Aizvērt

Migrēna! Migrēna? Migrēna

2018. gada 23. novembrī, 06:00
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Migrēna! Migrēna? Migrēna
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberiņa uzticēja klausītājiem savu pieredzi.
Foto: Jolanta Hercenberga
„Man sāp galva!” Kurš gan no mums kādreiz nav to pateicis! Pat tas, kurš nepazīst īstas galvassāpes, mēdz to teikt kā aizbildinājumu vai atrunu dažādās dzīves situācijās. Taču tikai tie, kuriem tā sāp gadiem un ne jau reizi mēnesī, bet biežāk, spēj saprast, ko tas prasa no cilvēka.
Galvassāpes var būt primāras un sekundāras, Kuldīgā, tiekoties ar interesentiem, stāstīja ārste Līga Mekša. Pirmās ir 90% gadījumu un ir kā slimība, to pamatā nav cita saslimšana, tās norit pašas par sevi, piemēram, migrēna, saspringuma tipa galvassāpes u.c. Sekundāras ir tādas galvassāpes, kuras saistītas ar kādu vīrusu infekciju, asinsspiedienu, traumu, paaugstinātu temperatūru u.tml. Tādas ir retāk – ap 10% gadījumu.

Saspringuma tipa galvassāpes ir visbiežāk sastopamās, un tās galvenokārt izraisa fizikāli faktori ar piespiedu pozu, muskuļu sasprindzinājums, akūti vai ilgstoši spriedzes/stresa apstākļi.

Savukārt migrēna ir neiroloģiska slimība, kuru saista ar pārāk jutīgām smadzenēm, trīszaru nerva aktivizāciju un galvas smadzeņu asinsvadu reakciju, ko ietekmē daudzi jo daudzi faktori (tajā skaitā iedzimti).



KĀ ATPAZĪT MIGRĒNU?
  • Tās ir vidēji stipras vai stipras galvassāpju epizodes, kas ilgst 4–72 stundas, biežāk vienpusējas, deniņu rajonā, ap aci, pulsējoša rakstura.
  • Sāpes pavada nepatika pret skaņu, gaismu, dažādām smaržām; nereti ir slikta dūša vai vemšana. Veicot kustības, piemēram, uzkāpjot pa trepēm, sāpes parasti pastiprinās.
  • Reizēm var būt pārejoši redzes, runas un pat jušanas traucējumi, tos sauc par migrēnas auru.
  • Slimot var ar dažāda veida galvassāpēm vienlaicīgi, piemēram, retām migrēnas epizodēm, bet biežākām saspringuma tipa galvassāpēm.


Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, migrēna cilvēkiem darbspējīgā vecumā ieņem 3. vietu. Septītā daļa cilvēku pasaulē cieš no migrēnas, bet šīs sāpes vēl nav pietiekami labi atpazītas, un cilvēki tāpēc ne vienmēr saņem piemērotāko ārstēšanu.




KAD JĀMAINA SAVA IKDIENA

Cilvēki dzīvo un sadzīvo ar šo problēmu, bet izrādās, ka līdzīgi ir daudziem, un nesen dibinātā Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība ir laba iespēja satikties, apmainīties pieredzē, iegūt vairāk informācijas un zināšanu. „Dalīšanās ir daļa no ārstniecības procesa, sevis izpratnes, pieņemšanas,” Kuldīgā sanākušajiem interesentiem (vairāk gan dāmām, un, kā rāda statistika, migrēna vairāk ir sievietēm) sacīja Dagnija Millere-Balandīna.


PERSONĪGS STĀSTS

Jaunā sieviete, filozofe, žurnāliste un mūziķe izstāstīja savu stāstu, kā jau ilgi un dažādos veidos centusies sadzīvot ar migrēnu, un, kad bijis saasinājums, sapratusi, ka kaut kas jāmaina savā ikdienā. Jāpārdomā, kāds tad ir tavs dzīvesveids: ja darbs ir tikai ķeksīša vai naudas dēļ, ja strādā virsstundas un tā nav tava sirdslieta, tad migrēna to norāda. Katram ir savas spējas, savi resursi, un ir dažādi darba veidi, slodzes, tāpēc būtiski atrast to, lai ķermenis jūtas ērti. „Bet mainīt darba jomu arī nav viegli, jo mūsos virmo dažādas emocijas,” atzina Dagnija. Savukārt par savu fizisko ķermeni ir jārūpējas, der dažādi vingrojumi, masāžas, fizioterapija, osteopāta apmeklējums, kas atdzīvina pašdziedināšanas spēju. Dagnija iesaka rakstīt migrēnas dienasgrāmatu, fiksējot arī savas emocijas. Tā ir iespēja redzēt sevi no malas, saprast, kā ir pietrūcis. Tāpat svarīgi atrast savu iedvesmas avotu un nekrist bezcerībā, bet meklēt atbildes.

Latvijā līdz janvārim šādas grupas nebija, līdz Dagnija to Rīgā izveidoja, un nu divas reizes mēnesī pacienti tiekas ar speciālistiem un dalās pieredzē viens ar otru. „Ejam maziem solīšiem, ja ticam, ja darām kaut ko lietas labā. Svarīgs ir tuvinieku līdzatbalsts,” uzsvēra Dagnija. (Dagnijai tas ir dzīvesbiedrs, viņi kopā muzicē, un arī šajās tikšanās reizēs ārpus Rīgas – Kuldīga bija viņu 9. pietura – sanākušie izglītojošā un muzikāli literārā pasākumā Dzīve bez sāpēm varēja veldzēties Dagnijas balss un Raita ģitāras spēles burvībā.)


SABALANSĒTA DZĪVE

Pacientu biedrības vadītāja Līga Alberiņa pastāstīja, ka pašai ir migrēna no pusaudža vecuma, tāpēc viņai ir gara pieredze sevis izzināšanas ceļā. Līga uzskatāmi parādīja, kā var katrs pats ar sevi strādāt, lai ikdiena būtu sabalansēta, lai neizvirzām sev pārāk lielus mērķus (vai būs jaudas pietiekami?), bet lai apzināmies, ko varam un kur tam ņemsim resursus.

Ņemam apli un tajā ierakstām četras jomas: veselība, darbs, ģimene, hobiji. Un katru novērtējam no 0 līdz 10, domājot, cik labi tajā jūtamies pašlaik. Ideāli, ja aplis gluži kā ritenis ripo bez aizķeršanās. Bet parasti tas cilvēkiem sanāk robains. Tāpēc tur, kur skaitlis ir mazāks, domājam, kā to palielināt. Piemēram, ģimenē viss ir labi, bet vaļasprieka sadaļā ir mazs skaitlis. Tātad jālūdz ģimenes atbalsts, lai varam palielināt to (kāds cits pieskata bērnus, kamēr sieviete māte var nodarboties ar to, ko sirsniņa grib.) Ja darba novērtējumā skaitlis ir par mazu, tad jāmēģina saprast, kas īsti neapmierina (attiecības ar kolēģiem, priekšnieks, atalgojums, vide, slodze.) Ir jārīkojas, lai to mainītu, uzlabotu. Ja to praktiski nevar, iespējams, jāmaina darbs.


LAI KOMPENSĒ ZĀLES

L.Alberiņa aicināja iestāties biedrībā, lai tai būtu liels spēks un varētu rosināt atrisināt netaisnību, ka migrēnas zāles, kas ir ļoti dārgas, tiktu iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā, kā tas esot daudzviet Eiropā. Ārsti vieni paši esot bezspēcīgi, jo jau esot bijuši mēģinājumi, bet Nacionālais veselības dienests esot kā neieņemams mūris – atbilde visu laiku esot nē. „Taču no migrēnas cieš tik daudzi, tas ir viens no darbnespējas lapu ņemšanas iemesliem,” papildināja ārste, neiroloģe Līga Mekša. Viņa uzsvēra: ļoti svarīgi, lai sāpes nekļūst hroniskas, tad tās ir grūtāk ārstējamas. Ja galva sāp vairāk par 15 dienām mēnesī, tās uzskatāmas par hroniskām sāpēm.


KO SAKA ĀRSTE

Kā saprast, vai ir migrēna? Neiroloģe ieteica uzdot sev jautājumus: kur sāp, cik stipri (no 1 līdz 10, kur skaitlis 10 apzīmē lielākās sāpes, kādas vien var iedomāties, sievietēm tās var būt dzemdību sāpes), vai pulsējošas vai spiedošas (kā kronis galvā), vai ir pavadošie simptoni (nepatika pret skaņu, gaismu, slikta dūša, tirpums rokā, redzes traucējumi u.tml.) un cik sāpes ir traucējošas (to var saprast, regulāri pildot dienasgrāmatu). Migrēnu ārsts var noteikt pēc sarunas ar pacientu, nav vajadzīgi nekādi izmeklējumi.

Ir divu veidu medikamenti – pretsāpju un profilaktiskie (mazina stiprumu, ilgumu, biežumu). Pretsāpju līdzekļus ieteicams lietot 20–30 minūšu laikā no sāpju parādīšanās brīža. Pārsvarā tie nopērkami bez receptes, bet migrēnas lēkmēm pieejami speciāli recepšu medikamenti – triptāni. Ja zāles lieto vairāk nekā 10–15 reizes mēnesī trīs mēnešus pēc kārtas, tās var kļūt par iemeslu galvassāpēm, izraisot medikamentu atkarīgas galvassāpes. Runājot par profilaktiskajiem medikamentiem, ārste sacīja, ka tikai un vienīgi galvassāpēm tādi nav izgudroti, bet tiekot lietoti asinsspiedienu mazinoši līdzekļi, antidepresanti un pretepilepsijas zāles.

Migrēnas profilaksei var lietot arī dažus mikroelementus, vitamīnus un augu valsts līdzekļus 1–4 mēnešus 1–2 reizes gadā. Tie ir magnijs, ribovlavīns (B2 grupas vitamīns), koenzīms Q10, vitamīns D3, preparāti no melleņu zeltpīpenes, tūsklapes. Vēl ir neirostimulācijas/modulācijas metodes, kad notiek ārīga, neinvazīva trīszaru nerva stimulācija. Hroniskas migrēnas ārstēšanā var tikt pielietotas onobotulīna toksīna A (Botox) injekcijas. Bet ārsta noteiktie medikamenti ir tikai daļa no ārstēšanas. Daudz savā labā var darīt cilvēks pats:
1) laikus atcerēties iedzert ūdeni un dzert daudz;
2) regulāri un gudri ēst;
3) regulāri izkustināt savu ķermeni;
4) labi izgulēties – ne par daudz, ne par maz;
5) nodarboties ar jogu, peldēšanu, mākslas terapiju, nūjošanu u.c., doties pastaigās;
6) apmeklēt fizioterapeitu, masāžas.




ROMĀNS MIGRĒNA. IZLAUŠANĀS
Stāsts par Kanādā augstā amatā esošu trīsdesmitgadnieci, kura kopš bērnības cieš no hroniskas migrēnas. Dagnija Millere- Balandīna ir latviskā izdevuma idejas autore.




UZZIŅAI
  • Lai iestātos Latvijas Galvassāpju pacientu biedrībā, ir jāaizpilda pieteikuma anketa un  jāsamaksā 5 eiro (turpmāk viens eiro mēnesī). Vairāk: www.facebook.com/galvai.lv, e-pastā info@galvai.lv vai pa tālr. 28397367.
  • Biedriem ir iespēja bez maksas apmeklēt ārstu un citu sertificētu speciālistu lekcijas, saņemt izglītojošu literatūru, ietekmēt biedrības darbu, piedalīties kopīgos pasākumos.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?
Jā, varēs izlīdzināt mācību slodzi
Vecākiem izdevīgi, mazāk raižu, kur likt bērnu vasarā
Nē, viņiem vasarā kārtīgi jāatpūšas
Muļķīgi, jo jau maijā viņus grūti skolā noturēt
Man tas nav aktuāli