Aizvērt

Nekonkurēt un sadarboties

2019. gada 24. aprīlī, 04:00
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Nekonkurēt un sadarboties
Kurzemes biznesa kluba sarunā par sadarbību ar pašvaldību Kuldīgas novada domes izpilddirektores vietniece Agnese Buka diskutē ar uzņēmēju un deputāti Baibu Mikālu.
Foto: Valda Vīnšteina arhīvs
Par to, kā Kuldīgā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jau iepriekš iesāktā saruna turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes biznesa klubā Kuldīgas restorānā "Bangert’s".
Kad novada domes izpilddirektores vietniece Agnese Buka bija izstāstījusi, ko pašvaldība dara, lai uzņēmējus atbalstītu, atskanēja gan jautājumi, gan iebildumi, gan pārmetumi.

Tātad kas jau tiek darīts. Tiek sakārtota vide: ēkas, ielas, cita infrastruktūra. Mērķis – veicināt attīstību, Kuldīgu pozicionējot arī kā tūrisma galamērķi. Tāpat ceļi, īpaši pagastos, ir būtiski. („Nekas nav svarīgāks un nekas nav sāpīgāks par ceļiem.”) Tiek piedāvātas telpas un zeme attīstībai. Ir atbalsts jaunu uzņēmumu radīšanā (to dara divi biznesa inkubatori), ir atbalsts mājražotājiem, kuri apvienojušies biedrībā Kuldīgas labumi (šobrīd 29), ir jauniešu nodarbinātības programma, kurā skolēni var iegūt pirmo darba pieredzi, tiek rīkots konkurss Uzņēmēju un amatnieku gada balva. Pašvaldība domājot arī par to, lai tā ar savu darbību neiekāpj uzņēmēju kurpēs, sacīja A.Buka, kā piemēru minot aktuālo Īvandes muižas apsaimniekošanu – kam to nodot, ja līgums ar iepriekšējo partneri beidzies. Pašvaldībai pieder arī citas muižas, kas atbrīvojas un kurās bijušas skolas, – ko darīt ar tām? Un svarīgs esot aspekts, kā labāk ar uzņēmējiem sazināties.

Cik novadā ir uzņēmumu un kādas nozarēs, vēlējās zināt Altum Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Grundmane. Viņa mudināja pašvaldību vairāk popularizēt uzņēmēju veiksmes stāstus, jo tādi esot, piemēram, Mazo lāču putra, kafijas grauzdētava Curonia Coffee Roasters, Dip&dap u.c. Der interesēties par uzņēmējdarbības tendencēm, par to, kā klājas krīzes situācijās (vai visi zina par atbalsta iespējām), piemēram, kā pērn bijis zemniekiem, bet sarežģījumi var būt arī citās nozarēs.

Novadā ir 2400 uzņēmumu, zināja teikt Kuldīgas attīstības aģentūras direktora vietniece Dace Šēle. Lielākoties tie darbojas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē, radošajā industrijā un tūrismā.

Domes deputāte, LTRK Kurzemes padomes locekle un SIA Amazone grupa līdzīpašniece Baiba Mikāla teikto papildināja ar faktu, ka tikko pieņemti grozījumi Konkurences likumā, lai publisko personu darbībā novērstu konkurences kropļojumus. Tas skaidrāk noteiks robežas un procesus sakārtos. Bet, viņasprāt, pašvaldība varētu darīt vairāk, lai sabiedrisko domu noskaņotu uzņēmējiem labvēlīgāk.

LTRK Kurzemes padomes loceklis un SIA Linde Invest īpašnieks Kaspars Bergmanis bija kritisks par to, ka pašvaldības kapitālsabiedrības iejaucas uzņēmējdarbībā, pirmkārt, biroju telpas iznomājot daudz lētāk, nekā to var atļauties uzņēmēji, kuri savā starpā drīzāk konkurētu: dārgākas būtu telpas labākā vietā, labāk iekārtotās utt. Otrkārt, pašvaldības sporta aģentūra viesnīcu iznomā par tādu maksu, kas ir zem tirgus cenas. Treškārt, pašvaldības uzņēmums Kuldīgas komunālie pakalpojumi grasās agrāko bērnudārzu pārbūvēt par 14 dzīvokļu ēku, nepadomājot, ka bērnudārzu var sākt trūkt un ka tā nav pašvaldības funkcija. Uzņēmējs, zemnieku saimniecības Potrimpi īpašnieks Modris Fokerots pārmeta, ka pašvaldības darbinieku attieksme nav pretimnākoša, ka būvniecībai ir pārāk striktas prasības, ilgs saskaņošanas termiņš un prakse „sakraut virsū visu, ko tik var” – tā, ka neko negribas darīt: „Čakarē cilvēkus!” Viņš pārmeta arī to, ka pienācīgi netiek kopts vecais tilts, par ko savulaik viņš rūpējies kopā ar domubiedru grupu.

Par šiem pārmetumiem A.Buka solīja informēt būvvaldes speciālistus, bet D.Šēle izteica daudzu pilsētas viesu uzslavas par vecpilsētas saglabāšanu: „Gribas cerēt, ka no stingrajiem noteikumiem ir kāds labums.” Domes deputāts, uzņēmējs Aleksandrs Lange atzina, ka attiecībā uz I.Grundmanes piesauktajām krīzes situācijām pašvaldība nav izdarījusi vienu lietu – nerēķināt soda naudu par kavētiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.

Noklausoties kuldīdznieku diskusiju, Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery īpašnieks Ivars Skrebelis atzina, ka arī citviet novērojis šādu pretnostatījumu: pašvaldība un uzņēmēji. „Arī Saldus novada pašvaldība dara savas lietas, kas ar uzņēmēju interesēm bieži vien nav saistītas, bet īstenībā uzņēmēju resursus vajag prast izmantot – tas var palīdzēt. Bet tā līdz šim mums pietrūcis.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Cik, jūsuprāt, ilgi vajadzētu strādāt vadošā amatā valsts (pašvaldību) iestādē?
Ne vairāk kā 5 gadus.
Ne vairāk kā 10 gadus.
Visu mūžu.
Tas atkarīgs no veselības stāvokļa.
Tas atkarīgs no darbības veida.
Laikam nav nozīmes.
Nezinu.
Kurzemnieks Horoskopi