Laikraksts Kurzemnieks

„Katram ir kāds vaļasprieks – man tas ir brīvprātīgais darbs, un no tā gūstu prieku,” saka studente Zane Lagzdiņa, kura divus gadus ir Pelču pagasta jauniešu koordinatore un 2018. gadā Latvijā ieguvusi titulu „Gada brīvprātīgais”. Viņa uzskata, ka tāds darbs ir neizmērojama pieredze. Kā kļūt par brīvprātīgo, uzziniet 3. janvāra „Kurzemniekā”!

Aizvadītajās brīvdienās Kuldīgas jauniešu mājā notika simboliska Jaungada sagaidīšanas diskotēka. Lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo, šoreiz ieeja bija par ziedojumiem – visa nauda tiks izlietota telpu labiekārtošanai.

Tai sabiedrības daļai, kas nav nekādi saistīta ar medībām, bet padzird, ka vienā vai otrā pusē to cienītāji mēģina tikt pie jaunām platībām, var rasties priekšstats, ka mednieki ne vien vaktē meža zvērus, bet arī domā, kā citam atņemt kumosu jeb apmedījamās zemes gabalu. Kā panākt, lai kaza dzīva un vilks paēdis, lasiet 3. janvāra „Kurzemniekā”!

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par šīgada putnu izvēlējusies zivju dzenīti ("Alcedo atthis"), jo par upēs mītošo putnu sugām informācijas maz.

Tagad valda uzskats, ka cilvēki grāmatas lasa arvien mazāk, īpaši jaunieši, kuri brīvo laiku pavadot tikai sociālo tīklu pasaulē. Jauno žurnālistu skolas dalībnieki Monta Bērziņa, Ieva Mārsija Jurēvica un Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš centās noskaidrot, cik šis apgalvojums patiess.

„Tā ir mukšana prom no mājām, no ierastās vides,” tā par saviem ceļojumiem svētku laikā saka kuldīdzniece Sanita Liepiņa. Kāpēc Jauno gadu sagaidīt ceļojumā? Un kā to sagaida citviet pasaulē? Vairāk lasiet 30. decembra „Kurzemniekā”.

Sākoties gadumijas brīvdienām, Ventā pie Kuldīgas vecā tilta radies krietns makšķernieku pieplūdums. Nav brīnums, jo globālās izmaiņas laika apstākļos liek vimbu ķērājiem sarosīties.

Kuldīgas neredzīgo biedrība 19. decembrī draudzes "Lielās godības ķēniņš" telpās svinēja Jēzus Kristus dzimšanas svētkus.

Daudzi priecājas par lielisko ideju – šogad nevest egli no meža, bet izrotāt to koku, kas Kuldīgā aug pie ēkas Pilsētas laukumā 2. Bet retais zina, ka to savulaik iestādījis Kārlis Vainovskis, rajona galvenais arhitekts.

“Minu konkrētu piemēru: man Latvijas televīzijā bija intervija raidījumā “1:1”, bet nākamās dienas rītā lekcija mediju studentiem. Es prasīju, kurš redzēja? Neviens. Viens students zināja, par ko ir runa, jo vecāki bija skatījušies un teikuši: “Skaties, tavu rektoru rāda!” Tas nozīmē, ka jaunie neizmanto televīziju kā mediju. Lai skatītos filmas, jā, bet ne informācijai,” stāstīja Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Viņš atzina, ka pats gan apmēram stundu vakarā velta “Panorāmai”, noskatās arī sporta un laika ziņas.

Kādas ir mūsu sabiedrības prasmes diskutēt, izteikt viedokli un uzklausīt kritiku? Vai esam iecietīgi cits pret citu un spējam pieņemt citādo? Sarunā ar Talsu novada domes deputātu EDMUNDU DEMITERU un talsenieci, aktīvu sava viedokļa paudēju, Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Ieviņu nonācām pie secinājuma, ka vidējais latvietis ir neiecietīgs pret atšķirīgo, bet tas, kāda ir politiskā vide, ir mūsu, sabiedrības, spogulis.

Pēdējo gadu laikā arvien populārāks kļūst veselīga dzīvesveida kults. Šī tendence sniedz iespēju alkatīgajiem brīnumlīdzekļu reklamētājiem iedzīvoties uz to cilvēku rēķina, kuri vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Jāsaka, ka tas viņiem izdodas! Un, jo vairāk esam gatavi šādiem brīnumiem noticēt, jo vairāk solītāju atrodas. Viens no tādiem brīdi pa brīdim “izlec” acu priekšā, kad internetā meklējam informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Laikam jau skatījumu algoritms ir pielāgojies mītam, ka veselīgi, tas noteikti ir arī... slaidi un “tievējoši”.