Aizvērt

Satiekas agrākie Sieksātes skolēni

2018. gada 3. augustā, 00:00
Raksta autors: Anna Bivbāne
Satiekas agrākie Sieksātes skolēni
Sieksātes pamatskolas salidojumā – dārzkope Vaira Riteniece no Zemgales, skrundenieks Juris Āboliņš un bijusī pedagoģe Ruta Ēķe.
Foto: Anna Bivbāne
Bijušās Sieksātes pamatskolas audzēkņus, skolotājus un tehniskos darbiniekus vieno patīkamas atmiņas un atkalredzēšanās prieks, ceturto reizi satiekoties, salidojumā Rudbāržu pagasta piena muižā "Berghof".
Pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Veģe tam gatavojusies aptuveni divus mēnešus: izliktas afišas, informēti audzēkņi. Viņa priecājas, ka cilvēki nav nobijušies no karstuma: „Atbraukušie ir vecāka gada gājuma cilvēki, un šis ir brīnišķīgi pavadīts laiks, jo diemžēl neviens no mums nezina, vai viens otru satiksim arī nākamreiz. Vēl liels paldies muižas saimniekiem, ka atvēlēja telpas.”


VISS MAINĪJIES

Juris Āboliņš atvedis māsīcu un pie reizes pats var satikt skolas biedrus: „Mainījies te ir viss. Tajos laikos šķita, ka skolēni bija pieklājīgāki un draudzīgāki. Tagad, skatoties uz jauniešiem, liekas, ka katrs ir pats par sevi.” Vaira Riteniece no Zemgales ieradusies pirmoreiz, tāpēc klasesbiedrus nav redzējusi 47 gadus: „Braucu ar patīkamām emocijām. Kopā izstaigājām skolu un klasi, tikai gandrīz neko vairs nevar pazīt.” Tagad apmainījušies telefona numuriem, lai turpmāk var sazināties: „Pēc trim gadiem svinēsim 50. jubileju, un tad būs iemesls satikšanos rīkot atsevišķi.”


KUR BEZ NEDARBIEM!

Juris atceras: „3. klasē nebiju izmācījies matemātiku. Netālu no skolas atradās ambulance. Klasē pateicu, ka sāp zobs, un mani aizsūtīja pie māsiņas. Tā veselu zobu izrāva tikai tādēļ, ka nebiju iemācījies matemātiku! Reiz ziemā turējās liels sals. Atnācu uz skolu, bet durvis ciet. Gāju atpakaļ, jo domāju, ka stundu nebūs. Izrādījās: durvis aizsalušas, bet man nebija spēka tās atvērt.”

Vairai skolasbiedri atgādinājuši, ka viņa klasē izspērusi durvis: „Tētim bija jāiet uz skolu un jāliek jaunas, bet es pēc tam mājās dabūju rājienu.”


STINGRĀ METODE

Skolotāja Ruta Ēķe Sieksātē nostrādājusi septiņus gadus un atceras: „Latviešu valodas skolotāja par manu audzināmo bērnu bija izteikusies, ka ceturkšņa beigās viņam draud nesekmīga atzīme, ja neatbildēs dzejoli. Es puikam izstāstu, kāpēc dzejolis jāmācās, bet viņš ar mani nerunā un arī uz dzejoli neskatās. Absolūtā izmisumā ieslēdzu viņu klasē, sakot, ka izlaidīšu tikai tad, kad dzejoli noskaitīs. Izeju no klases, bet pašai aiz kauna asaras birst. Atnāku atpakaļ un redzu, ka arī puikam asaras acīs, un viņš saka: dzejoli noskaitīs. Izdarīja un nesekmīgs nebija, bet par pedagoģisko veiksmi es to neuzskatu – drīzāk sapratu, ka ar tādām metodēm bērnus mācīt nedrīkst.”

R.Ēķe uzsver – ir patīkami redzēt, ko audzināmie bērni dzīvē sasnieguši, kā mainījušies: „Galu galā nu esam vienā statusā – pensionāri. Kad viņi jautā, kā man klājas, es jautāju to pašu, un atbilde tad ir: „Kā tad pensijā var klāties?””



SIEKSĀTES PAMATSKOLA

  • 1923., 1924. gadā Kalnamuižā parādās skolēni. Tolaik tā atrodas Sieksātes zemkopības biedrības pārziņā, bet zāli un vēlāk citas telpas pagasta pašvaldība īrē Sieksātes pamatskolas vajadzībām.
  • 1926. gada 1 . maijā visu muižu a r 10,25 ha zemes iesvēta par skolu. Sākumā bijušas divas apvienotās klases: 1.–2. klase mācījusies Līgo zālē, bet 3.–4. klase – lielajā svinību zālē.
  • 1942. gadā Otrā pasaules kara laikā muižā izveidots vācu armijas hospitālis. Kara laikā to apmeklē fon Mēdemu mantinieks – vecā barona mazdēls.
  • 1975. gadā s kola t iek likvidēta un pilsmuižas komplekss nonāk Rudbāržu pagasta un sovhoza Rudbārži rīcībā. Ēka netiek a pkopta, 1978. gadā tā pamatīgi izdemolēta.

/No vietnes www.pienamuiza.lv/
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: