Aizvērt

Diskutē par ikdienā svarīgām tēmām

2018. gada 22. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Diskutē par ikdienā svarīgām tēmām
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa kluba pasākumā Kuldīgā satikās ap 45 uzņēmējiem.
Foto: Ralfa Minkeviča arhīvs
„Ir vērts atbraukt uz citu pilsētu, uzzināt, kas kaimiņos aktuāls un svarīgs,” tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa kluba pasākumā Kuldīgā oktobra sākumā sacīja gan uzņēmējs Zigmārs Pūceps no Ventspils, gan Talsu novada domes deputāte Ilze Indriksone.
Bet restorānā Bangerts 3. oktobrī, kā ierasts, visvairāk pulcējās Kuldīgas novada uzņēmēji, lai diskutētu ar pašvaldības vadītāju Ingu Bērziņu, uzzinātu par Kurzemes padomes jaunumiem un noklausītos četrus lektorus par dažādām tēmām.

Nākamgad biznesa klubs tiksies reizi ceturksnī, pavēstīja tā organizators, Kurzemes nodaļas vadītājs Ralfs Minkevičs, solot ikreiz uzaicināt ekspertus no tām nozarēm, kas svarīgas pašiem uzņēmējiem. Martā Liepājā notiks liels pasākums – Uzņēmēju diena, kas tiks rīkota reizē ar pasākumu Ražots Liepājā.


E-VESELĪBA UN JAUNĀS MĀMIŅAS

Uzņēmēji pārrunāja LTRK Kurzemes padomē jau apspriestās darba devēju problēmas nesakārtotās e-veselības dēļ. Proti, to, ka darbinieks paņēmis slimības lapu, uzņēmējs uzzina, kad tā jau noslēgta. Dažreiz esot skaidri zināms: pirmdienas rītā lapa paņemta kārtīgas brīvdienu svinēšanas dēļ, bet iesākt neko nevarot. Esot pat zvanīts ģimenes ārstam, kurš atbild, ka izdot to bijis pamats, un viss. „Manā uzņēmumā ir kādi trīs tādi slimnieki,” sacīja viens no uzņēmējiem. Otrs diskusiju temats – iecerētie grozījumi likumā, lai jaunās māmiņas, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu (bet saņemot 85% no tā), varētu sākt strādāt lielāku vai mazāku slodzi. Viedokļi atšķīrās. Pozitīvais – darba devējs par jauno sievieti tad maksātu nodokļus, jo tagad jaunās māmiņas nereti strādājot neoficiāli; otrs – sievietei tas atvieglotu atgriešanos darbā. Kā mīnuss minēts tas, ka darba devējam var būt grūti darba vietu nodrošināt, jo bērna kopšanas atvaļinājumā viņš būs pieņēmis aizvietotāju.


DZĪVOKĻI, NORĀDES, KĀRTĪBA

Kā allaž, daudz jautājumu saņēma Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa. Tika jautāts, kā pašvaldība ar dzīvojamo platību nodrošinās tos, kuri vēlas te dzīvot un strādāt. Priekšsēde pastāstīja, ka uzcelt daudzdzīvokļu namu ir ļoti dārgi, tāpēc tiek meklēta iespēja ēkas pārbūvēt. Ja muzeja krājuma vajadzībām izdosies nopirkt agrāko SEB bankas namu, tad māju Vakara ielā pārbūvēšot par 14 dzīvokļiem. Savukārt Ekonomikas ministrija, uzklausot pašvaldību vajadzības, izveidojusi īpašu programmu, lai daudzdzīvokļu māju celtniecībai var saņemt kredītu.

Maras muižas īpašniece Ilga Pranča-Hartingere jautāja, kad uz lauku ceļiem būs norādes, lai tūristi var objektus atrast. Viņas viesi ar šo problēmu Turlavas pagastā saskaroties regulāri. I.Bērziņa sacīja, ka acīmredzot vajadzīga diskusija ar pašvaldību vadītājiem un tūrisma speciālistiem, jo līdz šim licies, ka šādu norāžu pietiek. Uzņēmēju Ingmāru Lādenu uztrauca daudzdzīvokļu māju pagalmu nesakārtotība, piemēram, Piltenes ielas masīvā: katrs savā sētā kaut ko dara, ar kaimiņiem nesadarbojoties. Izrādās – top šo pagalmu attīstības koncepcija (sīkāk par to varējāt lasīt 19. oktobra laikrakstā).

Kuldīgā augot pļēguru skaits, uztraucās citi uzņēmēji, tāpēc vajagot atskurbtuvi. Pašvaldības policijai ir īslaicīgās aizturēšanas izolators, ir diennakts dežūras, bet naktī tikai divi policisti visā novadā ir maz, atzina priekšsēde, sakot, ka dežūras tāpēc tiek kombinētas ar novērošanas kamerām, un tās tomēr disciplinējot. Policija lūgusi pašvaldībai dežurantu skaitu dubultot, bet finansiāli tas neesot iespējams. Pilsētai antireklāma ir arī aktīvie ubagi, kuri pie veikaliem diedelē naudu, sacīja cits uzņēmējs. Pārējie piebilda, ka tādi esot divi trīs, visiem zināmi un ka pēc aizturēšanas viņi atkal stāvot, kur stāvējuši. Arī automašīnu stāvlaukumi Kuldīgā ir problēma, īpaši lielu pasākumu laikā, uzsvēra Guntis Stucers. Ciemiņi nereti saņemot sodu par stāvēšanu neatļautās vietās. Arī tas, iespējams, risināms kopā ar uzņēmējiem, piemēram, Romans Vainšteins gribot stāvlaukumu pie Stendes ielas.

Vēl I.Bērziņa uzņēmējus informēja par investīciju projektiem un to, ka novembrī apspriešanai tiks nodota pilnveidotā grozījumu redakcija teritoriālajam plānojumam līdz 2025. gadam. Līdz gada beigām tai būtu jāstājas spēkā. Priekšsēde mudināja uzņēmējus apskatīt, kas tajā atbilst vai neatbilst viņu mērķiem.


ES NAUDA UN TEHNOLOĢIJAS

Pasākuma sadaļā Satiec savu ekspertu par Eiropas fondiem stāstīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Līdz šim Latvija no Eiropas saņēmusi vairāk nekā desmit miljardus eiro. Ar 308 eiro uz vienu iedzīvotāju esam trešajā vietā aiz Igaunijas un Slovākijas pēc tiem atvēlētās ES naudas. Pēc 2020. gada finansējums Latvijai būs par 10% mazāks, taču tik svarīgs nav naudas kopapjoms, bet tās sadalījums, sacīja lektors. Tas rada atkarības riskus, piemēram, ceļu būves finansēšana būtu jāpārņem valstij. Igaunija vairāk ieguldījusi zinātnē, un varbūt tas bijis pareizāk.

Izmaiņas naudas sadalē noteikšot jaunās prioritātes, piemēram, inovācijas, digitalizācija, ekonomikas pārkārtošana un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, investīcijas zaļajās tehnoloģijās, arī ES robežu stiprināšana un samaksa par reformām, ko pati valsts pieteiks.

Didzis Šimis no uzņēmuma Hortus Digital runāja par biznesu un informācijas tehnoloģijām, parādot pāris piemēru, kā Ķīnā mūsu Narvesenam līdzīgi kioski darbojas bez neviena cilvēka, kā mākslīgais intelekts ASV ravē salātus. Viņš uzsvēra, ka tuvojamies ceturtajai industriālajai revolūcijai, kad rūpnīcas, noliktavas utt. iztiks bez roku darba. Bet pašlaik uzņēmumiem svarīgas četras lietas: intelektuālās spējas, finanšu kapacitāte, procesu un tehnoloģiju ieviešanas kapacitāte un tehniskās prasmes. „Izzūd biroju nozīme – darbinieki nāk ar saviem datoriem, visur ir privātās mobilās iekārtas un mākoņpakalpojumi, uzņēmumi no pamatlīdzekļu pirkšanas pāriet uz tehnoloģiju lietošanu,” tā jau notiekošo iezīmēja lektors.


DARBA AIZSARDZĪBA UN CITAS TĒMAS

Ziedonis Liepiņš no SIA Aina serviss stāstīja par tēmu Darba aizsardzības sistēma uzņēmumā – tas nav sarežģīti!, skaidrojot darba aizsardzības sistēmas izveidi bīstamajās nozarēs, ja uzņēmumā strādā vairāk nekā 10 darbinieki. Tad uzņēmumā jābūt speciālistam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā un kompetentai institūcijai darba aizsardzības jautājumos.

Bīstamās nozares ir, piemēram, būvniecība, ceļu būves darbi, meliorācija, mežsaimniecība, zvejniecība, lauksaimniecība, visu veidu ražošana, pasts, transports, noliktavu saimniecības, slimnīcu darbība, poligrāfija, tabakas, dzērienu ražošana u.c. Viņš stāstīja, kā noteikt darba vides riska izvērtējumu un veidot darba aizsardzības plānu.

Kristaps Kāršis no bankas Citadele informēja par mikrokredītiem līdz 30 000 eiro privātpersonām un uzņēmumiem uz vienu gadu ar iespēju pagarināt termiņu – šo finansējumu var saņemt divu dienu laikā bez ķīlas vai papildus nodrošinājuma; procenti – sākot no 12% gadā.

Par to, kā sevi un biznesu prezentēt, atraktīvi runāja uzņēmuma Runaskursi.lv vadītājs Oskars Priede.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi