Aizvērt

Ceļ traci par kaķiem

2019. gada 8. februārī, 08:54
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Ceļ traci par kaķiem
"Dzīvnieku SOS" pārstāves kuldīdznieces Baiba Petere un Andra Hartmane (kreisajā pusē) Kuldīgas novada domes pārstāvjus informē, ka iedzīvotājiem nepatīk, ar kādiem partneriem slēgti līgumi par klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu.
Foto: Jolanta Hercenberga
Pēc publikācijām Kurzemniekā un pēc tam, kad feisbukā uzvirmoja emocionālas iedzīvotāju runas par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un to tālāko likteni, Kuldīgas novada pašvaldības speciālisti tikušies ar dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku SOS" aktīvistēm.
Dzīvnieku SOS pārstāves Baiba Petere un Andra Hartmane nav apmierinātas, ka noķertie klaiņotāji nonāk Saldus dzīvnieku patversmē, kur pēc 14 dienām, ja neatrodas saimnieks, tie tiekot eitanizēti, un iesniedza 602 cilvēku parakstītu iesniegumu, lai pašvaldība sadarbību ar šo patversmi pārtrauc.
Domes pārstāve Kristīne Duļbinska sacīja, ka līgums ar Saldus uzņēmumu slēgts tāpēc, ka tas piedāvājis zemāko cenu, un pašvaldībai, ievērojot likumu, jāņem izdevīgākais pakalpojums. Sūdzības par patversmi iepriekš nav saņemtas, tāpēc K.Duļbinska lūdza nosaukt kādus faktus, kas liecina par tās slikto darbu. B.Petere atbildēja, ka konkrētus nosaukt nevar, bet viņai esot sajūta, ka tā ir.
B.Petere sacīja, ka iebildumi ir arī pret dzīvnieku ķērāja Aivara Celitāna darbu. Esot iemesls domāt, ka uz patversmi apzināti aizvesti arī mājas kaķi. K.Duļbinska un pašvaldības policijas inspektors Dzintars Pakalns skaidroja, ka peļņas nolūkos ķērājs nevienu kaķi uz patversmi aizvest nevar – viņš pēc dzīvnieka brauc tad, ja policijā bijis iedzīvotāju zvans un tā devusi šādu uzdevumu. Dz.Pakalns skaidroja, ka pašvaldība ir atbildīga, lai klaiņojošie dzīvnieki iedzīvotājus netraucē. Daudzus tie arī netraucē, bet tikpat daudzi negrib, lai kāpņu telpā, pagrabā un pagalmā dzīvo bezsaimnieka kaķi. 2018. gadā policijā reģistrēti 355 zvani par šo tēmu, tas ir, aptuveni viens zvans dienā. Dz.Pakalns parādīja, ka par katru noķerto dzīvnieku reģistrā ir informācija un fotogrāfija. Savukārt iedzīvotāju zvani fiksēti atsevišķā žurnālā.
B.Petere sacīja, ka biedrība ir gatava sadarboties, organizējot programmu Noķer – sterilizē – atlaid, kāda esot citos novados, un iesaistīties pārrunās. Pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone teica, ka Liepājas pieredzi līdzīgā programmā jau iepazinusi un izpētīs arī citu pašvaldību darbību. Iespējams, tādu praksi var atjaunot arī Kuldīgā. Pirmdien domē profesionāļu un interesentu sarunā piedalīsies arī biedrības pārstāves.
Pērn pašvaldības policijā Kuldīgā reģistrēti 355 zvani par dzīvnieku jautājumiem, tas ir, aptuveni viens zvans dienā.Pērn pašvaldības policijā Kuldīgā reģistrēti 355 zvani par dzīvnieku jautājumiem, tas ir, aptuveni viens zvans dienā.

Atklāta saruna
Pirmdien, 11. februārī, 16.00 Kuldīgas novada domē pašvaldības speciālisti, veterinārārsti, policijas pārstāvji, nevalstisko organizāciju aktīvisti un citi interesenti aicināti uz sarunu par turpmāko rīcību ar klaiņojošajiem dzīvniekiem.
Komentāri
Inese
2019. gada 8. februārī, 22:39
Raksta bij minets ka pagajušo gadu sanemti zvani 355 par klainojusiem kakiem.Vai nav nevienam ienacis pràta ka tos zvanus var izdarit viens cilveks., kam kaut kada veida nepatik dzīvnieki..Cilvēks ar slimu galvu!
Minka
2019. gada 8. februārī, 22:13
Vau, kas par atklāsmi, ka vajag ķert, sterilizēt, atlaist!!! To lieliski darīja Mīļās ķepiņas, Kuldīgā! Tas viss bija jāiznīcina dažu sūdu ietaupīto euro dēļ!
Brigita
2019. gada 8. februārī, 22:06
Labvakar! Cik žēl, ka informācija par parakstu vākšanu, lai pārtrauktu sadarbību ar pašvaldības akceptēto patversmi, nebija pieejama visā pilsētā-parakstu būtu daudz vairāk, jo nekavējoši ir jāizbeidz kādas atsevišķas cilvēku grupas (dzīvību nīstošas) visvarenības (pēc šīs grupas domām) visatļautība. Iepriekšējā patversmes "Mīļās ķepiņas" darbība bija vērsta uz dzīvības saglabāšanu, darbojoties pēc principa-Noķer, sterilizē, atlaid. Paldies patversmes "Mīļās ķepiņas" īpašniecei, kas patiesi atbildīgi veica savus pienākumus un rūpējās par mazajām radībām-mūsu-cilvēku-draugiem gan kaķiem gan suņiem. Ir dažādi gadījumi, protams, ja dzīvnieks acīmredzami ir slims un ārstēšana sekmes nedod, ir jāizvērtē. Taču, ja tiek noķerti mājas kaķi, kuri izlaisti svaigā gaisā pastaigāt un nokārtoties, bet saimnieks pēc laika vairs savu kaķi nevar sagaidīt, jo tas aizvests uz Saldu, tad ko lai saka. Vai kaķi būtu jāiesloga mājās vai dzīvokļos, vai jāpiesien sētā? Suni var izvest pastaigā, bet kaķis ļoti atšķiras no suņiem. Protams, sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kuriem vienkārši dzīvnieki riebjas. Viņi paši sev lieks tik sterili un tik perfekti'. Cik daudz cilvēkos ir bezatbildības, kad kaķītis apnicis un to vienkārši izmet laukā, aizved kur projām un palaiž. Un tā bērni, mūsu jaunā paaudze, mūsu nākamības valsts- iemācās, skatās no pieaugušajiem un izaug tikpat auksti un bezatbildīgi. Kaķi nevar paši par sevi parūpēties, uzcelt mājas, nopelnīt darbā algu, uzturēt sevi. Tāpēc esam mēs-cilvēki, lai atvērtu savas sirdis mazajiem draugiem, mācītu saviem bērniem saprast, ka jārūpējas, jāgādā un jābūt atbildīgiem par saviem mājdzīvniekiem un Dieva radību kā tādu. Bagātināsim savas cilvēka dvēseles, lai mūsu karogs ir žēlsirdība, labestība, atbildība, cieņa. Pieaugot labajā, arī Kuldīga varēs tapt par pilsētu ar dvēseli. Izlasot žurnālistes formulēto virsrakstu aktualitātei, tas skan tā ciniski un ir jūtama attieksme pret dzīvniekiem- ir jautājums, vai gribētu pati būt bezsaimnieka kaķa vietā un saņemt tādu attieksmi, kāda tā pašlaik valda visā notiekošajā. Un vēl -kāda ir dzīvnieku ķērāja personīgā attieksme pret mājdzīvniekiem (gan suņiem gan kaķiem). Kurai grupai piederat? Te ir atbilde.
Maija
2019. gada 8. februārī, 15:05
Sen laiks šiem žurnālistiem meklēt citu darbiņu. Šī raksta autoram absolùti nav nekādas sajēgas par valstì un citos novados notiekošo.
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi