Aizvērt

Mežā par datoru aizmirst

2018. gada 11. jūnijā, 08:00
Raksta autors: Dina Poriņa
Mežā par datoru aizmirst
Kristīgo mazskautu nometnē Īvandē pusdienlaiks. Jelgavniekiem, rīdziniekiem un citiem silto maltīti dala pieredzējušākie mājinieki, tostarp Rūdis Krūmiņš (priekšplānā).
Foto: Dina Poriņa
„Man patīk gulēt teltī, zāģēt un skaldīt malku, kurināt ugunskuru – būt dabā,” tāda ir jelgavnieka Renāra atbilde, kāpēc viņš atbraucis uz mazskautu nometni Īvandē.
Četras dienas mežā blakus baznīcai vietā, ko mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics atvēlējis kristīgo skautu bāzi, darbojās piecas vienības: Kuldīgas Lammechinus Rex, Baldones Četri vēji, Jelgavas Mežabrāļi, Rīgas Mežaparks un Bruņinieki. Kopā 45 mazskauti (8–12 gadu) un viņu vadītāji, vairāki skauti un roveri.

Kuldīdznieku vadītājs Jānis Bubinduss skaidro: „Šoreiz izspēlējam Latvijas simtgadi. Pirmajā dienā – brīvības cīņas (naktī gravā jāpārvar trīs tilti, kas simbolizē Daugavas šķērsošanu), otrajā dienā – pirmā brīvvalsts (labais darbs – iekārtot soliņus arī draudzes pasākumiem), trešajā – karš un bēgļu gaitas (šķēršļu josla pa emigrācijas zemēm: Zviedriju, Vāciju, Ameriku, Austrāliju), ceturtā diena – atjaunotā Latvija (kalniešu spēles jeb neparastas sacīkstes).”

Kuldīgas kristīgo skautu vienībā Rūdim Krūmiņam jau ir četru gadu nometņu pieredze.

„Pilsētā dzīvojam visu laiku, bet interesanti ir mežā un kolektīvā. Odi? Tas nekas – ar tiem var sadzīvot,” stāsta Rūdis un, dalot citiem pusdienas, uzskaita, kas izdarīts pirmajā dienā līdz atklāšanai. „Uzceltas teltis, uztaisīts karoga masts, trauku mazgātava tūlīt būs gatava.”

Vecākie skauti iekārto ugunskura vietu, tualeti utt. Divas maltītes dienā gādā Podnieces virtuve Priedainē, brokastis gatavo paši. Sākumā mazskautiem jāapgūst elementārais: ātri pulcēties pēc svilpes; klusēt, kad runā vadītājs; nostāties līnijā pēc auguma.

Kāpēc ir vērts piedalīties? Brāļi Arvīds (12) un Edgars (10) Rubeņi no Rīgas vienā nometnē jau bijuši: „Praktiskās iemaņas mums iemācītas pirms tam. Te var iegūt draugus.” Kristians no Jelgavas: „Var normāli strādāt – zāģēt un kraut megalielus kokus.” Jelgavnieks Artūrs: „Šis ir pats labākais veids, kā atpūsties no ģimenes. Mēs esam desmit: mamma, tētis, brālis, māsa, es, trīs kaķi un divi suņi.” Vēl daži cits caur citu sauc: „Visforšākais būs naktsmiers – varēs pārējos izjokot. Naktssardze ir pati jautrākā. Bet visgrūtākā būs gulēšana!”

Datorspeciālists, Latvijas Universitātes docents, Latvijas kristīgo skautu priekšnieks Ivo Odītis no Baldones un ugunsdzēsējs Viesturs Vulāns no Rīgas par vadītājiem kļuvuši, domājot, ko vīrišķīgāku varētu darīt pašu bērni, kuri „no svētdienas skolas izauguši un kuriem vairs negribas griezt eņģelīšus”.

Šajā kustībā bērni dara to, kas viņiem patīk, nemanot apgūst dzīves prasmes, iepazīst Dievu, veido raksturu un kļūst par sabiedrībai derīgiem cilvēkiem, rezumē I.Odītis. „Vēl viņi šeit aizmirst par datoru. Un nometni pret to nav gatavi mainīt,” piebilst V.Vulāns.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: