Aizvērt

Teju 170 brīvu darba vietu

2018. gada 16. aprīlī, 00:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Teju 170 brīvu darba vietu
NVA vakanču gadatirgū potenciālajiem darba devējiem un ņēmējiem bija iespēja tikties aci pret aci.
Foto: Lāsma Reimane
22 darba devēji, kuri piedāvāja 169 vietas, un ap 260 apmeklētāju – tāda ir statistika Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču gadatirgū Kuldīgā.
PAT NO TĀLIENES

Daži darba devēji atbraukuši no tālienes. Ēdināšanas uzņēmums Lido cilvēkus meklē pa visu Latviju. Personāla atlases daļas darbinieces Zane Bērziņa un Liāna Trenmore: „Esam bijušas arī Daugavpilī un Liepājā, jo Rīgā vajadzīgo skaitu atrast nevar, sevišķi tad, kad veras vaļā vasaras terases.” Viņas piekrīt, ka labu darbinieku trūkst visā valstī: „Ļoti daudzi aizbraukuši, bet daļa vienkārši nevēlas strādāt. Nav nozīmes vecumam vai izglītībai, bet gan tam, ko cilvēks grib. Visu var iemācīties.”

Ēdināšanas uzņēmuma Jūrmalas promenāde valdes locekle Sandra Balča pārliecinājusies: „Rīgā un Jūrmalā strādāt gribošu cilvēku trūkst. Pavārs ir viena no pieprasītākajām profesijām, un te interesējās tikai viena sieviete. Bet cerība vēl ir.”


DARBINIEKI JĀIZAUDZINA PAŠIEM

Snēpeles Mazsālijas piedāvāja deviņas vakances. „Pagastā tik daudz atrast nevar, bet arī tie desmit kilometri no Kuldīgas līdz mums var izrādīties nepārvarami,” saka saimniece Gunita Štorha. Vajadzīgi ne tikai dārznieks, pavārs, viesmīlis, laukstrādnieks, zivkopis un citi, bet pat traktora vadītājs. „Labi aroda pratēji strādā pie dāņu uzņēmējiem, jo mēs ar lielsaimniecībām konkurēt nevaram,” skaidro G.Štorha. Pārrāvums starp padomju laika speciālistiem un jauno paaudzi ļoti jūtams. „Jau pirms desmit gadiem teicu, ka neizbēgami pienāks diena, kad darbaroku trūks. Beidzot tas sadzirdēts arī Izglītības un zinātnes ministrijā, un kopš 2013. gada ir centieni profesionālajā izglītībā kaut ko mainīt. Aktuālas ir darba vidē balstītas mācības, kurās uzņēmēji sadarbojas ar skolām. Paldies Latvijas Darba devēju konfederācijai, kas atrada naudu, lai vismaz censtos šo sistēmu ieviest. Ātri tas nenotiks. Jau vairāki tehnikumi sākuši ceļu uz to.”

Lai apmācītu darbiniekus saimniecībai, G.Štorha Latvijas Universitātes maģistrantūrā studē pedagoģiju: „Mēs, mazie uzņēmēji, jau esam tādā izmisumā, ka esam gatavi sev darbiniekus gatavot jau skolas solā, tikai mums jāpamācās klāt. Tas, ka esam sava aroda meistari, nenozīmē to, ka esam labi pedagogi. Kuldīgā nupat kursus beidza pirmā grupa, kurā ir darba vidē balstītu mācību vadītāji.”

Mazsālijās praksē jau strādā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņi, kuri piedalījās vakanču gadatirgū. Raitis Valdmanis teica: „Pasākums bija labi apmeklēts, nāca ļoti dažāda vecuma cilvēki, lielākoties sievietes. Vairāki atstāja CV, tātad cilvēki bija gatavojušies un nopietni meklē darbu.”


PIEPRASĪTI PAVĀRI, DARBGALDU OPERATORI

Darba devēju pulkā bija ēdināšanas un viesnīcu, tirdzniecības, kokapstrādes, dārzeņu apstrādes, šūšanas, transporta, lauksaimniecības un citu nozaru uzņēmumi, arī bruņoto spēku pārstāvji, Skrundas komunālā saimniecība u.c. Pieprasīti ir kokapstrādes darbgaldu operatori, šuvējas, vairākas profesijas viesmīlībā un restorānu biznesā u.c.

Kuldīgas biroja un kancelejas preču tirdzniecības uzņēmuma InLis pārstāvji par gadatirgu gandarīti. „Mums atstāti daudzi CV – ir, no kā izvēlēties,” saka Ingurs Pundiņš. Bet kolēģe Ligita Ventaskraste, šķiet, formulēja jebkura darba devēja vēlmes: „Vajadzīgs tāds darbinieks, kurš pats prot pieņemt lēmumus, reaģēt ārkārtas situācijās un strādā tā, it kā to darītu sev. Esam sapratuši, ka darba augļus var gūt tikai tad, ja darbinieks strādā kā savā uzņēmumā, un tādu vidi arī centīsimies radīt.”


GAN APSKATĪT, GAN PIETEIKTIES

Mudīte bez darba ir nepilnu gadu, mācās vācu valodas kursos un darbu vasarai jau atradusi, bet uz vakanču tirgu atnākusi, lai ko pameklētu rudenim: „Paspēju noklausīties divas prezentācijas. Cik redzēju, te bija gan pensionāri, gan bezdarbnieki, gan strādājošie.”

Daiga ir bezdarbniece ilgāku laiku: „Pasākums noderīgs, vismaz radās viela pārdomām. Veselības dēļ nevaru strādāt jebkuru darbu – man izvēle ir ierobežota. Interesanta bija Lido prezentācija.” Cita Daiga, kura tāpat veselības dēļ bez darba ir vairākus gadus, secina: „Bija interesanti. Ar vienu darba devēju esmu sarunājusi, ka rīt aiziešu apskatīt darba apstākļus. Šūšana man nav sveša – pamēģināšu.”

Kristīne, kura bez darba ir apmēram gadu, meklējusi vietu viesmīlības nozarē, bet visinteresantākais šķitis Lido piedāvājums.


KLĀTIENEI CITS SPĒKS

NVA Kuldīgas filiāles vadītāja Sandra Krinkele skaidro: „Divus gadus rīkojām akciju Darbs laukos – palīdzējām zemniekiem sameklēt strādniekus. Bet tik vērienīgu pasākumu Kuldīgā aģentūra rīkoja pirmo reizi. Visi darba devēji apliecināja, ka nu viņiem ir saraksts ar potenciālajiem darbiniekiem, kuri pāris nedēļās tiks izvērtēti. Vēl bija vērojams, ka uzņēmēji, redzot vērtīgu darbinieku, apsvēra domu veidot pavisam citu darba vietu un iespēju sastrādāties ar konkrēto cilvēku. Ja arī tagad vakances nav, darba devējiem paliek informācija.”

Pieredze liecinot, ka pēc šādas tikšanās mēdz būt veiksmes stāsti, kad cilvēks atrod pastāvīgu darbu: „Svarīga ir iespēja tikties klātienē. Interesents var uzdot visus jautājumus, bet darba devējs – redzēt potenciālo darbinieku.”
Komentāri
Kristine
2018. gada 28. septembrī, 12:11
Pilnigi piekritu liekulim.Piemeram darba pieteicos puse Kuldigas uzņēmumiem. Nenem jo laikam nepatik mans deguns. Atzvanisot.... Nez kad? Pasi uznemumi noniecina darbiniekus. Pieteikumi stav kaudzem, bet liek sludinajumus. Ir sava veida diskriminacija. Te es pa talu dzivojot, vai pa smagu busot.Ja vajag darbinieku tad nav ko diskriminet.
Skābeklis
2018. gada 16. aprīlī, 19:13
Liekuli, piekrītu tavām viedoklim. Mana atbilde bija domāta rakstītajam komentāram 10.31.
liekulis
2018. gada 16. aprīlī, 14:29
the litch tavā tekstā nav konsekvences. Siļķi ar kūku kopā sabāzi un skaties kā zirgs ar klapēm. Domā 50+EUR ēstužos visus nodokļus tīri nomaksā? :)
the litch
2018. gada 16. aprīlī, 13:33
Nu, ja par ēdināšanu.. Te bija viedoklis, ka kāds tiekot izverdzināts. Kurš no mums būtu ar mieru maksāt par pusdienām 8EUR ierasto 5EUR vietā? Piekritīsiet, ka, lai izceptu kotleti vai novāktu traukus, augsta kvalifikācija nav nepieciešama. Ja nestrādās latvieši, strādās ukraiņi. Tad, kad ukraiņi arī vairs nestrādās, gan jau, ka aziāti gan strādās! Izaugsmei (taiskaitā ienākumu palielinājumam) ir jānāk "no augšām" un palēnām jābaro "apakšas". Re, tepat Kuldīgā, ir ēdinātavas, kurās pusdienas diviem pavelk uz 50+EUR. Un nevar teikt, ka katru reizi ieejot tajās ēdinātavās, ir iespējams izvēlēties, kur sēdēt - noslogojums tur ir! Un tajās ēdinātavās personāls, diez vai, tiek izverdzināts. Ja bizness ir tajā nišā, kur šnicele par 2EUR ir dārgi, bet 1.75EUR gan ir ok! un var pat rindā pastāvēt pie arodskolas, tad par kādu atalgojumu mēs varam runāt? Kāda mērķa auditorija, tāds pakalpojums.
Baiba
2018. gada 16. aprīlī, 13:03
Bet ir viena lieta par Lido viņi negrib maksāt normālas algas un izverdzina cilvēkuus
Obana
2018. gada 16. aprīlī, 12:23
https://youtu.be/6tGFEU_dWQw
liekulis
2018. gada 16. aprīlī, 12:15
Cilvēkiem ir jādod iespēju strādāt mazkvalificētus darbus par cilvēka cienīgu atalgojumu, par kuru var paēst, apģērbties ar lētu jaunu apģērbu, samaksāt komunālos atbilstošas platības dzīves vietā, atļauties aiziet pie ārsta. Un tam ir jābūt par kvalitatīvi un labi izdarītu darbu!!! Faktiski ir tā, ka tie, kas varētu strādāt mazkvalificēto darbu brauc prom un to strādā citur, bet te tie, kas ir tā saucamie "dienas zagļi" izliekas, ka strādā un darba devēji izliekas, ka maksā. Esošā sistēma skaidri norāda, ka uz attīstību tā nav vērsta un "dienas zagļiem" kaut ko manīt nevajag.
the litch
2018. gada 16. aprīlī, 12:07
Nav tik viennozīmīgi. Speciālistiem un vadītājiem atalgojums arī laukos ir adekvāts (sevi pieskaitu pie speciālistiem un par darba trūkumu un peļņu nesūdzos). Bet, ne jau tikai speciālisti un vadītāji ir nepieciešami. Vienmēr būs vajadzīgi arī tie, kuri slauka ielas, sēž veikalu kasēs, novāc no lauka kāpostus, gaterē dēļus utt. Tur atalgojums ir nožēlojams, bet, bieži vien, par to darbu vairāk maksāt ir neiespējami. Darbinieks, bieži vien, pat neizprot atšķirību starp neto un bruto, bet, kad izdzird par nodokļu daļu, kuru sevī neietver pat bruto, apjūk pavisam. Plus pārējās izmaksas pozīcijas, kuras rodas darba devējam un, kuras darbinieks VISPĀR neizprot: elektrība, siltums, IT un grāmatvedības pakalpojumi. Darba vietas ierīkošana un uzturēšana. Peļņa, protams, jo kāpēc gan taisīt biznesu, ja nav peļņas? ... eh, pārāk sarežģīti. Labāk dodiet 1000EUR minimālo, atlaiJZt SaiJmu! un uz UK kaplēt bietes ;)
liekulis
2018. gada 16. aprīlī, 12:07
liekulim - nesatraucies, man viss sanāk un arī pilsētai tiek ļoti labs nodoklis no maniem ienākumiem!
Skābeklis - par ko tad es runāju? Par to, ka paši liekuļojam, ka nav kas strādā, bet trūkst līdzekļu... Kā tas var būt? Tas tak ir absurdi un uz plānveida ekonomiku balstītos principos būvēts. Tirgus ekonomikā viss kas nav dzīvotspējīgs atmirst un pārtrauc čakarēt tirgu. Latvijā visi žēlojas, ka nevar maksāt, pārējie to piecieš, jo tā taču ir, ka nav jau no kā maksāt un tā nu turpinām muļļāties pa to muklāju, lai tā vietā domātu, ko dzīvotspējīgu un pārstātu mānīt paši sevi. Arī valsts izdara lāča pakalpojumu nenosakot pietiekoši augstu minimālo algu. Kad tādos Rimi un Maxima utt. būs spiesti maksāt normālas algas, jo to noteiks likums, tad visi citi arī būs spiesti celt atalgojumu.
Skābeklis
2018. gada 16. aprīlī, 11:24
liekuli, nebūs gan tiesa, jo adekvātam atalgojumam trūkst līdzekļu.
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi