Aizvērt

No dzīves iestādē – tuvāk citiem cilvēkiem

2018. gada 22. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
No dzīves iestādē – tuvāk citiem cilvēkiem
Latvijā gandrīz 22 tūkstošiem cilvēku ar garīgiem traucējumiem ir 1. vai 2. grupas invaliditāte. Stereotipu dēļ viņu iekļaušanās sabiedrībā ir ļoti ierobežota. Lai izskaidrotu šī procesa nozīmību un iespējas, Labklājības ministrija sākusi informēšanas kampaņu "Cilvēks, nevis diagnoze".
Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu attīstības padome šomēnes apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu līdz 2020. gadam. Tagad pašvaldības var turpināt pilnveidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un sākt veidot dienas centrus, darbnīcas, grupu dzīvokļus u.tml. infrastruktūru.
Jau kopš 2015. gada tika izvērtēti cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kuri dzīvo gan ģimenēs, gan pansionātos, bērnunamu audzēkņi un bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs. Iesaistīšanās DI ir brīvprātīga. Pirms plāna apstiprināšanas tika noskaidrots, kāds atbalsts katram vajadzīgs un kas jādara, lai to saņemtu tuvāk dzīvesvietai.


ARĪ KULDĪGAS UN SKRUNDAS NOVADĀ

No Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta šajā procesā tiks ieguldīti 6,6 miljoni eiro, lai visās 20 Kurzemes pašvaldībās pilnveidotu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un par tiem samaksātu. Savukārt 7,3 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), valsts un pašvaldību naudas paredzēti infrastruktūras uzlabošanai. 11 Kurzemes pašvaldībās: Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novadā, kā arī Liepājā un Ventspilī.


JĀATCERAS, KAS SVARĪGĀK

Skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Inga Kalniņa: „Plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām pašvaldībām, lai pakalpojumi labāk atbilstu iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazāk kļūtu to bērnu un pieaugušo, kuriem jādzīvo iestādēs, lai to skaitā 29 cilvēki ar garīgiem traucējumiem no valsts sociālās aprūpes centra Kurzeme sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350 cilvēki ar garīgiem traucējumiem saņemtu pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai.” Speciāliste uzsver: jaunizveidotajās iestādēs nevajadzētu būt tādām pazīmēm, ka iestāžu nosacījumi kļūst svarīgāki par cilvēka vajadzībām.



Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns
Tas ir attīstības plānošanas dokuments, kurā pašvaldībās noteikta konkrēta rīcība, lai cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem sociālās aprūpes centros radītu tādu vidi, kas novērstu viņu nonākšanu iestādēs, tā vietā sniedzot pakalpojumus.

DI plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projektā Kurzeme visiem kopā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru Kurzeme.

Valsts mērogā to koordinē Labklājības ministrija.

Kurzemē plānots
Ieguldīt gandrīz 14 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem, valsts un pašvaldību budžeta.

Tiks uzlaboti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un 11 pašvaldībās (tostarp Kuldīgā un Skrundā) veidota infrastruktūra.

DI plāns ir nozīmīgs visiem, jo ļaus būt par soli tuvāk tam, lai ikviens var sabiedrībā dzīvot, cik iespējams, pilnvērtīgi.



DI PLĀNĀ IECERĒTS

Kuldīgas novadā:
  • veidot dienas centru  ar atbalsta aprūpi desmit cilvēkiem, kuriem ir smagi garīgi traucējumi, 30 cilvēkiem – bez atbalsta aprūpes;
  • atvērt darbnīcas 30 cilvēkiem;
  • izveidot bērnu dienas aprūpes centru 29 cilvēkiem.

No ES fondiem tam paredzēts miljons un 362 838 eiro.


Skrundas novadā:
  • pakalpojumus saņems 17 no 62 novada cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem;
  • iecerēts dienas centrs cilvēkiem bez atbalsta aprūpes;
  • grupas dzīvoklis ar sociālo aprūpi un bez tās;
  • speciālas darbnīcas;
  • līdz šim izvērtēti septiņi no 17 bērniem ar invaliditāti, kuriem plānots sniegt pieprasītos pakalpojumus.

ES fondu investīcijas – 152 tūkstoši eiro.



Kas ir deinstitucionalizācija (DI)? Kādas pārmaiņas gaidāmas?
Tā paredz cilvēkus ar garīgiem traucējumiem iekļaut sabiedrībā un iesaistīt darbā, tā veicinot viņu patstāvību un neatkarību.

Tiek radīts plašs pakalpojumu klāsts, lai arī bērni, kuri dzīvo aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, bet bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņemtu sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā.

DI mērķis ir arī mainīt sabiedrības attieksmi pret iestādēs mītošajiem.


Kas ir sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi?
Tie ir grupu mājas, specializētas darbnīcas, dienas aprūpes centri, sociālo mentoru pakalpojumi, atbalsta grupas u.c.

Sistēmas maiņa un pilnveide sniegs atbalstu tiem, kuriem ir ierobežota spēja sevi aprūpēt, lai viņi var dzīvot mājās vai ģimenē, palīdzību saņemot parastā mājoklī vai grupu mājā. Tas novērsīs to, ka jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas aprūpes centros, jo tuvinieki nespēj viņus diendienā aprūpēt.

Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā šāda sistēma vēl pilnībā nav ieviesta.


Kas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)?
Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir psihiska saslimšana vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo spējas strādāt un sevi aprūpēt, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. GRT ir, piemēram, autisms un Dauna sindroms, arī šizofrēnija, depresija, veģetatīvā distonija, anoreksija u.c.


Kurus cilvēkus pārmaiņas skars?
Sabiedrībā palīdzēs iekļauties tiem, kuriem ir 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Pārmaiņas paredzētas tam, lai cilvēki ar GRT, kuri vēl dzīvo sabiedrībā, nenokļūtu ilgstošās aprūpes iestādēs, kā arī tam, lai tie, kuri dzīvo pansionātā, varētu to pamest un sākt neatkarīgu dzīvi, ja paši to vēlas. Iesaistīšanās DI ir brīvprātīga.

Palīdzība domāta arī bērniem ārpusģimenes aprūpē un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.


Ko iecerēts sasniegt?
Patlaban 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem 1. vai 2. grupas invaliditāte ir GRT dēļ. 4496 atrodas ilgstošās aprūpes iestādēs, kur iespēja noteikt savu dzīvi ir ļoti ierobežota. Paredzēts sabiedrībā balstītu pakalpojumu īpatsvaru būtiski palielināt gan ģeogrāfiski, gan saturiski, bet aprūpi iestādēs – samazināt. Projektu sākot, no visiem cilvēkiem ar GRT, kuriem sniegti pakalpojumi, 20% saņēma sabiedrībā balstītus pakalpojumus, bet 80% dzīvoja pansionātos. Līdz 2023. gadam šim īpatsvaram jābūt 45% pret 55%.

Cilvēkiem ar GRT būs plašāka iespēja mācīties Sociālās integrācijas valsts aģentūrā – piecās tālākizglītības programmās, kā arī 35 prasmju apguves programmās, kas palīdzēs atrast darbu.

Pieņemot darbā cilvēkus ar GRT, uzņēmēji kļūst sociāli atbildīgi, bet arī saņem dažādu valsts atbalstu. Viens no zināmākajiem Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājumiem ir subsidētas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ļauj darba devējam saņemt finansiālu atbalstu darbinieka un darba vadītāja mēneša algai, darba vietas pielāgošanai, kā arī ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personu pakalpojumiem.


Kādēļ DI vajadzīga?
Tā veido veselīgu, mūsdienīgu sabiedrību, aicina uz ikvienu raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot pašnoteikšanās tiesības. Vairumā attīstīto valstu līdzīga sistēma jau izveidota un ir efektīva. Latvijā sabiedrības attieksmi vēl arvien raksturo mītos balstīti aizspriedumi par citu cilvēku spēju sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē un darba tirgū.


Cik ilgā laikā jāievieš?
DI sākta 2015. gadā, to paredzēts pabeigt 2023. gadā.


Kas finansē?
Projektu atbalsta ES struktūrfondi. Kopumā atvēlēts ap 91 miljonu eiro. Pašvaldības, kas tajā nepiedalās, ES naudu nesaņems, tādējādi sociālajiem pakalpojumiem izmantos tikai savus vai citus resursus.

Plašāk: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Viesstrādnieki Latvijā ierodas:
peļņas nolūkos
bēgot no savas valsts režīma
tāpēc, ka ir laimes meklētāji
tāpēc, ka Latvija liekas labklājības zeme
šejienes klimata dēļ
cita iemesla dēļ