasarī secināts, ka centralizētā grāmatvedība un e-rēķinu ieviešana, elektroniskā dokumentu vadības sistēma, tehnika un programmatūra ļauj attālināti strādāt arī ikdienā, pašvaldība apstiprinājusi kārtību, kā tāds darbs organizējams parastā situācijā. Pašlaik attālinātā darba apjomu atļauts palielināt virs noteiktā.

Piemēram, Kuldīgas attīstības aģentūra darbu organizē divās plūsmās: septiņi darbinieki vienā, septiņi – otrā. Plūsmas mainās ik pa trim darbdienām. Lai strādātu mobili, iegādātas četras planšetes un divi portatīvie datori. Ja darbiniekiem, kuri strādā mājās, jākopē vai jāskenē dokumenti, tehniskais cilvēks birojā palīdz. Izdrukāto tas noliek ārpus aģentūras gaitenī uz palodzes, lai nav tiešas saskares, kad kolēģi atbrauc pakaļ. Arī visas būvsapulces un projektēšanas sapulces notiek attālināti. Ja būvobjekts jāapmeklē klātienē, tiek ievēroti visi piesardzības noteikumi.

Pavasarī ieviestā metode strādāt interneta vietnē Zoom kļuvusi par neatņemamu darba daļu. Visas sapulces notiek videokonferncē. Dokumenti tiek parakstīti ar e-parakstu. Deputāti balso ar dokumentu vadības sistēmas Namejs palīdzību.

Pusdienas, pārtikas pakas un kartes
Kuldīgas novadā visi skolēni no 1. līdz 12. klasei, kā arī piecus un sešus gadus vecie bērni, kuri apgūst obligāto pirmsskolas programmu, saņem brīvpusdienas. Pavasarī ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība piegādāja siltas pusdienas. Patlaban attālināti mācās galvenokārt 7.–12. klase. Sākotnēji skolas gatavoja pārtikas pakas, bet kopš 19. novembra ģimenes var pārtikas iegādei veikalos izmantot īpašas kartes.

Kopumā Covid-19 pandēmijas dēļ pašvaldības papildu izdevumi ir vairāk nekā 33 tūkstoši eiro, tai skaitā dezinfekcijas līdzekļu iegādei – gandrīz 18 tūkstoši, pamatlīdzekļiem – 7000, papildu nauda skolēnu ēdināšanai – gandrīz 6000, inventāra iegādei – 1000 eiro.

 
Tie pakalpojumi, kas nav aizliegti

Alsungas novada domes projektu koordinatore Lauma Migoviča informē, ka līdz šim Covid-19 ierobežošanai izlietoti 2170 eiro un pašvaldības iestāžu darbā ieviesta virkne pārkārtojumu.

„Mūsu novadā Covid-19 uzliesmojuma nav bijis. Ieviešam piesardzības noteikumus, lai no tā izvairītos arī nākotnē,” saka L.Migoviča.

„Rūpējoties par darbinieku un citu iedzīvotāju veselību, kā arī izpildot Ministru kabineta noteikumus, esam centušies izplānot darbu tā, lai sniegtu visus tos pakalpojumus, kuri nav aizliegti. Darbiniekiem ir sarūpētas vienreizējās sejas maskas un sejas vairogi. Viņi strādā kabinetā pa vienam, bet, kur tas nav iespējams, darba vietas atdalītas ar vairogiem, un cilvēki cenšas klātienē ierasties uz maiņām, pārējo darot attālināti. Sapulces notiek platformā Zoom.

Vislielākās pārmaiņas ir Alsungas vidusskolā un mūzikas skolā. 7.–12. klase mācās attālināti, bet mazākajiem ir izmaiņas starpbrīžu organizācijā, pēc iespējas samazinot tikšanos bērniem no dažādām klasēm. Interešu izglītības pulciņi notiek pa klašu grupām. Tā kā pašvaldība visiem skolēniem deva brīvpusdienas, šī nauda tagad tiek izmantota pārtikas pakām tiem, kuri mācās attālināti. Aizlieguma dēļ pasākumus neorganizējam, bet tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrā un kultūras namā ir apskatāmas ekspozīcijas. Bibliotēka grāmatas un periodiku izsniedz lasīšanai mājās.”

 
Izdevumi gan aug, gan sarūk

Arī Skrundas novada pašvaldības darbībā ieviesti ierobežojumi, tas kopā izmaksājis līdz 3483 eiro.
Administratīvo lietu nodaļas vadītāja Inga Freimane skaidro, ka par izmaiņām budžetā vēl pāragri spriest. „Izdevumi ir palielinājušies, iegādājoties dezinfekcijas līdzekļus, aizsargmaskas, ziepes, vienreizlietojamos dvieļus un ierīkojot aizsargbarjeras tur, kur tas iespējams. Savukārt ietaupījums ir komandējumu, kultūras un sporta pasākumu un skolēnu mācību ekskursiju izdevumos. Lai pašvaldības darbiniekus un iedzīvotājus no vīrusa pasargātu, savās iestādēs cenšamies nodrošināt visu to, ko Ministru kabinets noteicis.”


Saslimšanas Covid-19 izplatība Latvijā. SPKC dati.

________________________________________________________________________________________________________

Aktuālais jautājums

Kādi epidemioloģiskās drošības noteikumi tiek ievēroti jūsu darbavietā?


Biruta Grundmane, farmaceite:
– Rokām ir dezinfekcijas līdzeklis, ir maskas, ja vajag iziet ārpus kases. Bet tā visu laiku strādājam aiz vairoga. Pēc jaunajiem likumiem arī pie kases aiz vairoga būs jānēsā maska. Cilvēki nāk iekšā ar maskām, tāpēc jūtos diezgan droši, cik vien tas ir iespējams šajos laikos, kaut arī risks pastāv ikvienā darbavietā, jo saskarsme ar cilvēkiem ir diezgan neizbēgama.


Pēteris Silarājs, pavārs suši bārā Hercogs:
– Mums tiek ievērots viss: ir roku dezinfekcija, mutes aizsargi, divu metru distance, telpā netiek ielaists vairāk cilvēku, kā drīkst. Klienti to saprot un ievēro, nāk iekšā ar maskām. Pats darbā jūtos ļoti droši: tā kā cilvēki uz vietas nesēž, principā esmu viens pats un tad varu būt arī bez maskas. Ja esam ar kolēģiem, tad velkam maskas.


Valda Vasiļčika, saimniecības māsa Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrā:
– Nēsājam maskas, lietojam dezinfekcijas līdzekļus, administrācijas galdam priekšā ir vairogs, jo tur vislielākā cilvēku plūsma. Nedrīkst nāk ar klepu, iesnām un temperatūru – ar tiem pacientiem ārsts sazvanās pa telefonu. Beidzot cilvēki sāk saprast kovida nopietnību, un tagad maskās nāk visi. Viegli nav visu dienu strādāt maskā, bet citu variantu nav, un tas ir nepieciešams. Manuprāt, darba devējs ir maksimāli parūpējies, lai mūs visus šai laikā iespēju robežās pasargātu. Esi pati jau pārslimoju. Nu mēnesis ir apkārt, un te nu es esmu – vesela.


Marta Ozoliņa, klavierspēles skolotāja mūzikas skolā:
– Tiek ievēroti visi drošības noteikumi: maskas, dezinfekcijas līdzekļi, divu metru attālums vienam no otra. Pa koridoru staigājam maskās, ir arī vairogi salikti. Nodarbības notiek vienam pret vienu, un tad maskas neliekam, ja sēžam attālināti. Es skolā jūtos diezgan droši, un mēs jau pie tā esam pieraduši. Man nav bail, ka bērni varētu kaut ko pielipināt, un es ceru, ka arī no manis viņiem nekā slikta nebūs. Šis laiks vienkārši jāpārdzīvo.


Laima Viliņa, pārdevēja kafejnīcā Pī Cafe:
– Apkalpojam tikai ar maskām, ievērojam distanci, dezinficējam rokas un virsmas, priekšā kasei ir vairogs. Darbā jūtos ļoti droši – par mums te rūpējas. Klienti noteikumus ievēro un nāk maskās. Ja tomēr ienāk bez, mēs uzreiz aizrādām, ka tas ir obligāti. Viņi paši ievēro arī distanci un nedrūzmējas.


Vita Vīgante, ziedu tirgotāja Kuldīgas puķu tirdziņā:
– Tirgus direktore mums teica, ka maskas vajag, bet īsti nevar saprast, jo esam tak ārā un tur maskas nevajag. Dodot cilvēkam naudu, nesanāk ievērot divu metru distanci. Kā tad darīt – grūti saprast. Cilvēki nāk ļoti dažādi: kāds maskā, kāds bez. Man te, re, kur, stāv gan dezinfekcijas līdzeklis, gan maska, bet bail jau tāpat ir. Vairogu nolikt te nav iespējams, bet jāstrādā, jo tā ir mana iztika un bērni jābaro. Līdz pensijai vēl tālu, bet nekā cita, ko darīt, nav, tāpēc jāstrādā tā, kā ir.

 

#SIFMAF
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.