Aizvērt

Bez tiesas ar atkritumiem galā netiks

2018. gada 5. martā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Bez tiesas ar atkritumiem galā netiks
Skrundas novada pašvaldībai līdz maijam jāsakārto nelegālās izgāztuves, kur atkritumus saveduši arī iedzīvotāji. Tikmēr top sūdzības par pašvaldības policijas un administratīvās komisijas darbu, jo sods par līguma neslēgšanu situāciju neuzlabos.
Foto: Daina Tāfelberga
Vairāki iedzīvotāji vērsušies tiesībsargājošās iestādēs, jo uzskata, ka Skrundas novada dome un pašvaldības policija esot viņus nepatiesi apvainojusi par nepiedalīšanos atkritumu apsaimniekošanā. Pašvaldība vainu neatzīst, jo kļūda bijusi, tikai norādot nepareizu likuma pantu.
MORĀLI UN MATERIĀLI

Februāra domes sēdē deputātu vairākums (deviņi no 15) noraidīja rīdzinieces Intas Helmanes lūgumu atlīdzināt vairāk nekā 5700 eiro zaudējumus, jo viņai prettiesiski uzrakstīts administratīvā pārkāpuma protokols un tā viņa ievilkta lietas izskatīšanā. Prasīto summu veido 93 eiro mantiskie zaudējumi (autobusa biļetes, nakšņošana viesnīcā, pasta izdevumi), 3557 eiro personiskais kaitējums un 2134 eiro morālais kaitējums (abos gadījumos – 50% no summas, kas noteikta Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā).


NEPRECĪZS PANTS

Lietas būtība: I.Helmanei Skrundā pieder īpašums, kurā viņa deklarējusies, bet tur neviens nedzīvo. Novembrī iesāktajā administratīvajā lietā to norādījis arī pašvaldības policijas inspektors Andis Doniņš. Bez īpašnieces klātbūtnes uzrakstīts protokols par Atkritumu apsaimniekošanas likuma un pašvaldības saistošo noteikumu neievērošanu, jo I.Helmane nav uzrādījusi, ka būtu noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju Eko Kurzeme. Sākta lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 75. panta, taču domes administratīvā komisija to izbeigusi, jo atklājies, ka pants minēts neprecīzi, jo tam ir divas daļas un norādīta nepareizā.


DIVDOMĪGA FRĀZE

Tikmēr rīdziniece bija saņēmusi pašvaldības paziņojumu, uz kuru atbildēja, ka savā īpašumā Skrundā nedzīvo, nekādu atkritumu tajā nav un arī turpmāk netiks radīti. Savukārt domes izpilddirektors Guntis Putniņš vēstulē I.Helmanei norāda vairākus likumu pantus un citē saistošos noteikumus, kas uzliek par pienākumu atkritumu radītājam slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Tiesa, vēstulē minēts, ka pašvaldības organizētajā procesā jāpiedalās atkritumu apsaimniekotājam vai valdītājam, nevis jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam. Šī dažādi tulkojamā frāze bija iemesls, lai pret domi saceltos vēl vairāki Skrundas novada iedzīvotāji, kuriem pašvaldības policija uzrakstījusi līdzīgu protokolu par to, ka līguma nav.


IESAISTA PROKURATŪRU

Novembra beigās administratīvā komisija pēc LAPK 75. panta 1. daļas ar 70 eiro sodīja pensionāru Ivanu Zolotuho. Viņš sodu samaksāja likumā noteiktajā mēneša laikā, taču vēlāk uzrakstīja iesniegumu Kuldīgas rajona prokuratūrai, jo pašvaldības lēmumam nepiekrīt. Vīrietis gan dzīvo savā mājā Skrundā, taču atkritumus šķiro, ved uz to pieņemšanas vietu, bioloģiskos kompostē un kopā ar pelniem izmanto dārza mēslojumam.

Viņaprāt, līgums jāslēdz tikai tad, ja tiek radīti atkritumi, bet ar policijas protokolu tas nav pierādīts. Viņš lūdz, lai dome sodu atmaksā, pārkāpumus novērš un vainīgos darbiniekus soda. 14. februārī prokurors Gints Mežiņš nolēma šajā administratīvajā lietā iesniegt protestu. Šonedēļ dome vēl nebija atbildējusi.


ARĪ DEPUTĀTS IESAISTĀS

Skrundenieku prasības aizstāv jurists Ivars Grūbe no Rīgas. Viņa palīdzību esot lūdzis arī deputāts Juris Jaunzems, kuram pašam neesot laika rakstīt ziņojumu prokuratūrai. J.Jaunzems ir viens no trim deputātiem (kopā ar Andreju Salminu un Jāni Brūveru), kuri domes sēdē iestājās par to, ka „pašvaldībai savas kļūdas jāatzīst” un tas jākompensē materiāli. Benita Lielāmere, Valdis Pakulis un Aivars Rudzroga no balsošanas atturējās.

Iespējams, ka līdzīgi jautājumi domei būs jāizskata arī turpmāk, jo par sūdzību vēl domā kāds rudbāržnieks, pret kuru pašvaldības policija vērsusies par nepiedalīšanos atkritumu apsaimniekošanā. Savukārt Inta Kampara, kuras morālās kompensācijas prasība noraidīta pērn, gatavo dokumentus administratīvajai tiesai Liepājā. „Mēs neviens neesam bez grēka – varam kļūdīties, taču par to jāatbild,” tā I.Kampara.


VAINA NAV PIERĀDĪTA

Jurists I.Grūbe skaidro: „Nevienā pašvaldības policijas protokolā, kas pie manis nonācis, nav nekādu pierādījumu, ka šajos īpašumos atkritumi atrodas vai tiks radīti, kā to prasa tas likuma punkts, kas administratīvajās lietās ņemts par pamatu. Tāpat likumā noteikts – ir pienākums ne vēlāk kā mēneša laikā noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, bet nav pierādīts, ka tas mēnesis būtu pagājis. Līguma nenoslēgšana ir prettiesiski kvalificēta par pārkāpumu. Jā, tie 70 eiro ir minimālais sods, bet, piemēram, pensionāram liela nauda, turklāt viņa vaina nav pierādīta. Divos gadījumos lietvedība izbeigta kļūdaini norādīta panta dēļ. Tie protokoli vispār ir grūti salasāmi – būtu jāizvērtē atbildīgo darbinieku izglītība!

Šādas sistēmiskas kļūdas rada iedzīvotājos negatīvu attieksmi un arī neveicina cieņu pret deputātiem, nerunājot par stresu un pārdzīvojumiem, saņemot nepamatotus policijas un komisijas uzaicinājumus.” 12. februārī I.Grūbe domei nosūtījis atklātu vēstuli, pieprasot atzīt zaudējumus, kā arī aicinot izvērtēt likumību visos pašvaldības policijas protokolos un administratīvās komisijas lēmumos par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem.


LIKUMS JĀIEVĒRO

Domes izpilddirektors G.Putniņš atkārto jau iepriekš teikto, ka pašvaldības uzdevums ir organizēt atkritumu apsaimniekošanu un katra atkritumu radītāja pienākums ir šajā sistēmā iekļauties. Viņam neesot saprotams J.Jaunzema ierosinājums attīstības komitejā, ka atsevišķām mājsaimniecībām līgums nav jāslēdz.

„Likums nedod tiesības kādām kategorijām piešķirt atvieglojumus, jo kur gan viņi atkritumus liek?” tā izpilddirektors. „Piekrītu, ka dažos protokolos nebija norādīta Administratīvo pārkāpumu kodeksa īstā daļa, – pareizāk ir otrā, nevis pirmā. Par to ir tiesības sūdzēties tāpat kā izteikt viedokli. Taču ir arī pienākumi, un viens no tiem – iekļauties atkritumu saimniekošanā. Cits jautājums ir par daudzumu, jo vieni tos šķiro, citi ne. Taču līgumam jābūt visiem.”


MAISI NAV ATTAISNOJUMS

G.Putniņš atzīst, ka īpašums pats atkritumus nerada, taču saimnieks kaut kur ir deklarējies un dzīvo, tātad rada atkritumus. Saistošajos noteikumos norādīts, ka atkritumi tiek savākti tvertnēs un maisos. Tos var iegādāties SIA Skrundas komunālā saimniecība.

Jurists I.Grūbe norāda, ka arī šādi var iekļauties pašvaldības noteiktajā sistēmā, jo par maisu tiek maksāts un nauda nonāk apsaimniekotājam. Taču G.Putniņš iebilst, ka maisi paredzēti tad, ja radušies papildu atkritumi. Piemēram, ja kāds atbraucis uz īpašumu atpūsties un uzturas tur neilgi.


ATROD NELEGĀLAS IZGĀZTUVES

Pašvaldības policijas redzeslokā jau sen nonācis un ar domi sakašķējies arī skrundenieks Raimonds Reinkops. Viņš sodīts par nesakoptu īpašumam pieguļošo teritoriju. Sods atcelts, jo izrādījies, ka saistošajos noteikumos tobrīd nebija precīzi pateikts, cik liela teritorija jākopj. Vienlīdzīgas taisnības vārdā R.Reinkops pievērsies tam, kādi izskatās pašvaldības īpašumi, Skrundā atklājis nesmukas vietas, tostarp divas nelegālas izgāztuves, par kurām ziņojis Valsts vides dienestam. Liepājas reģionālās un vides pārvaldes (LRVP) inspektori pārbaudēs konstatēja, ka viens no objektiem ir inerto atkritumu (ielu remonta būvgružu) pagaidu uzglabāšanas laukums, ko pārvalda pašvaldība, bet otrs – Skrundas komunālajai saimniecībai nodota vieta Bānīša ielā 14, kas tiek izmantota bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai un šķirošanai. Tur ap 0,7 ha laukā bez ūdensnecaurlaidīga seguma savesti koku zari, zāle u.tml. atkritumi, bet 0,15 ha platībā atrodas arī citādi sadzīves atkritumi, piemēram, plastmasas pudeles un maisiņi, papīrs, sveces u.c. Šim objektam ir pašvaldības saskaņojums, bet nav atļaujas atkritumus apsaimniekot, kā arī tas notiek tādā vietā, kas nav iekārtota pēc Ministru kabineta Noteikumiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām. LRVP nolēmusi domi nesodīt, bet likusi bioloģiskos atkritumus pārvest uz prasībām atbilstošu vietu. Ņemot vērā ziemu, termiņš noteikts līdz maijam. G.Putniņš sola: „Līdz pavasarim viss tiks sakārtots. Paldies iedzīvotājiem par vērīgumu!”



Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75. pants. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

1. daļa. Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu – fiziskajām personām no 70 līdz 1000 eiro, juridiskajām – no 280 līdz 2100 eiro, abos gadījumos konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

2. daļa. Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā uzliek naudas sodu – fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām – no 430 līdz 1400 eiro.
Komentāri
Kristina
2018. gada 5. martā, 17:13
Kurš vada administratīvo komisiju. Lasįju, bet neatradu, kurš ir tas dunduks, kurš neatšķir 1 no 2.
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi