Aizvērt

Seniori par un pret pašvaldību

2019. gada 8. aprīlī, 18:44
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Seniori par un pret pašvaldību
Senioru piepildītajā zālē aktīvās kuldīdznieces Antoņinas Valeiņas stāsts par pašvaldības policijas "operativitāti" jau kuru reizi izraisīja smieklus.
Foto: Daina Tāfelberga
„Varēja būt vairāk konkrētības, bet vispār interesanti,” tā vairākas kuldīdznieces atzina pēc novada domes senioru konsultatīvās padomes atklātās sēdes un pēc divarpus stundu diskusijas ar pašvaldības un tās uzņēmumu pārstāvjiem.
PILNA ZĀLE

Kā parasti tādos pasākumos, Mākslas nama zāle bija piepildīta – ap 100 interesentu jeb puse no Senioru skolas. Ar viņiem tikās domes priekšsēde Inga Bērziņa un izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga, sociālā dienesta vadītāja Maruta Jautaiķe, pašvaldības policijas vecākais inspektors Dzintars Pakalns, Kuldīgas siltumtīklu valdes priekšsēdis Artis Roberts, Kuldīgas komunālo pakalpojumu (KKP) vadītājs Pēteris Gobzemis un Kuldīgas ūdens vadītājs Andris Kļaviņš.

Tikšanos vadīja senioru padomes vadītāja Astra Gūtmane. Jau iepriekš cilvēki bija aicināti iesūtīt jautājumus. I.Bērziņas rokās – paprāva papīru kaudzīte. Vēl pirms sarunas viņa pasteidzās izstāstīt par divām labām lietām: spēļu zāle, visticamāk, netiks celta, un ir sākusies Jelgavas ielas vērienīgā pārbūve. Pirmais paziņojums tika uzņemts ar skaļiem aplausiem, otrs vēlāk raisīja pārmetošus jautājumus par satiksmes organizēšanu.


IZGLĪTĪBA, KULTŪRA, SPORTS

Seniori interesējās par izglītību nākotnē, jo liela daļa skolotāju ir pirmspensijas vecumā. I.Bērziņa atzina, ka šobrīd vakanču nav, vienlaikus jāmeklē jauni pedagogi, taču šķērslis ir dzīvokļu trūkums. Atbildot par koncertiem domes zālē, pašvaldības vadītāja aicināja seniorus apmeklēt arī muižas un pilis, kurās uzstājas profesionāli mūziķi, turklāt var iepazīt vēsturiskās celtnes.

Sportiskākie rosinājuši baseinā dot atlaides arī vakaros, ne tikai no 7.00 līdz 16.00. Atbilde: pēcpusdiena paredzēta tiem, kuriem dienā ir darbs, turklāt maksa nemaz nav tik liela, un seniori var piedalīties bezmaksas veselības grupā. Pirti Kuldīgā necels – varot izmantot dušas baseina ēkā un citos sporta centros.


AIZAUGUŠO PĻAVU RISKS

Daudz bija jautājumu par sakoptību: pie bijušā Vulkāna, Melnās kolkas dārziņos un citur. Pašvaldība savus īpašumus cenšoties uzturēt kārtībā, bet ar privātīpašumiem ir sarežģītāk. Tā par graustu Virkas ielā 3 īpašnieks sodīts vairākkārt, bet nav līdzēts. Tāpēc drīz pašvaldība pati jauks nost, kā to jau izdarījusi ar vairākām vidi degradējošām privātām ēkām. Sūru ielas pļavas tiekot kaut cik uzturētas kārtībā, nākotnē tās varētu izmantot dažādiem mērķiem.

Pieminot aizaugušas pļavas, sākās diskusija. Kundze no Putnudārza izteica daudzu satraukumu, ka nevīžīgu kaimiņu dēļ viņi jūtas apdraudēti – visapkārt nepļautas pļavas, kas vilina kūlas dedzinātājus. Tāpat aizaug grāvji. Par tiem dome solīja parūpēties, bet cīnīties ar kūlas dedzināšanu vienmēr nespējot.


NETIEKOT GALĀ AR PRIVĀTAJIEM

P.Gobzemis skaidroja, ka par appļaušanu vispirms tiek runāts ar domes vides speciālisti un tad top grafiks atkarībā no naudas. Vispirms KKP regulāri pļauj tajās vietās, kas tuvāk centram, tad zonu paplašina.

Privātā zeme paliek īpašnieku un pašvaldības policijas ziņā. Kā teica Dz.Pakalns: „Ar īpašniekiem sazināmies, dodam termiņu, līdz kuram jāsakārto. Ja netiek izpildīts, tad sodām.” Kungs no Virkas ielas iebilda, ka pirms Melnās kolkas ir gadiem aizaugusi milzīga vieta, bet īpašnieks neesot sodīts ne reizi, jo nekas nav mainījies. Bijusī prokurore Dzintra Roga piebilda, ka pašvaldība rīkojas absurdi: ļaunprātīgos īpašniekus, kuri apdraud apkārtējo māju iemītniekus, nesoda, tajā pašā laikā pensionārēm, kuras cītīgi rušina dārziņus, piedraud, ka sodīs, ja laikā nemaksās nodokli. Lai kā Dz.Pakalns centās skaidrot, ka tūlīt pēc zvana vienmēr tiek reaģēts, kņada un ovācijas zālē liecināja, ka iedzīvotāji nav mierā. I.Bērziņa centās nomierināt, ka pašvaldība meklēs naudu, lai policistu būtu vairāk un kārtību pilsētā un pagastos uzturētu labāk.


LIETDERĪBAS KOEFICIENTS

Jautrību sacēla Antoņinas Valeiņas stāsts par atgadījumu, kad Mucenieku ielā viņa bijusi lieciniece tam, ka suns iekož bērnam rokā. Zvanījusi pašvaldības policijai, bet tur ieslēgts automātiskais atbildētājs. Vēlāk atzvanīts, bet tikmēr suns jau sen prom. Turklāt par klaiņojošiem dzīvniekiem esot jāraksta iesniegums. Tas arī izdarīts, bet epopeja turpinājusies vairākas dienas, jo lieciniece ierakstītā vēstulē saņēmusi pavēsti ar daudzu pantu uzskaitījumu par neierašanās sekām utt. A.Valeiņa jautā par lietderības koeficientu – vai tiešām operatīvāk un arī lētāk nebūtu tad, ja policists atbrauktu uzreiz pēc zvana. Diemžēl kārtību, kā var sākt administratīvā pārkāpuma lietu, nosaka likums, nevis paši policisti.

Vēl tika apspriestas dzīvokļu un komunālo pakalpojumu lietas, par kurām Kurzemnieks jau rakstījis.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Cik, jūsuprāt, ilgi vajadzētu strādāt vadošā amatā valsts (pašvaldību) iestādē?
Ne vairāk kā 5 gadus.
Ne vairāk kā 10 gadus.
Visu mūžu.
Tas atkarīgs no veselības stāvokļa.
Tas atkarīgs no darbības veida.
Laikam nav nozīmes.
Nezinu.
Kurzemnieks Horoskopi