Aizvērt

Vērtīgas senlietas atgūst otru dzīvi

2019. gada 11. martā, 00:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Vērtīgas senlietas atgūst otru dzīvi
Lāčgalvas sakta.
Foto: Lāsma Reimane
Kuldīgas novada muzejā pēc restaurācijas atgriezušās Padures pagasta Lapsu senkapos atrastas, unikālas lietas, kas apliecina: Kuldīgas apkaimē savulaik ieceļojuši skandināvi.
SVARĪGA ĀTRA RĪCĪBA

Kā skaidro krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle, arheoloģiskajos izrakumos un savrup atrastās senlietas muzejam nodotas 2015., 2016. un 2017. gadā. Daudzi priekšmeti bijuši deformēti un ar ievērojamiem korozijas bojājumiem. „Ja mēs nebūtu ātri parūpējušies par restaurāciju, daļa varēja iet bojā, jo tad, kad tos izceļ no zemes, reaģējot uz vides maiņu, daļa sāk diezgan strauji sabrukt. Tāpēc bija vajadzīgs ātrais lēmums – restaurēt.”

Process bijis diezgan ilgs. „Senlietas ir gan lielākas, gan ļoti sīkas, un tas darbu sarežģīja, īpaši tie priekšmeti, kas bija ļoti sliktā stāvoklī. Tas ir izaicinājums – tādus priekšmetus saglābt, jo daudzi bija fragmentāri,” stāsta I.Rozentāle. „Restaurācija tika uzticēta meistarei, kura jau 32 gadus strādā ar arheoloģisko materiālu. Tika apturēta lietu stāvokļa pasliktināšanās, bet pētniekiem arī atklājās informācija, ko iepriekš slēpa korozijas uzaugumi. Lielāko pārsteigumu sagādāja viens no senkapos atrastajiem nažiem, uz kura virsmas atklātas inkrustācijas paliekas. Pirms attīrīšanas tās nevarēja ieraudzīt. Darbs ir paveikts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.”


VARĒS ARĪ APLŪKOT

Pirmie atradumi šeit reģistrēti jau 1932. gadā, taču nav bijis ziņu par precīzu vietu, kur Lapsu senkapi atrodas. To izdevās noskaidrot vienīgi 2014. gadā, kad atrastas divas skandināviskas izcelsmes bruņurupučsaktas. 2015. un 2016. gadā arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā tur notika arheoloģiskie izrakumi. Atsegti divi sieviešu un četri vīriešu ugunskapi. Starp kaulu un ogļu paliekām apbedījumos atrasti priekšmeti, kas doti līdzi mirušajiem: rotas, apģērba piederumi, darbarīki, ieroči. Saskaņā ar skandināvu apbedīšanas tradīcijām senlietas lielākoties atrastas apdegušas un salauztas. Izpētē svarīga katra nianse: materiāls, forma, ornamenti, darināšanas īpatnības utt. Tikai tad, kad visa informācija apkopota, salīdzinot ar citām pieejamajām ziņām, var tuvoties objektīvam pagātnes skaidrojumam.

Pateicoties restaurācijai, novērsta priekšmetu bojāšanās, ir atvieglota zinātniskā izpēte, un tagad tos varēs arī parādīt izstādēs, uzsver I.Rozentāle.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: