Aizvērt

Iemūžināt daiļdarbos un skandināt

2018. gada 30. maijā, 06:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Iemūžināt daiļdarbos un skandināt
Pie vairāk nekā 300 gadus vecās Ciemgaļu mežābeles Turlavā jau ceturto gadu maijā pulcējas dažādi radoši cilvēki, lai to godinātu.
Foto: Lāsma Reimane
„Šogad esam sadraudzējušies ar citām vietām, kurās ir dižkoki, kā Pankoku mežābele Skrundā un Krūkļu mežābele Krotē,” tā Turlavas bibliotēkas vadītāja un pasākuma organizatore Sandra Brantevica saka par ceturto plenēru "Ciemgaļu mežābeles performance" pie 300 gadu vecā dižkoka.
DABAS BRĪNUMS

S.Brantevica: „Tā ir dižošanās nevis ar mūsu roku darbu, bet gan dabas brīnumu. Tāpēc skandinām, lai sadzird pārdeviņi novadiņi. Tas ir kaut kas brīnumains, jo atlūzušais ābeles zars ir iesakņojies un dzen spēcīgas atvases. Mēs gribam, lai mežābeli godina, jo ar to lepojamies. Mūsu mērķis ir iemūžināt to daiļdarbos un popularizēt. Varbūt pasākuma desmitgadē varēsim izdot brošūriņu par savu mežābeli. Galvenais ir palaist vējos informāciju, lai ziedlapiņas iet arvien tālāk. Paldies tiem, kuri palīdzēja ar padomu un darbiem! Pasākumu veidojam paši – domubiedru grupa, tas nav no pagasta budžeta.”


PRIEKS PAR TRADĪCIJU

Laimdota Vištarte-Leimante no Saldus nolasīja jau agrāk sacerēto dzejoli par mežābeli.

Uzstājās Kuldīgas folkloras kopa Nārbuļi. Senatnīgu noskaņu pasākumam piešķīra Rumbas pagasta kolekcionārs Atis Bērtiņš, kurš ar patafonu atskaņoja plates. Kabiles skolotājs Rihards Lasmanis mācīja koka karotēs iegriezt rakstu. Ja tas izdarīts pareizi, pie karotes vai koka lāpstiņas varēja tikt bez maksas. Mārtiņš Lastovskis no Jūrkalnes to izmēģināja pirmo reizi.

Ziepju darbnīcas vadītāja Sanita Lūciņa no Liepājas pie Ciemgaļu mežābeles ciemojas trešo gadu: „Man pasākums iepaticies. Šodien ziepes taisīsim no tā, ko var atrast dabā, – nebūs ne smaržas, nedz krāsas. To mēģināsim dabūt, izmantojot ceriņus un papardes, lai cilvēki saprastu, cik labi var smaržot dabīgas lietas. Mūsdienās cilvēki meklē ko dabīgāku, tomēr grib, lai ir izteiksmīga smarža.”

Pasākumā bija arī viesi no Apriķu muzeja. Tā vadītāja Aina Cērmane saka: „Būsim smēlušas enerģiju un spēku. Spriedām, ka iesim meklēt arī savas mežābeles, jo viena otra ir cienījama un droši vien diezgan veca. Prieks, ka tādi koki tiek atrasti un ka te šo vietu tur godā.”

Iepriekš dzejoli dižkokam veltījis Dainis Šmits no Grobiņas, kurš kopā ar komponistu un diriģentu Edgaru Račevski radījis arī dziesmu Dižā Ciemgaļu mežābele.
Komentāri
ābele
2018. gada 30. maijā, 15:30
Nevis Pankoku, bet Pankopu mežābele.
Pievieno jaunu komentāru: