Aizvērt

Šoreiz – uz Liepāju

2018. gada 13. augustā, 04:00
Raksta autors: Mārīte Milzere
Šoreiz – uz Liepāju
Daļa ekskursantu pie Liepājas himnas "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" pirmā pantiņa skulptūras.
Foto: Mārīte Milzere
Kuldīgas novada sociālā dienesta dienas centra cilvēkiem ar invaliditāti darbības plānos paredzēta nodarbību dažādība, tostarp izzinošas ekskursijas. Un šogad augusta sākumā centra klienti un viņu asistenti devās uz Liepāju.
SENATNE PILSĒTĀ UN MUZEJĀ

Kā pastāstīja dienesta sociālā darbiniece Ineta Eņģele, kuras pārziņā ir darbs ar šiem cilvēkiem, tad ikgadējās ekskursijas jau kļuvušas par tradīciju, un šogad pienākusi reize Liepājai. Maršruts parasti tiek veidots tā, lai apskates objekti būtu pēc iespējas „no dažādiem plauktiņiem”.

Saules staros vizmojošā koncertzāle Lielais dzintars, Vecā Ostmala un senā kvartāla ēkas radīja pirmos tās dienas iespaidus. „Kā no Kuldīgas atvesta,” par kādu namiņu ar sarkanu dakstiņu jumtu sacīja kuldīdznieki. Grupa laipni tika sagaidīta Liepājas muzejā, tur vispirms iepazīta pilsētas un muzeja ēkas vēsture, apbrīnu radīja smalkie kokgriezumi. Par košo logu vitrāžu viens no grupas vīriešiem retoriski vaicāja, kā tas nākas, ka seno meistaru krāsas joprojām tik dzīvas, bet jaunākos laikos tās balē, zaudē spilgtumu. Savukārt pagrabstāva ekspozīcija ar apkārtējos pagastos savāktām lietām aizveda Dienvidkurzemes lauku pagātnē. Neviltotu sajūsmu radīja modes mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde ar starpkaru posma (20. gs. 20.–30. gadu) sieviešu tērpiem.


MUZIKĀLĀS PIETURAS

Pa Kūrmājas prospektu, piestājot pie Liepājas himnas Pilsētā, kurā piedzimst vējš tēliem veltītajām skulptūrām, grupa devās līdz jūrai. Vēlāk, jautājot, kas tad vislabāk šajā dienā paticis, lielākā daļa vienbalsīgi sauca, ka jūra, piebilstot, ka, protams, viss brauciens.

Muzikālā ekskursijas daļa turpinājās ar brītiņu pie Spoku koka, ieklausoties grupas Līvi dziesmās, ar pastaigu Zivju ielā, lai apskatītu Latvijas mūziķu Slavas aleju. Sv. Trīsvienības katedrāle pārsteidza ar luterāņu dievnamiem netipisku greznību un tās īpašo objektu – joprojām pasaulē lielākajām nepārveidotajām mehāniskajām ērģelēm.

Pirms atgriešanās mājās vēl brīdis piknikam Grobiņā, mazs izgājiens pa sakoptajiem Ālandes krastiem, pilsdrupas gan skatītas no attāluma, jo tajās šobrīd noris labiekārtošana, skatuves pārbūve.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: