Aizvērt

Ar siltu sirdi un čaklām rokām

2017. gada 22. decembrī, 06:00
Raksta autors: "Kurzemnieka" žurnālisti
Ar siltu sirdi un čaklām rokām
Labdarības akcijas "Dalies mīlestībā" ilggadējā koordinatore Irma Gertnere (no kreisās) pirms dažiem gadiem kopā ar daļu no lielās skolēnu rūķu armijas, kas vecļaudīm nes uzņēmēju sarūpētas paciņas.
Foto: Irmas Gertneres arhīvs
Labu darīt varam visu gadu. Un mūsu vidū ir daudzi jo daudzi, kuri vairāk vai mazāk pamanāmi palīdz konkrētam cilvēkam, dara kādu sabiedrisku darbu par baltu velti, iepriecina citus, atbalsta grūtā brīdī. Un Ziemassvētku laiks ir īstais brīdis, lai par viņiem pastāstītu.
IZAUGUSI LABDARĪBAS KUSTĪBA

Kad precīzi Kuldīgā aizsākusies akcija Dalies mīlestībā, tās ilggadējā koordinatore Irma Gertnere vairs neatceras, bet tas esot 90. gadu vidus.

Ar Kuldīgas uzņēmēju ziedotajām pārtikas paciņām, ko nereti papildina skolēnu ceptas piparkūkas vai citas dāvaniņas un mazi priekšnesumi, ap šo laiku pie aptuveni 100 vientuļajiem pensionāriem ik gadu dodas visu pilsētas skolu audzēkņi. Adreses iesaka sociālais dienests.

Ideja piederot uzņēmējam Modrim Fokerotam un skolotājam Raimondam Kramzakam, kuri savulaik nolēmuši sirmgalvjus Ziemassvētkos iepriecināt ar siltu maltīti. Palīgus viņi atraduši partijas Tēvzemei un brīvībai/LNNK domubiedru rindās. Modris uzrunājis arī tolaik Kuldīgas ģimnāzijas vēstures skolotāju I.Gertneri ar viņas audzināmo klasi. Vēlāk audzināmie teikuši, ka paciņai grib pievienot arī kaut ko no sevis, kādai aklai sievietei pat aiznesuši radio. Sākumā uzņēmēja Dzintra Vainšteina palīdzējusi sadalīt adreses.
„Pēc tam iesaistīju visu ģimnāziju, bet, kad bērnu un jauniešu centrā strādāju, ierosināju iesaistīt visas skolas. Tā tas notiek līdz šai baltai dienai.”

Irmas pārziņā ir sadalīt skolām adreses, arī paciņas ģimnāzijai un Alternatīvajai sākumskolai, bet darbu ar pārējām skolām pēdējos gados koordinē M.Fokerota meita Ieva Fokerota-Šīmane, kura arī uzrunā uzņēmējus. Ziedotāji dāvina produkciju, samaksā pārtikas rēķinu veikalā utt.

Būtiski arī tas, ko piedzīvo skolēni, uzsver akcijas vadītāja. Daudziem atklājas gan veco ļaužu dzīves skarbā puse, gan viņu sirsnība un bagātā dzīves pieredze. „Citur inteliģentas kundzes bērnus jau gaida ar uzklātu galdu. Atceros, daktere Šube viņus pārsteidza ar grāmatām pilno māju, man bija notamborējusi eņģelīti un uzrakstījusi dzejolīti. Reiz skolēni jautāja, par ko lai ar pensionāriem runā. Teicu, lai pavaicā, kā gājis skolā, lai parāda jaunības dienu bildes. Tad bērni varot stāstus klausīties stundām! Bet citur tikai paver durvis un paņem paciņu, citur neatver vispār. Atceros stāstu: puiši ar ģitārām aizgājuši apsveikt kādu onkuli, nodziedājuši dziesmu, un vecais vīrs pateicībā kādam puikam nobučojis roku. Tā bijusi viena no retajām reizēm, kad puisis aizkustinājumā raudājis.”

Raksta autore – Dina Poriņa



RŪĶU CIEMA GAISMOTĀJI

„Ainiņas no rūķu dzīves Kuldīgā veidotas, domājot par bērnu prieku. Taču arī pieaugušie jau ir tikai tādi lieli bērni,” atzīst elektriķi Māris Vidmanis un Andris Cinis.
Aivara Vētrāja foto

„Mums pašiem patīk tas, ko esam paveikuši kopā ar pilsētas mākslinieci Inesi Sulojevu un bērnu un jauniešu centra skolēniem. Esam lepni!” tā par izgaismoto Ziemassvētku rūķu ciematiņu Kuldīgā saka elektriķi Māris Vidmanis un Andris Cinis.

„Mēs ar šo darbu ļoti aizrāvāmies,” stāsta Andris, „beigās palīdzējām ne tikai ar elektrību, bet arī veidot ainiņas, piemēram, ledu dīķim. Acis mirdzēja gan man, gan Mārim! Vienu vakaru strādājām pat līdz desmitiem. Patīkami, ka sociālajos tīklos parādās bildes, kurās cilvēki safotografējušies ar šīm mājiņām fonā.” Šī nav pirmā reize, kad abi pašnodarbinātie elektriķi rada ko jaunu. Kad pirms pāris gadiem bērni pilsētas eglei darināja lielās bumbas, Māris izdomājis, kā tās izgaismot, un Andris palīdzējis to īstenot.

Andra ģimenē deviņgadīgais Džastins un septiņgadīgā Alise vēl aizvien ļoti gaida ciemos Ziemassvētku vecīti. Savukārt Māra trīsgadīgā Līva un piecgadīgā Emīlija ir tieši rūķu ciema mērķauditorija.

Andris atklāj, ka kolēģis Māris esot elektrības burvis:
„Tas ir puisis ar divām labajām rokām. Izdomāt neparastus tehniskus risinājumus un tos īstenot ir viņa vaļasprieks. Elektrība ir viņa draugs – pat pa pirkstiem nesit!

Un, jo grūtāk, jo interesantāk. Līdz diviem naktī sēdēja, domāja, plānoja.” Māris piebilst: „Nebija laika nopietni sagatavoties. Galvenais uzdevums – no tā, ko steigā var dabūt, panākt vēlamo efektu. Tas ir diezgan smalks darbs, jo pašas mājiņas un laterniņas ir ļoti smalkas. Mums vajadzēja ierīkot gaismu divos lielajos lukturos, kuros iekšā vesels ciemats, un astoņos mazākos. Mazajās mājiņās ir pa diviem trim lukturīšiem, lielajās – pat septiņi vai desmit.”

„Tā ir tikai redzamā daļa,” skaidro A.Cinis, „ir jau arī neredzamā, kas katrai kompozīcijai īpaša – kur noslēpt transformatoru, kā izvietot vadus, lai būtu droši. Tas nebija vienkārši.”

Rūķu ciemu vajadzēja apgaismot līdztekus ikdienas pienākumiem – abi ir vieni no meistariem, kuri mirdzošos svētku rotājumus izvietoja arī citviet pilsētā.

Raksta autore – Iveta Grīniņa



KALPOŠANA UN ĢIMENISKS BRĪDIS

Kuldīgas slimnīcas aprūpes nodaļā vecļaudis priecē Sv. Katrīnas baznīcas svētdienas skolas skolotāju palīdzes Klinta Tāfelberga un Elza Elīna Kļava kopā ar audzēkņiem un viņu vecākiem.
Dainas Tāfelbergas foto

„Šie koncerti nav uzstāšanās, kurās sagaidīt skaļus aplausus. Tā ir kalpošana Dievam, priecējot citus, īpaši tos, kurus māc slimības,” tā par Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes bērnu koncertuzvedumu pansionātos teic svētdienas skolas vadītāja Dace Blūma.

Dažādu autoru darbiem par Adventes laiku mūziku piemeklējusi pedagoģe Aira Bumbiere, kā arī svētdienas skolas skolotāju palīdzes Elza Elīna Kļava un Klinta Tāfelberga. D.Blūma piebilst: „Vienlaikus tas ir ģimenisks pasākums, jo kopā ar bērniem piedalās vecāki. Arī kā svētbrīdis, jo ar dzeju un dziesmām pateicamies Dievam un slavējam Viņa mīlestību.” Gan Kuldīgas slimnīcas ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas, gan pansionāta Venta zāle bija iepriecinātu klausītāju pilna. Beigās visi kopīgi noskaitīja lūgšanu Mūsu Tēvs.

Raksta autore – Daina Tāfelberga



ARĪ DARBU VAR PADARĪT PAR SVĒTKIEM

Andris Beroza aprūpes centrā Venta pavadījis vien dažas dienas. Sociālā aprūpētāja Elita Leimane cenšas neuzbāzīgi viņu ievest jaunajā dzīvē.
Aivara Vētrāja foto

Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centra Venta aprūpētāja Elita Leimane 24. decembri pavadīs darbā, bet ģimenei viņa atlicinās divas Ziemassvētku dienas.

Ventu par mājām sauc 47 cilvēki no 42 līdz 95 gadiem. „Tāda ir mūsu ikdiena. Ir cilvēki ar kustību, ar garīgiem traucējumiem, ar demenci. Diagnoze dažāda, bet te vieta ir katram. Mēs viņu vajadzības iepazīstam, mēģinām tās izpildīt, palīdzam adaptēties. Lai šo darbu darītu, cilvēki vienkārši jāmīl – katrā jāsaskata labais, skaistais un patiesais.”

Ventā Elita strādā no pērnā gada oktobra. „ Esmu bijusi sertificēta auklīte, skolā mācījusi kristīgo mācību. Sociālajā centrā ir svarīgi cilvēku pamanīt kā personību. Vēl esmu iemācījusies neko neuztvert personīgi. Cilvēki ienāk ar dažādu pieredzi, ar ievainojumiem. Mēs, darbinieki, bieži kļūstam par vistuvākajiem, pret kuriem, pat pašiem negribot, dažkārt visdziļāk apslāpētais aizvainojums nāk gaismā.”

Elita aizrautīgi rāda, ko paveikuši iemītnieki: „Mūsu uzdevums – lai viņi te justos kā mājās. Vadām nodarbības. Kolēģe Silva (Ventā otra sociālā aprūpētāja ir Silva Priedniece – aut.) ar klientiem darināja rūķu mājiņas, taisījām arī citus dekorus. Iesaistām visus, cik var. Šī ir un paliek aprūpes iestāde, bet tā ir mūsu ikdiena: radīt ģimenisku vidi – draudzīgu un iejūtīgu. Mans lielākais gandarījums: ja cilvēks spēj sev apkārt ieraudzīt labo. Sirdij vajadzīgs laiks, lai tā mainītos. Tas notiek, kad mainās domāšana.”

Raksta autore – Inguna Spuleniece



SIRDS LASĪJUMI

Kad Gita Johansone Skrundas veselības un sociālās aprūpes centrā lasa grāmatas vecļaudīm priekšā, prieks ir abpusējs.
Dainas Tāfelbergas teksts

Skrundeniece Gita Johansone reizi mēnesī dodas uz Skrundas veselības un sociālās aprūpes centru lasīt grāmatas slimajiem un vecajiem ļaudīm.

„Nevaru mājās nosēdēt,” atzīst bijusī Nīkrāces pagasta kultūras organizatore, tagad mājsaimniece un divu mazbērnu vecmamma, joprojām Skrundas amatierteātra SAAN dalībniece.

„Viena amerikāņu rakstnieka romānā izlasīju, ka kāda kundze iet uz pansionātu lasīt vecļaudīm. Nodomāju, ka es taču arī to varu. Kad strādāju kultūras namā, kursos pie vokālā pedagoga Edgara Kramiņa bija jāsagatavo prozas lasījums. Man un vēl vienai kolēģei viņš teica, ka varam iet strādāt radio vai ielasīt grāmatas audioierakstos.

Sapratu, ka potenciāls jāliek lietā. Tas brīdis pienāca vasarā, kad manu mammu ievietoja aprūpes centrā. Vadītāja Sigita Picule uzreiz bija ar mieru pamēģināt, jo šeit daudziem veselības problēmas liedz lasīt pašiem.”

Tagad Gita turp iet reizi mēnesī ceturtdienās, un tiek lūgts, lai tikšanās būtu biežākas. Uztvere atšķirīga: dažs ar interesi ieklausās, cits tikai pasīvi vēro, jo, iespējams, ir dzirdes traucējumi. Vairāki iesaistās pārrunās, uz kurām Gita mudina pēc lasījumiem. Īpaši sirsnīga bija Ziemassvētku ieskaņas pēcpusdiena, kad Gita lasīja Edvarta Virzas Straumēnus. Noskaņu papildināja pansionāta iemītnieks, bijušais mūzikas skolotājs Māris Ošenieks, spēlējot Ziemassvētku melodijas.

„Es nevarētu darīt tik smagu darbu kā aprūpētājas. Taču varu vismaz tik daudz, cik ar savu lasījumu ienest mazliet prieka šo ļaužu ne tik jautrajā ikdienā. Labāk saprotu viņu raizes un apzinos, ka daudzas nebūšanas tāds nieks vien ir. Liela nozīme ir priekam, ko varam dot no sirds uz sirdi.”

Raksta autore – Daina Tāfelberga
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi