Aizvērt

Pašvaldību vadītāji ministram nepiekrīt

2019. gada 22. martā, 02:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Pašvaldību vadītāji ministram nepiekrīt
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē Alsungas novada domes priekšsēde Daiga Kalniņa (no labās) diskutēja ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci par to, pēc kādiem kritērijiem optimizēt pašvaldības.
Foto: Daina Tāfelberga
Lai gan vēl nav pat vīzijas, kāda izskatīsies Latvijas administratīvā karte, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) darīšot visu, lai novadu reformu īstenotu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, tā ministrs Juris Pūce solīja Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē Kuldīgā. Tomēr domju priekšsēžiem ir daudz iebildumu.
NAV NEKAS JAUNS

Kā norādīja J.Pūce, valdība akceptējusi VARAM sagatavoto likumprojektu administratīvi teritoriālo reformu turpināt steidzamības kārtā, un tas saskaņots arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Likumprojekts nosaka, kā tiks pieņemti un ieviesti konceptuālie lēmumi. Proti, vispirms tiek izstrādāts ziņojums par teritoriālo iedalījumu un notiek konsultācijas ar pašvaldībām. Līdz 1. decembrim Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam top jauna redakcija, nosakot iedalījumu, tā veidus un kritērijus. Līdz 2020. gada beigām ziņojums tiek iesniegts Saeimā izvērtēšanai. Tāpat noteikta reformas pabeigšanas kārtība un pašvaldību sagatavošana 2021. gada vēlēšanām. Šī reforma nav nekas jauns: tā iesākta jau 1998. gadā, bet nav ieviesta pilnībā.


PĒC DĀNIJAS MODEĻA

„Tie, kuri mācījušies augstāko matemātiku, zina, kāds ir optimizācijas uzdevums,” tā ministrs. „Nav vajadzīga visu saskaitāmo lielumu optimizācija – lai sasniegtu vēlamo, pietiek ar lielāko daļu rādītāju.” Kā piemēru viņš minēja modeli, kuru savulaik reformai izvēlējusies Dānija un ko vēlāk izmantojusi arī Igaunija. Tur par kritēriju optimizācijai izvēlēta izglītība, kas ir viena no galvenajām pašvaldības funkcijām. Pašvaldība var pastāvēt, ja tajā ir tik daudz bērnu un jauniešu, lai pilna cikla vidusskolu nodrošinātu ar trim (Dānijā) vai vismaz divām paralēlklasēm (Igaunijā). Latvijā to varot vien 38 novadi. Ministrs domā: tā ir diskriminācija, jo pašvaldībai jānodrošina iespēja saņemt labus pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo. Reformai jāizskauž nevienlīdzība.


KARTĒS VĒL NAV

J.Pūce sācis apbraukāt pašvaldības un ar vadītājiem to pārrunāt individuāli. No maija līdz septembrim, kad jau būs zināmi kritēriji, notiks intensīvākas sarunas, līdztekus būs tikšanās ar iedzīvotājiem. No Saeimas atkarīgs tas, kādu atbalstu reformai var sniegt valsts. „Kartes man galvā vēl nav, taču skaidrs, ka pašvaldību būs mazāk. Pašreizējais modelis nav ilgtspējīgs – skaitļi rāda, ka iedzīvotāju skaits un finanses pašvaldībās ir krasi atšķirīgas, daļa nespēj funkcijas izpildīt, līdz ar to pakalpojumu pieejamība mazinās. Pārāk daudzām pašvaldībām dotācijas veido pusi no budžeta un pat vairāk.”


Runājot par funkciju sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, ministrs atzina, ka līdz šim bijušas domstarpības. Līdz ar lielākiem un ekonomiski spēcīgiem novadiem varēs veidot vienotu platformu, kurā domes būs valdībai līdzvērtīgi partneri. Vairosies abpusēja uzticēšanās.


IZSKAUDĪS ATŠĶIRĪBAS

Uz Alsungas novada domes priekšsēdes Daigas Kalniņas jautājumu par reformas patieso mērķi un ieguvumu iedzīvotājiem ministrs atbildēja: „Ekonomiski spēcīga pašvaldība spēj iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgu cenu. Tā nebūs, ka turpmāk neviena pašvaldība dotācijas nesaņems, taču pamatizdevumi tām jānodrošina pašām.” D.Kalniņa ierosināja optimizāciju nenoteikt tikai pēc iedzīvotāju skaita, bet novada dzīvotspēju vērtēt kompleksi. J.Pūce: „Latvijā nav slikti finansētu pašvaldību. Visā Eiropas Savienībā tās tiek dotētas procentuāli no budžeta vai iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā saņem vienu no lielākajiem finansējumiem. Administratīvo izmaksu īpatsvars mums ir 3–26% (vidēji ap 15%). Pašvaldībās, kas līdzīgas bijušajiem rajoniem, šīs izmaksas ir 7–9%. Ja krasās atšķirības izskaustu, katru gadu atbrīvotu ap 120 miljoniem eiro labākiem pakalpojumiem.”

Tiesa, nav tāda kompleksa pētījuma par pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Ja ministrija sāktu ar to nodarboties, reformu nekad neīstenotu.

Ministrs norādīja, ka valdībai nav jāvērtē, kā strādā pašvaldību struktūras, jo reforma notiek nevis pašvaldību, bet iedzīvotāju interesēs: „Drīz liela daļa pakalpojumus saņems, uz iestādi neejot.”


AR PIESPIEŠANU

Ministrs atzina, ka daļu mazo vietvaru, iespējams, nāksies apvienot piespiedu kārtā. Talsu novada domes priekšsēdis Dainis Karols bažījās, ka reforma sasteigta, turklāt bez konkrētības par otrā līmeņa pašvaldībām tā var izrādīties kāpšana uz tā paša grābekļa. Skrundas novada vadītāja Loreta Robežniece piebilda, ka negribētos, lai iedzīvotāji nostājas pret valsti, jo pašvaldībai saikne ar tautu ir ciešāka. Nevietā esot pārmest par sliktiem pakalpojumiem. Lai arī Skrunda ir starp mazajām pašvaldībām, vidusskolā izglītības standarts tiek nodrošināts. J.Pūce atbildēja, ka Dānijas modelis nav uzdevums, bet piemērs, kā rēķināt iedzīvotāju skaitu, lai pašvaldība būtu racionāla. Brocēnu novada domes priekšsēde Solvita Dūklava norādīja, ka pēc šādas optimizācijas, slēdzot skolas, kultūras namus un citas iestādes, lauki iznīks pavisam. Ministrs iebilda, ka Latvija cilvēkus zaudējusi jau pirms reformas. Ja nevar ietekmēt ārējo migrāciju, jāpilnveido iekšējā. Proti, jāveido spēcīgi attīstības centri, kuros ir darba vietas.
Komentāri
Kristina
2019. gada 22. martā, 16:22
Pietiks, ja sociālie grozi visās pašvaldìbās būs vienādi. Kas notiek tagad? Mazā pašvaldība novaidās, ka nevar tā palīdzēt kā lielā un, durvis ciet. Kā var būt tā, ka katrā pašvaldībā ir savādāki iedzīvotāju materiālie atbalsti? Blakus novadi, bet kā Valka pret Valgu.
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Cik, jūsuprāt, ilgi vajadzētu strādāt vadošā amatā valsts (pašvaldību) iestādē?
Ne vairāk kā 5 gadus.
Ne vairāk kā 10 gadus.
Visu mūžu.
Tas atkarīgs no veselības stāvokļa.
Tas atkarīgs no darbības veida.
Laikam nav nozīmes.
Nezinu.
Kurzemnieks Horoskopi