Aizvērt

Mūsējie – atšķirīgi, bet vienlīdz skaisti

2018. gada 10. augustā, 04:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Mūsējie – atšķirīgi, bet vienlīdz skaisti
"Kopā nākotnes mežam!" – ar šādu moto radusies pirmā kooperācijas birzs. Attēlā – Alsungas novada "Dīķenieku" saimnieks Grigorijs Rozentāls.
Foto: LMĪB arhīvs
„Kurzemē ir skaisti un daudzveidīgi meži,” atzina Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa "Sakoptākais mežs" žūrija, viesojoties mūspusē un dabā vērtējot finālistus.
JAU UZVARĒJUŠI

Šogad konkursa otrajā kārtā iekļuvis kabilnieka Aivara Bergmaņa īpašums Dravas un alsundznieka Grigorija Rozentāla Dīķenieki. No Kurzemes tie ir vienīgie, kas izturēja sīvo konkurenci. Tiesa, pieteikto mežu skaits nebija liels – 15 īpašumi, taču žūrijai nebija viegli izvēlēties astoņus, kurus izvirzīt otrajai kārtai. Kā atzina LMĪB valdes priekšsēdis un žūrijas pārstāvis Arnis Muižnieks, ikviens pieteiktais ir izcils vismaz vienā no vērtējuma kritērijiem. Vispirms žūrija analizēja saimnieku ieguldījumu produktīvu un noturīgu mežaudžu izveidē, pievēršot uzmanību atjaunošanai, kopšanai, mežizstrādei, infrastruktūrai, ainavai, kā arī zinātniski pamatotu metožu izmantošanai ilgtspējīgā apsaimniekošanā.


GAN TEORIJA, GAN PRAKSE

Pirmais izbraukums bija uz Kurzemes diviem diezgan atšķirīgiem mežiem, kurā tiek saimniekots ar dažādām metodēm. Kuldīgas novada Kabiles pagasta Dravu platība ir vairāk nekā 300 hektāru. Mežkopība ir saimnieka A.Bergmaņa pamatprofesija, zināšanas par meža kopšanu viņš smēlies, gan studējot šajā nozarē augstskolā, gan mācoties no pieredzes praksē, savulaik uzraudzījis arī valsts mežus. Saimniekojot savā īpašumā, Aivars daudz domā par zināšanu nodošanu jaunākajām paaudzēm, tāpēc labprāt par meža apsaimniekošanu stāsta arī jauniešiem.


MĀCĪJIES NO KĻŪDĀM

Alsungas novada Dīķenieku īpašnieks G.Rozentāls apsaimnieko 10 hektārus, bet prasmes ieguvis tikai praksē. Viņam mežā svarīgākais ir izvērtēt katras audzes vajadzības un pielāgot saimniekošanas metodes, lai mežs augtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Grigorijs pazīst katru stūrīti savā mežā, mācījies no pieļautajāmkļūdām meža apsaimniekošanā un ir lepns par padarīto, kas mantots paaudžu paaudzēs. Turklāt viņš vada vienu no lielākajiem mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīviem, kas ir arī lielākais pašiem īpašniekiem piederošais uzņēmums nozarē.


JĀMĀK MEKLĒT

Kā atzīst žūrijas pārstāve, Zemkopības ministrijas meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, abi mūspusē apskatītie īpašumi apliecinājuši, ka mežā ir svarīgi meklēt labākos apsaimniekošanas veidus. „Ir labi, ja cilvēks pats savas dzīves laikā redz gan to, kas ir izdevies, gan arī to, kur varbūt vajadzēja darīt citādāk. Nav vienas patiesības vai viena labākā varianta, jo katrai vietai ir savi atbilstošākie. Īpašniekam ir jāmāk meklēt. Novēlu visiem būt mežā ar visu sirdi un dvēseli.”


NO DAŽĀDIEM ASPEKTIEM

Žūrijā pārstāvētas vairākas organizācijas un dažādas nozares. Tajā vēl ir LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstībā Sniedze Sproģe, Latvijas Valsts mežu pārstāvis Tomass Kotovičs, LTV raidījuma Savai zemītei veidotāja Daina Bruņiniece, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, kardiologs Andrejs Ērglis, biologs, pētnieks Māris Olte un Mazpulku vadītāja Ilze Kļava.

„Jau pirmais izbraukums priecēja ar to, ka redzams – rosība ir ne tikai Rīgā un lielajās pilsētās, bet arī laukos,” atzīst M.Līdums. „Cilvēkiem, īpaši meža īpašniekiem, šeit ir savas domas par darbu un strādāšanu, viņi nebaidās likt lietā savas zināšanas, paust savas domas, ir gatavi strādāt. Tā ir pievienotā vērtība.”


VAJADZĪGS SABIEDRĪBAI

Vakar tika skatītas Valču dzirnavas Baltinavas, Bradi Rugāju un Urbāni Rēzeknes novadā, 16. augustā tiks skatīti Skudrukalni Alūksnes, Skudras Naukšēnu un Reināti Mazsalacas novadā. Konkurss notiek otro gadu, lai veicinātu ne tikai ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, bet arī sabiedrības izpratni par lauku kultūrvides saglabāšanu. Pērn finālā iekļuva divas Kuldīgas novada saimniecības: Rumbas pagasta Polīši (saimnieko Rūta un Viesturs Pirro) un Padures Aucenieki (pieder rīdziniekam Ingum Bērziņam). Šogad trīs visaugstāk novērtētie Sakoptākā meža īpašnieki saņems balvas un tiks izvirzīti meža nozares gada balvai Zelta čiekurs nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi