Laikraksts Kurzemnieks

VAI INTERESĒ UN DER


Rūta Mediņa

Katram absolventam būtu jāzina, ko darīt pēc skolas beigšanas – strādāt vai mācīties tālāk. Ja tev nav ne mazākās jausmas, ko darīt, vari pētīt dažādus piedāvājumus, lūgt padomu pedagogiem, draugiem, karjeras konsultantiem vai meklēt pieprasītākās nākotnes profesijas. Izpētot un izvērtējot iespējas, vari izlemt, vai tās ir piemērotas tev un vai tevi tas interesēs. Diemžēl daudziem izvēle ir grūtāka. Viņi zina, ko vēlas studēt, bet priekšā ir dažādi šķēršļi, piemēram, finansiālas problēmas, sekmes, kuras nav tik augstas, cik vajadzētu. Dzīvē šķēršļu būs daudz, ne tikai šie, bet ir jācenšas, lai sasniegtu mērķi un darītu to, ko vēlies. Ja neesi gatavs cīnīties par savu nākotni un sasniegt mērķus izglītībā, tad tas, ko vēlies, varbūt nemaz nav tavs īstais aicinājums. Vislabāk ir pārdomāt vairākus variantus. Protams, viss uzreiz nenotiks, kā vēlēsies, bet tu būsi gatavs un zināsi savas izvēles iespējas.



NEPAKĻAUTIES STEREOTIPIEM
Nellija Gunne


Miniintervija ar Kuldīgas 2. vidusskolas karjeras speciālisti Daigu Žentiņu.

Kā jūs kļuvāt par karjeras speciālisti?
Pirms 15 gadiem katrā skolā kādam vajadzēja uzņemties atbildību par karjeras izglītību. Mūsu skolas direktore izvēlējās mani, tas arī interesēja, tādēļ piekritu. Lai kļūtu par karjeras speciālisti, ir gan B programmas kursi, gan studiju programma – karjeras speciālists-konsultants.

Kādi ir jūsu darba pienākumi?
Koordinēt karjeras darbu skolā, tas ir, sadarboties ar klašu audzinātājiem, skolas administrāciju un skolēniem. Vēl organizēju dažādus pasākumus saistībā ar karjeras izglītību, veicu grupu, kā arī individuālas konsultācijas. Protams, sadarbojos ar vecākiem, ja nepieciešams.

Vai jūs strādājat ar visiem skolēniem vai tikai ar tiem, kuri interesējas par nākotnes profesiju?
Vairāk vai mazāk strādāju ar visiem. Ir skolēni, kuri jau pārliecināti par savām interesēm, bet es neteiktu, ka tādu ir daudz.

Kā jūs varat palīdzēt karjeras izvēlē?
Ir daudz palīgmateriālu, grāmatu, metodisko ieteikumu. Skolēni var aizpildīt arī dažādus
testus.

Ko biežāk izvēlas? Kāpēc?
Joprojām populāri ir studēt uzņēmējdarbību, izvēlēties jurista, vides speciālista profesiju. Man liekas, ka tās jaunieši izvēlas, jo domā, ka var nopelnīt lielu naudu.

Ko jūs iesakāt skolēniem, kuri nav pārliecināti par savu izvēli?
Iesaku nevadīties pēc stereotipiem, būt pašam ar savu domu un interesēties. Ja ir gribasspēks un vēlēšanās, darbu izvēlētajā profesijā var atrast. Vēl iesaku doties pie karjeras speciālista uz konsultāciju un sameklēt skolas un programmas atbilstoši jaunieša interesēm.




Pieprasītākās profesijas (vakances) Latvijā šoruden

• Smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji
• Materiālo vērtību un transporta uzskaites darbinieki
• Pavāri
• Veikalu pārdevēji
• Transportlīdzekļu vadītāji
• Administrācijas vecākie speciālisti
• Apkopēji
• Tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki
• Viesmīļi un bārmeņi
• Pedagogi
• Individuālās aprūpes darbinieki
• Komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji
• Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji

Visstraujāk augošās profesijas pasaulē no 2016. līdz 2026. gadam

• Saules bateriju tehniķis
• Vēja ģeneratoru tehniķis
• Veselības aprūpētāji mājās
• Personālais veselības aprūpētājs
• Ārsta palīgs
• Medicīnas māsa
• Statistiķis
• Fizioterapeita palīgs
• Lietojumprogrammu izstrādātājs
• Matemātiķi

Radošums
Skolās ir ļoti svarīgi attīstīt radošumu, sociālās un komunikācijas prasmes, sociālo un emocionālo inteliģenci. „Pats svarīgākais ir attīstīt spēju mācīties mūža garumā,” saka Tildes valdes priekšsēdis Andrejs Vasiļjevs.


Pieaugs pieprasījums
Ekonomikas ministrija prognozē, ka strauji pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalitātes speciālistiem, īpaši inženierzinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Gandrīz divas trešdaļas no visa darbaspēka pieprasījuma līdz 2020. gadam noteiks trīs nozares – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Arī pieprasījums pēc veselības aprūpes darbiniekiem Latvijā saglabāsies. Izšķiroša nozīme darba tirgū ir spējai apgūt dažādas starpdisciplinārās prasmes.




VAI ĒNU DIENĀM IR LIELA NOZĪME VIDUSSKOLAS LAIKĀ?
Elizabete Rublāne


To jautāju trim studentēm – Grētai Smirnovai, Justīnei Duburei un Annai Krickai. Visām ir 19 gadu, un visas ir absolvējušas V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju.



Iespēja pārliecināties par izvēli


Justīne Dubure studē kultūras vadību Liepājas Universitātē. Ēnot sākusi pamatskolā, pēc tam turpinājusi arī vidusskolā. Justīne ēnojusi dažādu profesiju pārstāvjus, to skaitā farmaceitu, skolotāju, grāmatvedi un dziedātāju, lai saprastu, ko studēt pēc vidusskolas. Visspilgtāk atmiņā palikusi diena, kad ēnojusi dziedātāju Māru Upmani-Holšteini. „Tas man bija kaut kas jauns. Brīdī, kad saņēmu zvanu, ka esmu apstiprināta Ēnu dienai, biju pārsteigta. Bija interesanti pavadīt laiku kopā ar Latvijā pazīstamu personu, redzēt, kāda ir šī cilvēka ikdiena,’’ saka Justīne. Viņa neslēpj, ka ieguvusi arī tādu pieredzi, kad sapratusi, ko tiešām nevēlas studēt, bet kopumā uzskata, ka šajās dienās vienmēr var uzzināt daudzko jaunu, kā arī iegūt draugus. Justīne domā, ka Ēnu dienas ir ļoti noderīgas tiem skolēniem, kuri jau ir izlēmuši, ko vēlas studēt. „Tā ir lieliska iespēja vienas dienas laikā uzzināt par izvēlēto profesiju, saprast, vai izvēle ir pareizā. Ja tā tomēr nav, jāmeklē cita nozare,’’ piebilst Justīne.



Sapnis par medicīnu īstenojies


Grēta Smirnova studē Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes otrajā kursā. Viņa piedalījusies Ēnu dienās, jo gribējusi noskaidrot, kā cilvēki šajā profesijā strādā, kāda ir darbavietas atmosfēra. Grēta ēnojot katru gadu jau kopš 6. klases, taču vidusskolas laikā – tikai ķirurgus, lai vēlreiz pārliecinātos, ka vēlas studēt medicīnu. „Zināju, kāda profesija mani interesē un kur vēlos studēt, tāpēc koncentrējos uz to, lai varu apskatīt pēc iespējas plašāku šīs nozares spektru,’’ piebilst Grēta. Ģimenē jau esot ārsti, tāpēc bijis daudz vieglāk pieteikties. Visspilgtāk meitenei atmiņā saglabājusies Ēnu diena Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, jo tā bijusi pirmā šāda diena vidusskolas laikā. „Man bija iespēja iziet rīta apgaitā kopā ar galveno bērnu ķirurgu, vērot astoņu stundu operāciju un dažāda veida pārsiešanas,’’ aizrautīgi stāsta Grēta. Viņa pārliecinājusies, ka vēlas studēt medicīnu, un, redzot, ko dara ārsti, ieguvusi motivāciju studijām. Grēta uzskata, ka Ēnu dienas ir ļoti noderīgas vidusskolēniem, jo tā ir lieliska iespēja apskatīt izvēlēto profesiju dzīvē un izpētīt, vai tas ir tas, ko vēlies darīt visu mūžu.



Ēnot Rīgā – izaicinājums!


Anna Kricka studē Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pirmajā kursā. Ēnu dienas esot laba iespēja iepazīt sev interesējošo profesiju, kā arī izlauzties no skolas rutīnas. Meitene ēno kopš 7. klases, studēt medicīnu izlēmusi 9. klasē, taču nopietnāk ēnošanai pievērsusies 11. klasē, kad nolēmusi to darīt galvaspilsētā. „Kaut ko atceros no visām reizēm. 11. klasē ēnoju RSU docētāju un dermatoloģi Elgu Sidhomu – tā bija mana pirmā Ēnu diena Rīgā, kas deva papildu iespaidus. Biju anatomikumā, piebiedrojos studentiem histoloģijas nodarbībā, pēc tam devāmies uz dermatoloģijas klīniku. Tas man deva plašāku ieskatu ārsta-docētāja ikdienā,’’ stāsta Anna. Viņa pieteikusies Ēnu dienas mājaslapā, kur atradusi attiecīgās nozares profesijas pārstāvi. Anna atklāj, ka pa šiem gadiem ēnojusi ne tikai ar medicīnu saistītu profesiju pārstāvjus, bet arī bērnudārza audzinātāju, RSU morfoloģijas katedras docētāju un RTU pētnieci, ķīmijas inženieri. „Ēnu dienas tiešām var palīdzēt profesijas izvēlē, dot pārliecību par savu izvēli, vai tieši otrādi – likt saprast, ka tas nav radīts tev. Var iepazīt jaunus cilvēkus, iegūt kontaktus, kas nākotnē var noderēt. Turklāt par dažām profesijām sabiedrībā valda stereotipi. Un kas var būt labāks par iespēju iepazīt kādu no šīm profesijām ikdienā?’’ uzskata Anna. Vidusskolēniem viņa iesaka ēnot pēc iespējas atšķirīgāku nozaru pārstāvjus. „Novērtējiet šī pasākuma jēgu un mērķi – iepazīstieties ar profesijām, varbūt pat atrodiet savu, nevis izmantojiet dienu kā attaisnojumu skolas neapmeklēšanai. Ēnojiet Rīgā, tā būs papildu pieredze, vairāk jaunu kontaktu un iespaidu, viens liels piedzīvojums, it īpaši, ja attiecīgā institūcija jāmeklē nezināmā vietā,’’ saka Anna.