Aizvērt

„Telefons man vienmēr rokā”

2017. gada 22. novembrī, 02:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
„Telefons man vienmēr rokā”
Skolēni bieži pat nepamana, cik daudz laika pavadīts pie telefona.
Foto: Lāsma Reimane
Tālrunis un citas viedierīces bērniem un jauniešiem tagad ir neatņemama dzīves daļa. Skolēni atzīst, ka tās lieto katru dienu, dažs saka – pat visu dienu, viņi runā arī par to, kādas sekas var būt pārlieku ilgai digitālo ierīču izmantošanai, tomēr neuzskata, ka būtu jau kļuvuši atkarīgi. Par tā sauktās Z paaudzes ieguvumiem un riskiem izsakās arī skolotāja.

Projektā Jaunieši un modernās tehnoloģijas. Plusi un mīnusi turpinām Kurzemniekā rakstu sēriju par jauniešiem svarīgo: sociālo tīklu lietošanu, vecāku paraugu, izmantojot viedierīces, par spēlēm, tehnoloģiju iekļaušanu mācību procesā, viedierīcēm un veselību. Šoreiz – par jauniešu ikdienu kopā ar tehnoloģijām.


Z PAAUDZE – interneta paaudze, kas atrodas nepārtrauktā pieslēgumā: 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Radies uzskats, ka tā vairāk tvīto, nevis ar draugiem tiekas klātienē. Izrādās, paaudzei, kas augusi ātrgaitas interneta ērā, kad ar personiskiem faktiem dalīties sociālajos tīklos ir norma, tehnoloģijas ir dziļi iekļautas katrā dzīves aspektā. Tehnoloģijas ir šīs paaudzes zīme. Lai ar to atrastu kopīgu valodu, svarīgi atcerēties, ka viņi ir digitālie iedzīvotāji, kas no citiem gaida tikpat prasmīgu rīkošanos ar viedierīcēm, kā to dara paši. Viņi auguši nemitīgas informācijas plūsmā, tādēļ saziņai jābūt ātrai, precīzai, viegli uztveramai, ar kādu ir viegli dalīties. Liela nozīme viņu dzīvē ir draugiem, blogeriem u.c., kuri tos iedvesmo un kuru viedokli tie ciena.
/No radoši digitālās aģentūras Armadillo./



ATŅEM LAIKU UN UZMANĪBU

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas 10. klases audzēkņi stāsta, kā viedtālruni vai datoru lieto ārpus stundām, bet dažkārt arī stundās.

VISU DIENU, VAIRĀK IZKLAIDEI

Daniels Treimanis atzīst: „Viedierīces izmantoju visu dienu. Pēc skolas aizeju mājās, piesēžos pie datora. Ja nav datora, tad vienmēr pie rokas ir telefons. Datorā klausos mūziku, spēlēju spēles, dažreiz mācos. Noteikti vairāk pavadu laiku izklaidējoties, nevis mācoties. Saziņai lielākoties izmantoju snapčatu (sociālais tīkls Snapchat – aut.). Pats tur saturu neveidoju, drīzāk lasu un skatos, ko dara citi.

Esmu novērojis, ka mācību stundās gribas paskatīties, kas notiek sociālajos tīklos, bet cenšos bieži to nedarīt. Tomēr neuzskatu, ka man vai draugiem no interneta vai citām tehnoloģijām būtu atkarība. Nemitīgi rodas kaut kas jauns, un tas ir labi, tomēr jāuzmanās, jo var notikt arī viss kaut kas slikts, piemēram, rodas atkarība. Pašam sevi jāierobežo, un, lai tā nerastos, labāk pavadīt laiku ar draugiem.” Pauls Pujāts uzskata: tehnoloģiju laikmetā ir normāli, ka cilvēki izmanto internetu. „Man telefons vienmēr rokā. Pie vainas laikam sociālie tīkli, īpaši snapčats. Mājās gan izvēlos sēdēt pie datora. Vienmēr esmu tiešsaistē, un tas ir labi, jo esmu sasniedzams. Viedierīcēs parasti klausos mūziku, sērfoju internetā un ļoti maz mācos. Saziņai izmantoju tikai Whatsapp un Snapchat, ar attēliem dalos lietotnē Instagram. Es vienmēr domāju līdzi, ko internetā daru, cenšos nepieļaut kļūdas, piemēram, sociālajos tīklos neapstiprināt draudzību ar nepazīstamiem cilvēkiem. Manuprāt, ja cilvēks ir saprātīgs, internets nevar nodarīt ļaunumu.”


„TAM NEVAJADZĒTU BŪT TIK SVARĪGI”

Renātei Vērsei labāk paticis laiks, kad telefonu nebija vai arī tajos nebija tik daudz iespēju. „Es internetu izmantoju vismaz divas stundas dienā. Man ir ieradums: kā pamostos, tā paskatos telefonā, vai pa nakti nav kas atsūtīts. Skolā katrā starpbrīdī paskatos, kas jauns. Piemēram, pildot mājasdarbus, izlasu arī citas ziņas, ja kāds kaut ko atsūta, un laiks pazūd nemanot. Neesmu pilnvērtīgi izmācījusies un arī laukā neizeju. Manuprāt, tā ir problēma, pat atkarība. Nezinu, vai to var kā atrisināt, jo telefoni un aplikācijas tajos ir visiem. Būtu jāpiespiež sevi tik bieži neskatīties, bet tas ir grūti.”

Visbiežāk Renāte izmanto sociālos tīklus Whatsapp un Snapchat un interneta vietni Facebook: „Dažreiz feisbukā ievietoju bildes, lasu, ko raksta citi. Snapoju ar citiem, tāpat ir čata grupas vatsapā. Ir jāzina, ko dara draugi, bet, ja padomā, tam nevajadzētu būt tik ļoti svarīgi.” Renāte domā, ka saturam, kuru viņa ievieto internetā, tagad pievērš lielu uzmanību, bet kādreiz tā nav bijis: „Skolā par to stāsta, jo nevar zināt, par ko nākotnē strādāšu, un, kā saka, no interneta neko nevar izdzēst.”


„KĀ PAMOSTOS, TĀ PASKATOS”

Arī Anita Megne saka: „Esmu ievērojusi, ka katru rītu, kā pamostos, paskatos telefonā, vai kāds nav ko atrakstījis, jo tas šķiet svarīgi. Internetā tiek pavadīts daudz laika. Saprotu, ka to varētu pavadīt kopā ar ģimeni vai iziet laukā. Manuprāt, ja viedierīce nav jāizmanto mācību laikā, tā ļoti traucē. Starpbrīžos pat pirmklasniekiem jau rokā lielie telefoni. Kam mazajam tāds telefons? Viņam taču vajag tikai piezvanīt vecākiem.”

Anita visbiežāk izmanto feisbuku, instagramu, vatsapu un snapčatu. „Kādreiz diezgan bieži instagramā ievietoju bildes, bet sapratu, ka tam nav jēgas. Tagad vairāk skatos vai lasu, ko dara citi.”

Veselībai viedierīces nodarot pāri: „Pati esmu pamanījusi, ka pēc telefona lietošanas bieži sāp acis, tāpat mēdzu ēst vakariņas, sēžot pie datora, un tas nebūtu pareizi. Dažreiz šķiet: ja telefons nav pie rokas, rodas stress.” Anita pastāstīja, ka draudzeni reiz nepazīstams cilvēks uzaicinājis skaipā un sācis zvanīt: „Puisis sāka draudēt, ja viņa nedarīs to, ko liek, tad būs sekas. Nezinu, kā tas beidzās, bet drošībai sociālajos tīklos noteikti jāpievērš uzmanība.”



PĒTĪJUMS SKOLĒNA DIGITĀLAIS IQ
/To rīkoja programma digitālo prasmju pilnveidei „Samsung” skola nākotnei./




Skolotājas viedoklis
„LIETOT JĀMĀCA, BET NEZ VAI SPĒJ KONCENTRĒTIES”

Pieredzē dalās V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas informātikas skolotāja un robotikas pulciņa vadītāja Laila Zudāne.

„Jā, esmu par tehnoloģiju lietošanu skolā. Jauniešiem tās jālieto, un skolotājiem jāpielāgojas – jāmāk iedot uzdevumus ar šīm ierīcēm, jo šie bērni taču ir Z paaudze. Esmu novērojusi, ka jau sākumskolā bērniem ir viedtālruņi vai citas ierīces. Daudzi sazinās ar draugiem, citi izmanto spēlītēm. Robotikas pulciņā uzreiz mēģināja pieslēgties robotiem, lai tālruni izmantotu kā vadības pulti un pie reizes apliecinātu, ka skolēnam tas ir labs, jo var uzinstalēt programmu un likt robotam kustēties.”

Tomēr skolotāja uzskata, ka ir tādas stundas, kad bērniem nevajadzētu viedtālruņos skatīties: „Tas, protams, atkarīgs no uzdevuma. Ja skolotājs paredzējis, ka tālruni izmantot nevar, bet kāds tomēr to lieto, tad ir nepatīkami, ka stāstījums vai uzdevums jāatkārto. Jaunieši domā, ka klusiņām čato ar telefona draugu, taču skolotājs jau redz, ka uzdevums pats no sevis nerisinās. Būtu labi, ja telefonus noliktu atvilktnē vai kastītē. Mums daži skolotāji tā dara, es ne – es lūdzu ielikt somā, ja ir pārbaudes darbs. Čatojot vai spēlējot skolēns ir iegrimis savā pasaulē, un domas par mācīšanos vairs nav. Neticu, ka tad kāds spēj koncentrēties.”

Arī starpbrīži tiek pavadīti, skatoties ekrānos: „Skolēni sēž koridora dīvāniņos un lieto viedtālruņus. Neticu, ka viņi meklē informāciju kādā mācību priekšmetā, – viņi izklaidējas vai čato. Varbūt tas nav tik slikti, ja desmit minūtes skolēns relaksējas.”



Materiāls tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs pavāram, konditoram, viesmīlim

SIA "Santande" (41203009094) Ventspilī piedāvā darbu PAVĀRAM, KONDITORAM (darbs ar rauga, kārtaino un smilšu mīklu) un VIESMĪLIM. CV sūtīt e-pastā: kupfernams@inbox.lv vai zvanīt pa tālr. 29218377, www.hotelkupfernams.lv.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi