Aizvērt

Pusdienas skolā. Ēst vai neēst?

2019. gada 4. februārī, 00:00
Raksta autors: Jauno žurnālistu skola
Pusdienas skolā. Ēst vai neēst?
V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.–7. klašu pusdienas. Dienas piedāvājums: kartupeļi ar cūkgaļas mērci un biešu salātiem, saldajā – uzpūtenis.
Foto: Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš
Skolas pusdienas – tā ir tēma, par kuru katram ir, ko teikt. Pirms dažiem gadiem valsts mērogā tām tika pievērsta īpaša uzmanība, lai ēdiens kļūtu veselīgāks. Tāpēc Jauno žurnālistu skola vēlējās noskaidrot, vai skolēnu paradumi ir mainījušies un kādi ir arī pieaugušo vērojumi. Mērķis bija uzzināt, vai vienaudžu viedokļi atšķiras tikpat ļoti kā mūsu pašu domas. Laikam bez kārtīgām pusdienām nebūtu spēka mācībām. Secinājām, ka gandrīz visiem tiek piešķirtas brīvpusdienas, taču visi šo iespēju neizmanto un tā vietā izvēlas neveselīgas uzkodas.
ATBILD SKOLĒNI

Ko tu domā par skolas pusdienām?


EVITA PUKSTIJA, V.Plūdoņa Kuldīgas vsk. 4. klase:
– Ēdiens ir labi pagatavots, porcijas pietiekamas, jo paši tās uzliekam. nav nekā tāda, no kā esmu atteikusies ticības, veselības vai citu uzskatu dēļ. Es vēlētos ēst vistu kājiņas.

TERĒZA ŠULCA, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vsk. (KMHZV) 9. klase:
– Porcijas varētu būt lielākas. Pusdienas nav perfektas, bet tik daudziem uztaisīt nav viegli. Es gribētu mazāk kartupeļu, vairāk salātu. Skolas ēdiens nav tik uzturvērtīgs kā mājās, jo skolā viss aprēķināts pēc kalorijām, bet mājās cilvēks var kārtīgi paēst.

DANIELA SĒJĒJA, Kuldīgas 2. vsk. 9.b klase:
– Mēdz gadīties, ka kāds ieliek vairāk un kādam neiznāk. Man negaršo mērces. Dažreiz makaroni ir salipuši, ēdienā redzēti mati. Varētu būt vairāk augļu un dārzeņu. Mēģinu ēdienkartei pielāgoties.

ALISE BALODE, Kuldīgas 2. vsk. 6.b klase:
– Skolā ēdu, jo vēlos atgūt enerģiju. Ja grib, porcijas var papildināt. Dažreiz ēdiens mēdz būt auksts, bet pusdienas mani apmierina.

VIESTURS GRAUDIŅŠ, Kuldīgas 2. vsk. 5.a klase:
– Man negaršo bietes, bet vispār pusdienas ir garšīgas. Vēlētos vairāk makaronu, un būtu labi, ja dotu burgerus.

SANIJS BIRZE, Kuldīgas 2. vsk. 9.b klase:
– Porcijas jāliek pašiem, un dažreiz nepietiek. Pārsvarā pusdienas ir aukstas, trūkst sāls. Labprāt ēstu frī kartupeļus un burgerus. Mājās ēdu, ko gribu, bet skolā to, ko dod.

ROBERTS ROSLEVIČS, Kuldīgas 2. vsk. 9.c. klase:
– Porcijas ir pārāk mazas, jo tik un tā gribas vēl. Savu uzskatu dēļ neēdu gaļu. pPsdienas dažreiz ir aukstas. Gribētu ceptus kartupeļus. Mājās ēdu citādāk.

PAULA ROSLEVIČA, Kuldīgas 2. vsk. 12. klase:
– Porcijas – kā kuru reizi. Ticības dēļ esmu atteikusies no gaļas. Vēlētos vairāk dārzeņu salātus.

PĒTERIS GENRIHS, Kuldīgas 2. vsk. 9.a klase:
– Porcijas ir pietiekamas, taču derētu vairāk salātu. Neēdu biešu zupu – negaršo. Bet ēdienkarte mani apmierina.

DIĀNA RUDAKOVA, KMHZV 9. klase:
– Porcijas pietiekamas, pusdienas ļoti labas. Es vēlētos frī kartupeļus, taču saprotu, ka tas nebūtu veselīgi. Mājās ēdiens, protams, ir daudz garšīgāks pat tad, ja skolā ēdienkarte tāda pati.



ATBILD VECĀKI

Vai jūsu bērns skolā ēd?


ILZE MELDERE-GENRIHA, dēls mācās Kuldīgas 2. vsk. 9.a klasē:
– Domāju, ka viņš pusdieno. Parasti pats pastāsta, ko ēdis. Reti, bet ir gadījies dzirdēt arī ko sliktu: salātu par maz, dažreiz zupas nav garšīgas. Kādus produktus bērns ēd skolā, tādus arī mājās. Man ir iespēja ēdienkarti apskatīt, taču to nedaru.

ILZE KUDIŅA, dēls mācās V.Plūdoņa Kuldīgas vsk. 11. klasē:
– Dēls pusdieno, jo pusdienas ir pašvaldības apmaksātas. Sūdzības dzirdu katru dienu. Ēdienkarti neapskatu, jo katru vakaru pajautāju, ko ir ēdis.

MAIRITA ĶĪVĪTE, dēls mācās Kuldīgas 2. vsk. 6.a klasē:
– Interesējos, ko bērns ēd. Esmu dzirdējusi, ka makaroni vai rīsi esot salipuši, ēdiens bezgaršīgs vai auksts. Gan mājās, gan skolā dēls neēd sautējumu, kādas zupas, skolā noteikti neēd rīsus. Es ēdienkarti apskatu.

BIRUTA KLEINA, meita mācās Kuldīgas 2. vsk. 4. klasē:
– Nekādas sūdzības neesmu dzirdējusi. Meita nedrīkst ēst asus ēdienus, taču skolā tādu nav. Ēdienkarti var apskatīt, un to arī daru.


Raksta autores: Lana Vecmane, Ilva Ešenvalde




ĒŠANAS PARADUMI – ATŠĶIRĪGI


Skolēnu ēšanas paradumus visbiežāk ievēro skolotāji. Stāsta Kuldīgas Centra vidusskolas informātikas skolotāja Aiga Bērziņa.


No vidusskolēniem esmu dzirdējusi tikai pozitīvas atsauksmes. Tie apzinās ēšanas paradumu ietekmi uz veselību, un pusdienas tiem garšo. Savukārt pamatskolēni citreiz saka, ka atsevišķi ēdieni negaršojot, piemēram, kāda zupa.” Vislabāk pusdienas ēdot sākumskolas skolēni, jo tiem mazāk tiek dota kabatas nauda. Daudz esot atkarīgs no ģimenes. Ja tajā netiek gatavots silts ēdiens, tad arī skolēns visbiežāk izvēlas pusdienas neēst. Pēc novērojumiem starpbrīžos A.Bērziņa secina, ka no 5. klases, kad bērni paši drīkst aiziet uz veikalu, ja vecāki to ļauj, tiek pirktas neveselīgas uzkodas, piemēram, čipsi un kola. „Pamatskolēni neizprot ēšanas paradumu ietekmi uz veselību. Ja netiktu dota kabatas nauda, tad bērni izvēlētos skolā gatavoto ēdienu.” Veidojot ēdienkarti, medmāsa to pārbauda, tāpēc ēdiens ir sabalansēts un veselīgs. To ēd arī paši skolotāji. „Bieži dzirdu no kolēģiem pozitīvas atsauksmes. Katru dienu arī pati ēdu, esmu ļoti apmierināta, jo pusdienas ir garšīgas.”


Raksta autore: Elizabete Rublāne




NO SAJŪSMAS LĪDZ VIENALDZĪBAI


V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas fizikas skolotājs Valdis Augsne par bērnu atsauksmēm ēdnīcā saka: „Kā kuru dienu – no sajūsmas līdz vienaldzībai.”


Viņš skolā pusdieno katru dienu, un pretenziju neesot. Vispirms apskatot ēdienkarti: „Kopš paša skolas laikiem mani diži neuzrunā makaroni – tad tie bija rītā, vakarā un pusdienā. Mana norma apēsta. Negaršo arī atsevišķi salātu veidi. Ja ne visi salāti, tad kāda dārzeņu piedeva, piemēram, paprika.” Toties V.Augsne iecienījis saldos ēdienus.

Viņš uzskata, ka ēdienkarte ir sabalansēta un daudzpusīga: „Vienu dienu tas, otru tas. Sāls daudzums samazināts saprāta robežās. Citur to neliek vispār, bet mums ēdiens pagatavots tā, ka daudz arī nevajag.” Ikvienam esot jāuzņem pietiekams daudzums no katra mikroelementa: „Ja tas samazināts, organisms cenšas to aizstāt ar ko citu, un ne vienmēr tas ir tas veselīgākais.” Par skolēnu iešanu uz veikalu V.Augsne domā: „Mammas jau nepārbauda, ko viņi tur pērk. Varbūt, ieraugot, ko bērni ikdienā pērk, vecāki naudu nedotu.” Skolotājs dzirdējis, ka lielākās pilsētās starpbrīžos nedrīkstot ēku atstāt un neesot nekādu protestu, jo tādu tradīciju visi pieņēmuši. „Mūsu skolā ir mēģināts, bet īsu brīdi, un tas neizdevās, jo katrs ierobežojums veido pretreakciju. Slikti jau nebūtu, bet cik tas reāli?”


Raksta autore: Rūta Mediņa




UZZIŅAI

Cik maksā brīvpusdienas?

KULDĪGAS NOVADĀ tās ir visiem.
  • Valsts maksā 1.–4. klasei (922 bērniem) – katram 1,42 eiro dienā.
  • Pašvaldība maksā: piecus un sešus gadus vecajiem bērniem pirmsskolā (702 audzēkņiem) un 5.–12. klasei (1580 skolēniem) – vidēji 1,05 eiro dienā (katrā mācību iestādē mazliet atšķirīgi).

ALSUNGAS VIDUSSKOLĀ pusdienas ir visiem.
  • Valsts maksā 1.–4. klasei (37 bērniem) – 1,42 eiro.
  • Pašvaldība maksā: 5.–12. klasei (77 bērniem) – 1,65–1,70 eiro.

SKRUNDAS NOVADĀ
  • Valsts maksā 1.–4. klasei (147 skolēniem) – 1,42 eiro.
  • Pašvaldība maksā: pirmsskolas audzēkņiem (70 bērniem) – 1,10 eiro, kā arī 5.–9. klasēm (218 skolēniem) – 1,42 eiro. Tikpat daudz šogad paredzēts arī 31 vidusskolēnam, un viņi brīvpusdienas saņems vistuvākajā laikā.




VĒLĒTOS VAIRĀK DĀRZEŅU


Savu vērtējumu par pusdienām sniedz Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas medmāsa Sarmīte Šmidberga. Viņa šeit strādā otro gadu, un skolā viņu var satikt trīsreiz nedēļā.


Kurš un kā veido skolas ēdienkarti?
To dara ēdināšanas uzņēmums Rumba, tam noteikti ir diētas speciālists. Ēdinātāji vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, cik lielām jābūt porcijām. Jaunākajās klasēs tās ir mazākas nekā vecākajās.

Kā jūs varat ēdienkarti ietekmēt?
Es īsti nevaru ietekmēt, jo ēdinātājiem ir līgums ar domi. Bet, kad esmu skolā, man pusdienas jāpārbauda. Ja kaut kas neapmierina, varu Rumbai zvanīt, ka ēdiens ir par treknu vai par sālītu. Nav tā, ka pusdienas ir negaršīgas. Citiem liekas, ka ēdienam jābūt asākam, bet viedoklis jau katram atšķirīgs.

Ko jūs gribētu mainīt?
Vēlētos, lai būtu vairāk dārzeņu salātu, kā arī sautēti dārzeņi, taču citam vairāk gribētos kartupeļus, citam griķus.

Kuri ēdieni ir iecienītāki?
Cūkgaļas veltnīši un gulašs, par maltās gaļas mērci gan nemāku teikt. Mazajās klasēs īpaši iecienīti ir salāti.

Kā skolēnu viedokli uzzināt?
Ik pa laikam pajautāju. Daļai garšo, daļai ne. Dažreiz nostrādā bara instinkts: kāds ieskrien ēdamzālē un pasaka, ka nekas nav ēdams, un pārējie dara tāpat.

Kā vērtējat skolēnu interesi par veģetārismu un vegānismu?
Pagaidām tā ir maza. Manuprāt, veģetārisms un vegānisms ir pieņemami, taču ēdienkarte ļoti jāsabalansē, jāiekļauj daudz pākšaugu. Bet visas uzturvielas nevar uzņemt tikai ar dārzeņiem un augļiem.

Ar kādām sūdzībām par veselību bērni nāk?
Ar galvassāpēm, vēdersāpēm, sasitumiem. Ar vēdersāpēm visbiežāk nāk ap pusdienas laiku, ja skolēni nav paēduši brokastis.

Vai mēdzat prasīt, kur un kā viņi ēd?
Jā. Daži atbild, ka neēd brokastis, daži ēdot, bet ne to, ko vajag.

Ko ēd tie, kuriem ārsts noteicis diētu? Cik tādu bērnu ir?
Tiem, kuriem ir miltu nepanesība, ir speciāli produkti. Šajā skolā tādi ir septiņi bērni. Vēl diviem ir piena nepanesība, vienam cukura diabēts. Tiem, kuriem ir diēta, ik pa laikam prasu, lai atnes ārsta zīmi, jo, piemēram, celiakija var arī pāriet vai mazināties.

Jūs ilgi strādājāt ātrajā palīdzībā, tagad skolā. Kā skolēnu veselība mainījusies?
Liekas, ka tagad ir mazāk fizisko aktivitāšu, bērni īpaši necenšas iet uz fizkultūru, daudz laika pavada pie viedierīcēm. Rodas stājas un vielmaiņas problēmas, palielināts svars, muskulatūra neattīstās, kā vajag.

Veselīgā ēdienkarte skolās ieviesta pirms dažiem gadiem. Kā tā paspējusi iespaidot bērnu veselību?
Domāju, ka tā nāk tikai par labu.


Raksta autore: Ilva Ešenvalde




LIELA DAŽĀDĪBA


„Ēdienkarti veido šefpavārs, un tajā ir liela dažādība,” skaidro V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas ēdnīcas Viļa ķēķis pavāre Ruta Lāce.


„Tagad ir sarežģīti, jo kaloriju skaits jāievēro gan brokastīs, gan pusdienās, gan launagā.” Ēdienkartē obligāti esot jābūt tikai Latvijas produktiem, taču dažādību tas neietekmējot. Ir vistas un cūkas gaļa, zivis. Porcijas aprēķināt neesot grūti: bērnu skaits ir zināms, un kalkulācijā zināms, cik vajag cukuru, sāli un pārējo. Bērni nesūdzoties, ka sāls būtu par maz – to nemaz tik ļoti nevajagot. Pavāri pievieno divus trīs gramus un ar to uzmanās. Tomēr dažus nosacījumus ievērot esot grūti, jo pusdieno arī tādi bērni, kuri nevar ēst maizi, miltus, nevar dzert pienu. Viņiem ir pavisam cits ēdiens.

„Strādāju šeit divus gadus. Mana darba laikā bērni un pieaugušie ir apmierināti,” uzskata R.Lāce. Vienreiz gan izvārījusi putraimu biezputru. „Ak, kungs, kā mums gāja!” smejas pavāre. Bērni to neesot ēduši. Pie pārējā gan esot pieraduši. Pavāri pusdieno arī paši, un viņiem garšo. Bērnu atsauksmes Ruta nav dzirdējusi, bet labprāt tās uzzinātu. „Var dzirdēt, ka bērni ienāk ēdnīcā un saka paldies. Dažreiz paldies pat izkliedz tā, ka var dzirdēt virtuvē.” Piens bērniem negaršojot – ļoti bieži pavāre redzējusi, ka tas uz galdiem atstāts. „Citu jau nevaram dot – ne saldinātu, ne kādu citu. Jādod tieši skolas piens, jo tas ir programmā.”


Raksta autore: Rūta Mediņa









REDZĒJUMS


Katram sava gaume


Rūta Mediņa, V.plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 9. klase

Katram kaut kas garšo un negaršo, tāpēc nekad nebūs tā, ka visiem patiks viss. Aptaujājot skolēnus, vecākus un skolotājus, secināju, ka brīvpusdienas ir laba iespēja, taču visi to nenovērtē. Tā vietā, lai paēstu veselīgi, skolēni veikalā vai kafejnīcā nopērk našķus, kas bojā veselību un izskatu, radot pumpas. Nesaku, ka pati tā nekad nedaru… Rīsi nav mans iecienītākais ēdiens, tāpēc arī es nopērku kādu smalkmaizīti vai enerģijas batoniņu. Ēdienkarti rītdienai var apskatīt skolas mājaslapā vai ēdnīcā. Ja pusdienās nav nekā tāda, kas garšo, tad todien paēd kārtīgas brokastis vai paņem kādu augli no mājām. Ir arī programmas Skolas piens un Skolas auglis, taču tās netiek novērtētas. Es pienu nedzeru, jo silts man negaršo. Pazīstu tikai dažus, kuriem tas garšo, bet arī viņi to dzer reti. Augļi gan ir pieprasītāki, un tie ir dažādi: sezonā visbiežāk āboli, arī bumbieri. Dažreiz ir banāni. Manas skolas ēdienkarte katru nedēļu ir viena un tā pati, tāpēc vienīgais, ko vēlētos, ir dažādība. Pluss toties tāds, ka paši varam uzlikt sev porciju. Tā ēdiens netiek izniekots.




Visiem pa prātam nevar


Ilva Ešenvalde, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas 9. klase

Es skolas pusdienas ēdu. Tās ir diezgan garšīgas, dažreiz ir par maz vai par daudz sāls, taču saprotu, ka visiem pa prātam nevar pagatavot. Mūsu skolā katru nedēļu ēdienkarti var apskatīt un izlemt, kurās dienās ēst, kurās ne. Tas ir labi, jo tā mazāk ēdiena tiek izmests. Daudzi pusdieno piespiedu kārtā, jo skolā jāpavada gara diena un, lai mācītos, vajadzīga enerģija. Emu redzējusi arī tādus, kuri ēd labprāt, tomēr viņu ir ļoti maz, īpaši lielajās klasēs. Manuprāt, mazie bērni ēd labprātāk. Varbūt tādēļ, ka viņus uz ēdamzāli ved skolotāja un turp jādodas obligāti. Šķiet, ka daļa skolēnu domā, cik veselīgi ēd. Tomēr garajos starpbrīžos daudzi iepērkas veikalā, un lielākā daļa pērk bulciņas, saldumus un čipsus.




Vai silts ēdiens vajadzīgs?


Ieva Mārsija Jurēvica, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas 9. klase

Tas, ka daļa skolēnu pusdienas neēd un labāk izvēlas saldumus vai citas uzkodas, vērtējams negatīvi. Ja neēd siltu ēdienu, nav enerģijas visai dienai. Citi saka, ka negaršo. Gandrīz katram jau ir kāds ēdiens, kuru negribas. Bet konkrētajā dienā pusdienas var atteikt un paņemt kaut ko līdzi no mājām. Iespējams, skolās ēdienam nepievieno tik daudz garšvielu, cik bērni vēlas. Tomēr vajadzētu apdomāt, vai iztikt bez pusdienām ir tas labākais. Tās ir veselīgākas nekā saldumi vai čipsi, kas veselu ēdienreizi nevar aizstāt.




Iespējas jānovērtē


Elizabete Rublāne, Kuldīgas Centra vidusskolas 11.m klase

Bērniem tagad dotas dažādas iespējas, kā dzīvi uzlabot. Vienas no tām – brīvpusdienas skolā. Kuldīgas novadā tās ir visiem, taču visi tās neizmanto. Esmu novērojusi, ka tieši pamatskolā audzēkņi no pusdienām izvairās un labāk dodas uz pārtikas veikalu vai ātrās ēdināšanas iestādi. Domāju, ka tas lielā mērā izskaidrojams ar audzināšanu ģimenē. Vecāki ir aizņemti darbā, mājās ēdiens netiek gatavots, un viņi paši dod priekšroku paēst kafejnīcā vai citur. Bērns dažkārt neapzināti izvēlas tādu pašu dzīvesveidu, tāpēc skolas ēdiens liekas negaršīgs. Bet svarīgi jau bērnudārzā un sākumskolā uzmanīt, ko mazais ēd, un palīdzēt veidot ēšanas paradumus. Vidusskolā situācija ir daudz labāka, jo lielākā daļa dod priekšroku siltajai maltītei. Kļūstot vecākiem, skolēni vairāk par to aizdomājas un izraugās sev labāko. Uzskatu, ka skolas ēdiens ir garšīgs un pēc visiem normatīviem sabalansēts tā, lai bērni justos paēduši un enerģiski noskaņoti mācībām.




APTAUJA

Skolas pusdienas

Atbildēja 122 bērni un jaunieši no septiņiem līdz 19 gadiem: 88 meitenes un 34 zēni. Vairums skolā pusdieno – 88 regulāri, 25 šad tad, bet deviņi tur neēd. Lielākā daļa vienkārši vēloties ēst. Daļai svarīgi, ka tās ir brīvpusdienas. Citi ēd tāpēc, ka garšo. Tos, kuri skolā nepusdieno, neapmierina ēdiens. Augļus (programmā Skolas auglis) ēd vairums – 58 skolēni regulāri, 43 dažreiz, tomēr 17 neēd, un četri uzskata, ka tādas iespējas nav. Attieksme pret skolas pienu ir gandrīz puse uz pusi: 38 to nedzer, 37 dzer, daži par tādu nezina.






Aptauju veidoja Ieva Mārsija Jurēvica
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: