Aizvērt

Izmaiņas būs, bet kādas?

2021. gada 15. janvārī, 09:12
Raksta autors: Inguna Spuleniece
 Izmaiņas būs, bet kādas?
To, kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunā Kuldīgas novada iedzīvotājiem mainīsies pašvaldības pakalpojumi, īpaši komunālie, vēl grūti pateikt. Bet pārmaiņas būs.
Sarunas par to starp Kuldīgas, Skrundas un Alsungas pašvaldību esot tikai sākuma fāzē, bet jau tagad skaidrs, ka apvienotajā novadā agri vai vēlu stāsies spēkā vienota maksa par ūdeni, siltumu un apsaimniekošanu. Kuldīgas novada domes administratīvās nodaļas vadītāja Inese Ozola atzīst, ka tas viss ir sarežģīti, jo katrā novadā situācija atšķirīga. Viņa gan uzsver, ka vismaz sociālajā jomā atbalsts iedzīvotājiem varētu būt lielāks, jo jau tagad Kuldīgas novadā ir vairāki tādi pabalsti, kādu citur nav.

 
Lai remontētu, vajag vairāk naudas

Šogad mainīts namu apsaimniekotāja Kuldīgas komunālie pakalpojumi (KKP) obligāto darbu tarifs un ēku uzturēšanas izmaksas, informē īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ita Bērziņa. Tas darīts tāpēc, lai mājām veidotos uzkrājums.

Paaugstinājums divos gados

Lēmumu celt īres maksu pašvaldības dzīvokļos novada deputāti pēc debatēm pieņēma decembra domes sēdē. Jau finanšu komitejā KKP vadītājs Artis Roberts skaidroja: lai mājas uzturētu, maksa jāpaaugstina, tā veidojot uzkrājumu, par kuru var nepieciešamo izdarīt.

Domes priekšsēde Inga Bērziņa pauda bažas par diviem īpašumiem, kur maksas pieaugums pēc KKP ieteiktā būtu 126% un 167%. Viņa rosināja: ja pieaugums ir virs 50%, maksu celt pakāpeniski divos gados.

Savukārt KKP speciāliste I.Bērziņa skaidro: „Novadā apsaimniekojam 336 daudzdzīvokļu mājas. Kopš 2013. gada un dažām ēkām pat no 2005. gada nav pārskatītas pārvaldnieka izmaksas par obligātajām darbībām, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Taču šo gadu laikā ir augušas darba spēka izmaksas, tostarp minimālā alga, arī elektrības un degvielas cena un daudzas citas izmaksas. Līdz ar to atlīdzība par pārvaldīšanu un obligātajām izmaksām nav pietiekama un tarifs ir jāpaaugstina.” Tas tiekot darīts pašu iemītnieku labā, jo šis ir vienīgais ceļš, kā sadzīves apstākļus uzlabot.

Pilnvarojuma mājām

Kurzemniekam KKP pārstāve pastāstīja, ka katram paaugstinājumam ir aprēķini.

KKP apsaimnieko 100 pilnvarojuma mājas. Tur dzīvokļu īpašniekiem vēstules ar jaunajām cenām izsūtītas jau oktobrī, bet spēkā būs no 1. februāra. Šajās mājās izmaksu attiecība pamainīsies pašreizējās apsaimniekošanas maksas ietvaros. Tas tādēļ, ka nedrīkst rīkot kopsapulces un tikties. Cenrādī atspoguļotas administratīvās izmaksas par tādiem darbiem kā veidot mājas lietas, organizēt pārvaldību, slēgt līgumus par komunālajiem pakalpojumiem, sniegt informāciju valsts un pašvaldības iestādēm. Arī tādi pakalpojumi kā sētnieka darbs, zāles pļaušana, karoga izkāršana, lielgabarīta atkritumu izvešana, koku zāģēšana; mājas vizuālā un tehniskā apskate; apkope un uzturēšana, izmantojot santehniķa, siltumtehniķa, elektriķa, jumiķa, remontstrādnieka, galdnieka, namdara un skursteņslauķa pakalpojumus; avārijas dienesta izsaukšana; transporta pakalpojumi (vieglais un smagais transports, pacēlāji, būvgružu konteineru vešana).

Deleģētajām mājām

KKP apsaimnieko arī uzņēmumam deleģētās mājas jeb tās, kurās īpašnieki nav izvēlējušies kādu citu apsaimniekotāju. Tādas ir 236. Speciāliste uzsver, ka tās ir ļoti sliktā stāvoklī. „Tieši par šīm mājām satraucās domes priekšsēde. Līdz 15. oktobrim īpašniekiem bijām sagatavojuši māju uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmi šim gadam. Ar to ikviens var iepazīties pie apsaimniekotāja,” skaidro I.Bērziņa.

Tajās deleģētajās mājās, kurās pašvaldības dzīvokļu nav, jaunais izcenojums ir spēkā jau no 1. janvāra, bet tajās, kurās pašvaldības dzīvokļi ir, – no 1. aprīļa.


Kā tarifs veidojas

Kopējās administratīvās izmaksas par mājas pārvaldīšanu no septiņiem centiem pieaug par trim centiem par kvadrātmetru. Papildus noteikta atlīdzība pārvaldniekam, kas turpmāk būs divi centi par kvadrātmetru.

Savukārt tās mājas uzturēšanas izmaksas, kas tiek aprēķinātas tikai tad, ja iedzīvotāji izmanto kādu apsaimniekotāja pakalpojumu, pieaug vidēji par 16%. Piemēram, karoga izkāršana un noņemšana mēnesī maksāja 3,74 eiro, bet tagad 4,36 eiro; zāles pļaušana vienā reizē par kvadrātmetru maksāja 0,0205 eiro, bet no šī gada – 0,024 eiro.

„Izmaksas tiek aprēķinātas atbilstoši kopīpašuma domājamajai daļai, kas ietilpst dzīvokļa īpašumā. Jāpiebilst, ka pilnvarojuma māju iemītniekiem tarifa pieaugums tiks kompensēts no uzkrājuma. Iedzīvotāju sapulcēs, kad tās atkal varēs organizēt klātienē, tiks lemts, vai cilvēki vēlas apsaimniekošanas maksu paaugstināt, lai uzkrājums veidotos lielāks. Savukārt deleģētajām mājām ir izstrādāta uzturēšanas un apsaimniekošanas tāme,” skaidro I.Bērziņa.

__________________________________________________________________________________________

Viedokļi

Kā redzat savu darbu pēc novadu reformas?


Par to runāt pāragri

Artis Roberts, Kuldīgas komunālo pakalpojumu vadītājs:

 – Daudz būs atkarīgs no politiskajiem uzstādījumiem un lēmumiem. Jācer, ka tie būs izsvērti.

Mans viedoklis, ka nākotnē būtu jāapskata līdzīgs modelis, kā šobrīd Kuldīgas novadā, kur apvienojās daudzas pašvaldības: katrs dara to, kur ir profesionālis. Vieni atbild par ūdenssaimniecību, vieni – par namu apsaimniekošanu, vieni par apkuri. Domāju, ka tas, protams, nenotiks nākamajā dienā pēc vēlēšanām, būs pārejas laiks. Jāizvērtē arī attālumi, piemēram, no Skrundas līdz Nīkrācei. Pieļauju, ka Skrundā varētu būt gan atsevišķs uzņēmums, gan struktūrvienība, kur paliek strādāt tagadējie darbinieki. Šobrīd katrā novadā ir savs atkritumu apsaimniekotājs. Tam visā novadā vajadzētu būt vienam.

Ja runājam par tarifiem, ļoti citu pašvaldību uzņēmumu darbību analizējuši neesam, bet šad tad sazināmies ar Skrundas kolēģiem, konsultējamies dažādos jautājumos. Arī tagadējā Kuldīgas novadā, piemēram, apsaimniekošanas maksa visām mājām nav vienāda. Izmaksas nosaka tirgus. Domāju, ka ar Skrundu tarifi jau ir līdzīgi. Lielākas atšķirības parasti ir pagastos, kur tie netika noteikti pēc vienādas metodikas, ja pietrūka līdzekļi, kaut ko nosedza pagasta pašvaldība. Mainoties sistēmai, kad apsaimniekošanu pārņēma kapitālsabiedrība, nācās tarifus pielīdzināt tirgus modelim. Skrundā un Alsungā domāju, ka viss jau tagad darbojas līdzīgi.

Pie nosacījuma, ka vienā pašvaldībā par konkrētiem pakalpojumiem atbild viens uzņēmums, varētu runāt par ieguvumiem – samazināt administratīvos tēriņus, apvienot grāmatvedību. Darba rokas, domāju, būs vajadzīgas vienmēr. Ne pie mums cilvēki sēž rokām klēpī, ne kaimiņu novados.
Kuldīgas komunālie pakalpojumi novadā apsaimnieko 336 daudzdzīvokļu mājas.
 

Ir iestrādes

Sandis Japēņins, Skrundas komunālās saimniecības vadītājs:

– Šobrīd nav nekādas skaidrības – ir neziņa. Tas, vai Skrundā šis uzņēmums paliks, būs atkarīgs no to politiķu lēmuma, kuri būs pie varas. Uzskatu, ka arī Kuldīgai būtu izdevīgāk, ja mēs šeit paliktu. Būtībā darām visu to, ko trīs kapitālsabiedrības: Kuldīgas komunālie pakalpojumi, Kuldīgas ūdens un Kuldīgas siltumtīkli. Protams, mazākā apjomā. Esmu par to runājis arī ar Skrundas novada domi. Mums ir visas iestrādes, zinām, kas pie mums notiek. Skrundā, Nīkrācē un Rudbāržos ir dabasgāzes apkure. Kuldīgas siltumtīkliem šāda apkure ir tumša bilde.

Tarifu šim gadam apstiprinājām jau decembrī. Par to, ka apsaimniekošanas maksa celsies, iedzīvotājus brīdinājām jau oktobrī. Tas saistīts ar minimālo algu, arī nākamajam līmenim algu nedaudz paaugstinājām, jāņem vērā vēl degvielas cenas.

Dzīvojamo māju fonds arī pie mums nav labā stāvoklī. Esmu amatā no 2019. gada aprīļa. Kad sāku strādāt, konstatēju, ka apsaimniekošanas maksa nebija paaugstināta gadiem – visi dzīvoja pa nullēm, bez uzkrājuma. Mājas kļūst vecākas – vidējais vecums ir 50–60 gadu, un inženierkomunikācijas kādā brīdī plīsīs, bet mēs, kapitālsabiedrība, savu naudu ieguldīt nedrīkstam. To, kas mums jādara pēc Ministru kabineta noteikumiem, izdarām, bet, ja decembrī  nebūtu lēmuši izcenojumu paaugstināt, tad uzkrājuma avārijas situācijām nebūtu nemaz.

Apsaimniekošanas maksa pēc jaunā tarifa dažai mājai pieaug par 20%, dažai – par 30%. Kādai divu dzīvokļu mājai rekords ir 120%. Ir cilvēki, kuri to saprot, ir arī negācijas, bet mēs esam tikai apsaimniekotāji – savu naudu svešā īpašumā guldīt nevaram.
Skrundas komunālā saimniecība visā novadā apsaimnieko 91 māju.

 
Lai nepaliek pēdējie

Daiga Kalniņa, Alsungas novada domes priekšsēde:

– Par to pat nav sākts domāt. Tiek tikai izzināts, kas katram pieder. Mūsu novadā par komunālajiem pakalpojumiem nerūpējas atsevišķs uzņēmums, mums ir administrācijas komunālais iecirknis.

Par daļu apkures un ūdens apgādes gādā šis iecirknis, par daļu – privātais SIA Alsunga. Tas tā vēsturiski izveidojies.

Pašvaldība uztur teritoriju, ielu apgaismojumu, tīra ielas, appļauj zāli. Mēs noteikti gribētu, lai jaunajā novadā neesam nomale, kas gaida rindā, kamēr centrs tiks iztīrīts. Tagad spējam nodrošināt to, ka sniegs ir notīrīts tā, lai cilvēki jau no rīta var droši nokļūt darbā. Mēs nešķirojam un nesakām, ka ceļu pie viena cilvēka netīrīsim. Tīrām visus. Tā bijis kopš novada sākuma, un tā gribam arī turpmāk, jo visi ir vienlīdzīgi. Cilvēkiem Alsungā ir ļoti svarīgi, lai viss būtu nopļauts, izravēts un smuks. Nedomāju, ka iedzīvotāji būs gatavi, ja tiks samazināti izdevumi teritorijas uzturēšanai, retāk pļaujot. Svarīgi, lai jaunajā novadā netiek mazināts pakalpojumu savlaicīgums un pieejamība.

Mums pieder ap 100 dzīvokļu, apsaimniekošanā ir 33 mājas. Visas tās ir kopīpašums, kurā cilvēki paši uzturēšanu nav pārņēmuši. Tad tas spiestā kārtā jādara pašvaldībai, bet nevienu jaunu māju klāt neņemam.

Budžetu vēl neesam pieņēmuši, diskutējam par atalgojumu. No tā atkarīga arī apsaimniekošanas maksa. Ja alga palielinās, dārgāki kļūst arī pakalpojumi. Vairāk gan vadāmies pēc principa, ka katrai mājai gadā plānojam konkrētu remontu. Apsaimniekošanas maksa ir par to, ka mājas tiek apskatītas, tiek taisīta tāme. Ja arī maksa celsies, par to iepriekš brīdināsim.

 
Alsungas novada komunālais iecirknis uztur 33 mājas.

___________________________________________________________________________________________

Novadu reformu gaidot

VALSTS KONTROLE

Kā ietaupīt miljonus

Valsts kontrole (VK) rīkojusi vairākas revīzijas, kurās starp pašvaldībām parādās diezgan lielas atšķirības. Stāsta piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Edgars Korčagins: „Pašvaldību IT speciālisti bieži teica: viņi nezinot, kā ir kaimiņos, arī tajos novados, ar kuriem būs jāapvienojas.”

Vai jāmaksā iepriekšējai vadībai?

2009. gadā, kad pēc iepriekšējās reformas pašvaldību skaits būtiski samazinājās, tika ieviests pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Motivācija: ilgi esot amatā un to zaudējot, cilvēks darba tirgū neesot spējīgs konkurēt un nevarot arī atgriezties iepriekšējā specialitātē. VK rosina pirms šīs reformas no pabalsta atteikties, jo pašvaldību skaits atkal samazinās, ļaujot uz pabalstu pretendēt vēl daudziem.

„Šis jautājums mūsu uzmanības lokā nonāca tad, kad veicām revīziju par sociālās iekļaušanas politiku. Tā parādīja, ka vairākās pašvaldībās pie sociālās aizsardzības izdevumiem pieskaitāmi arī tie, kas izmaksāti bijušajiem vadītājiem. Tas deva iedvesmu raudzīties detalizētāk, cik tiek izmaksāts, kādas pašvaldībai pret bijušajiem vadītājiem ir nākotnes saistības. Nonācām līdz tam, vai šādiem pabalstiem vispār vēl ir pamats.

Normatīvie akti paredz, ka domes priekšsēžiem un algotajiem vietniekiem pēc tam, kad viņi amatā pavadījuši vismaz divus sasaukumus, ja ir pensijas vai pirmspensijas vecumā un nav nodarbināti, katru mēnesi pienākas divu minimālo algu pabalsts līdz brīdim, kad tiek sasniegts pensijas vecums. Ja pensija ir par pabalstu lielāka, tas vairs netiek izmaksāts, bet, ja mazāka, – tas pārvēršas par starpību. Šobrīd pašvaldības pabalstiem paredz aptuveni miljonu eiro gadā. Uzdevām pašvaldībām aprēķināt, cik liela summa būs vajadzīga turpmāk. Pēc mūsu aprēķiniem 222 cilvēkiem pabalsts vēl prasītu 11 miljonus eiro. Skatoties, cik cilvēkiem tiesības uz pabalstu varētu būt nākotnē, secinājām, ka tādi var būt 722.

Uzskatām, ka situācija valstī ir mainījusies, sekmīgi darbojas dažāds atbalsts no sociālās drošības sistēmas un Nodarbinātības valsts aģentūras. Ar to palīdzību bijušie domju vadītāji un vietnieki var pārkvalificēties un atrast darbu, nekļūstot par izņēmumu attiecībā pret pārējiem.” E.Korčagins informēja, ka uzrunāta gan valdība, gan Saeima un likumprojekts par atteikšanos no šī pabalsta tiek izskatīts.

Datus glabā atšķirīgi

Lai palīdzētu sagatavoties reformai, pārskatītas arī pašvaldību informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības. Uz revīzijas brīdi tajās bija teju 70 000 datortehnikas vienību. E.Korčagins atzina, ka IT pārvaldība vairumā pašvaldību ir decentralizēta: „60% pašvaldību nav vienota IT pārvaldnieka. Ar to nodarbojas vairākas iestādes. Serveri, kuros pašvaldības uzglabā datus, izvietoti arī pie ārpakalpojumu sniedzējiem. Līgumi par to ir atšķirīgi, un vienā vai otrā sistēmā drošība nav pietiekama. Tā nedrīkstētu būt, jo grāmatvedība, lietvedība un citas sistēmas ir līdzīgas, tādēļ drošībai jābūt vienādā līmenī.

Iesniedzām pašvaldībām 13 soļu vadlīnijas, kā pārņemt visus tehnoloģiju resursus un nodrošināt darbību. Esam apkopojuši, kādas informācijas sistēmas pašvaldībās tiek lietotas, kur stāv dati, kā tie tiek pārvaldīti. No pašvaldībām šīs ziņas ir ļoti pieprasītas – katru nedēļu izsniedzam tām, kuras apvienosies,” skaidro E.Korčagins.
Pabalstu 222 bijušajiem pašvaldību vadītājiem pašlaik maksā 85 pašvaldības, gadā izlietojot aptuveni miljonu eiro. Turpmāk tas prasītu vēl 11 miljonus. Ja šo kārtību nemaina, pēc reformas tiesības uz pabalstu varētu būt 722 cilvēkiem.
___________________________________________________________________________________________
Iedzīvotāji jautā, VARAM atbild

(Visbiežāk uzdotie jautājumi par reformu.)

Vai pašvaldību reforma ietekmēs atbalstu uzņēmējdarbībai, piemēram, biznesa inkubatoru darbu?

Biznesa inkubatoru darbība ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kompetencē, tā arī nosaka pakalpojumu klāstu. Taču uzņēmējdarbība ir būtisks priekšnoteikums novadu izaugsmei, tāpēc reizē ar pašvaldību reformu VARAM izstrādājusi reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas pašvaldībām paredz vairākus rīkus infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības atbalsta komplekta izveidei, mājokļu pieejamībai, kas vairotu darbaspēku novados, remigrācijai u.c. Tā iedzīvotājiem būs lielākas darba un mobilitātes iespējas, savukārt uzņēmumiem – infrastruktūra, mazāks birokrātiskais slogs, atbalsts attīstībai, inovācijām.


Kādas būs iedzīvotāju iespējas aizstāvēt savas intereses jaunajās pašvaldībās?

Iedzīvotājiem ir un arī pēc reformas būs dažādas iespējas līdzdarboties. Likumā Par pašvaldībām teikts, ka novada dome pagasta vai pilsētas pārvaldes koordinēšanai var izveidot teritoriālo komiteju, iesaistot pagasta vai pilsētas iedzīvotājus, tā nodrošinot interešu aizstāvību novadā. Arī jaunajā likumā plānots, ka pašvaldības var veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, ar kurām pilsonisko līdzdalību var veicināt. Tāpat pašvaldībām būs tiesības veidot līdzdalības budžetu, par kuru izlietojumu varēs lemt iedzīvotāji.


Kādi ir pašreizējo novadu trūkumi?

2013. gadā izvērtējot 2009. gada pašvaldību reformu, secināts, ka ir izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu sistēma, kas kavē pārvaldi pilnveidot. Tika radīti vairāki tādi novadi, kuros nav spēcīgu attīstības centru vai kas jau sākotnēji neatbilda novadu kritērijiem, tā apgrūtinot līdzsvarotu attīstību. Vairākām mazajām pašvaldībām nav pietiekama nodokļu ieņēmumu bāze un darbspēja, lai patstāvīgi izpildītu autonomās funkcijas, lai pārvalde būtu efektīva, lai naudu koncentrētu infrastruktūras projektiem. Pašreizējā reformā plānots līdzsvarotāks iedalījums, kurā tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai radīti labāki priekšnosacījumi.


Kāpēc administratīvi teritoriālais iedalījums ir būtisks?

Tam pakārtots valsts pārvaldes iestāžu izvietojums un to pakalpojumi: ceļu tīkls un sabiedriskais transports, komunālie pakalpojumi, izglītība u.c. Pašreizējais novadu dalījums nesniedz skaidru priekšstatu, kur un kādi atsevišķu pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti. Arī Valsts kontrole norādījusi, ka, tikai sakārtojot teritoriālo struktūru, iespējamas valstiski nozīmīgas reformas veselības aprūpē, izglītībā un citās jomās. Novadu reforma ieviesīs vairākas pārmaiņas, kas uzlabos pašvaldību veiktspēju.

 
Vai apvienotajām pašvaldībām būs arī jauni pienākumi?

Papildu funkcijas uzticēt nav plānots. Sagaidāms, ka pēc reformas visas pašvaldības spēs patstāvīgi darīt tām jau noteikto. VARAM apkopojusi 111 uzdevumus, un tie ir minēti ne vien likumā Par pašvaldībām, bet arī citos normatīvajos aktos.

 
Kā tiks izmantota reformā ietaupītā nauda?

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, pašvaldību pakalpojumus koncentrējot iedzīvotāju skaita ziņā lielākos novados, iespējamais ietaupījums varētu sasniegt 189 milj. eiro. Tie paliks pašvaldībām, un tos varēs izmantot pašu izvēlētām prioritātēm.

 
Vai novadu attālākajās vietās neradīsies nomales efekts?

Iedzīvotāju skaita samazinājies galvenokārt emigrācijas dēļ, un tā ir cieši saistīta ar darba iespējām. Plānojot attīstību ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tiks radītas iespējas katras vietas potenciālu izmantot pilnvērtīgāk un emigrāciju mazināt. Būtiski ir arī stiprināt pilsonisko apziņu, veidojot biedrību, apkaimes kopienu, konsultatīvo padomi u.tml. Tā cilvēki var iestāties par labāku dzīvi savas dzīvesvietas apkaimē.
______________________________________________________________________________________________

Kādus pašvaldības vai valsts pakalpojumus izmantojat? Kā jūs apmierina kvalitātes un cenas attiecība?


Liesma Lagzdiņa, stāstniece:
 – Izmantoju diezgan pulka komunālos pakalpojumus. Ir man ūdens, tualete, atkritumi. Šinī brīdī mani viss apmierina, bet tas, ko gribētos vairāk, kaut nezinu, vai tas ir pieskaitāms pie komunālajiem, ir apsaimniekošana. Gribētu, lai vairāk sakopj mājas apkārtni. Kad viņiem pamin vairāk uz varžacīm, tad jau kustas. Mums ir pašvaldības māja, un iebraucamais ceļš ir briesmīgs. Cilvēki lauž mašīnas, izstaigāt grūti. Mēs beram gan ķieģeļu šķembas, gan vēl kaut ko, bet viss nogrimst, un ir tāpat, kā bija. Mēs tai mājā esam pensionāri, darām paši, cik varam: stādām puķes, grābjam lapas. Kad palūdzām komunālajiem lapām maisus, tos atveda un aizveda pilnus. Ko tad vēl var gribēt? Tik tas ceļš jāsakārto.

 
Aija Kancāne, ēdināšanas speciāliste:
– Mums ir privātmāja. Ūdens no akas, ir malkas apkure. Vienīgais, ko izmantoju, ir atkritumu izvešana. Cenas jau vienmēr neapmierinās, bet kvalitāte laba. Kad vajag, tad izved.


Aelita Šimkus, sabilniece:
– Atkritumu izvešanu izmantoju, bet ūdens gan mums savs. Vienmēr var gribēt labāk, bet kopumā esmu apmierināta, pieredze vienmēr bijusi laba.


Silvija Nilendere, pensionāre:
– Man ir ūdens un apkure. Tā varētu būt lētāka. Šomēnes ir diezgan dārgi. Mīnusi laukā jau vēl nebija. Divus gadus atpakaļ šādu summu maksāju, kad ārā bija vēsāk. Mēs jau neko nevaram ietekmēt – cenas tik paceļ.


Aija Valdmane, jaunā māmiņa:
– Ir mums gan siltums, gan atkritumi, gan apsaimniekošana. Atkritumiem cena ir briesmīga. Ar apsaimniekotāju ir runāts, bet viņu politika ir tāda, ka maksājumu dala uz visiem iemītniekiem. Tad sanāk tā: ja viens uztaisa remontu un izmet būvgružus, maksājam mēs visi. Paši domājam par šķirošanu, bet kaimiņi vai citas mājas iedzīvotāji nedomā, un viss tiek iemests vienuviet. Tad zūd jēga un motivācija. Izvešana gan vienmēr ir laikā un apmierina. Pilsētas apkure ir apmierinoša, taču ieguldījām laiku un nauda, lai paši siltinātu dzīvokli no iekšpuses, jo mājas siltināšanai pārējie nepiekrita. Kopumā izmaksas ir diezgan briesmīgas, īpaši tagad, kad daudziem nav darba, vai arī vecākiem cilvēkiem, kam maza pensija. Kvalitāte jau ir laba; ja ir kāda problēma, visi cenšas komunicēt, nākt pretī.

 
Dace Kalniņa, pārdošanas menedžere:
– Mums viss kārtībā. Atkritumus izved laikā, cena ir adekvāta, protams, var gribēt lētāk, bet teikt, ka ir ļoti dārgi, nevar. Ūdens mums no pilsētas. Kopā ar kanalizāciju sanāk padārgi. Kā tad lai ietaupa? Nemazgāties?

 
Elisa Rudzīte, Alberta Dintera foto

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kuldīgas novada domes vēlēšanu rezultāti:
mani nepārsteidz
mani iepriecina
ir ciešami
mani sarūgtina
liecina par stagnāciju
liecina par uzticību pārbaudītām vērtībām
ir Ingas Bērziņas nopelns
ir partiju vājuma pazīme
mani neinteresē