Laikraksts Kurzemnieks

Ja vaicāsiet kādam, vai viņš ir par vidi, kurā dzīvo daudzas putnu sugas, sastopami retāki augi, daudzi atbildēs apstiprinoši. Tiem, kas dzīvo un saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nākas piemēroties nosacījumiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Cik viegli ir izdarīt izvēli par labu cilvēka ērtībām vai dabas vajadzībām, vaicājām pašiem saimniekiem, kam nākas darboties liegumos.

Kuldīdznieci Martai Ķeniņai, kurai ir 95 gadi, pārtiku piegādā aprūpētāja Vizma Bičkova, kura turp dodas trīs reizes nedēļā. Martas kundzei ēdiens vecs nepaliekot: „Manai draudzenei Lidijai ir liels suns. Visu, ko neapēdu, sakrāju un atdodu viņam. Viņš ir ļoti interesants. Saimniece laimīga, suns priecājas!” Šoreiz 8. novembra projekta „Cik droša dzīve novados – tiesiski, ekonomiski, sociāli un informatīvi” publikācijā – par pārtikas drošību.

Lai arī sabiedrība nereti izvēlas vieglāko ceļu un ziņas lasa tikai internetā, turklāt sociālajos tīklos mēdz noticēt vēstījumiem, kas ir vienpusēji veidoti, žurnālisti reģionos daudz dara, lai tur dzīvojošie cilvēki saņemtu atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un tiktu pie pilnvērtīga skata uz dažādām problēmām, ko viltus ziņu portāli nekad nesniegs. Šī ir smaga cīņa, jo nereti izpratnes par kvalitatīvu žurnālistiku trūkst ne vien sabiedrībai, bet arī valsts amatpersonām un pat atsevišķiem izdevumu īpašniekiem, uzskata mediju eksperte Sandra Veinberga.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) jauno reindžeru grupa savā rudens sapulcēšanās reizē tikās ar Valsts vides dienesta inspektoru Zigmāru Danci un sabiedrisko inspektoru Jāni Ozoliņu un iepazina viņu ikdienu. Vēlāk kopā ar Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" speciālisti Intu Somu jaunieši devās nelielā lašveidīgo nārsta sargāšanas reidā gar Salacu. Nākamajā dienā ap pussimt skolēnu viesojās centrā Salacgrīvā, kur tieši no jaunajiem reindžeriem uzzināja daudz ko par zivīm un ūdens piesārņojumu. “Bērni mācījās sarunāties ar sabiedrību. Viņiem tas izdevās,” priecājas I.Soma.