Aizvērt

Jāsargā no spīguļiem un spradžiem

2019. gada 15. jūlijā, 00:39
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Jāsargā no spīguļiem un spradžiem
Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Māra Bērziņa lauka dienā Padurē rāda, kā izskatās kaitēkļi un slimību bojāti rapši, un smejas, ka ēdelīgajam kukainim spīgulim ļoti patīk dzeltenā krāsa.
Foto: Lāsma Reimane
Rapsim ir nākotne, jo tas ir labs proteīna avots, tomēr audzētājiem jābūt uzmanīgiem – šī kultūra ir visgaršīgākā, tādēļ ļoti sargājama no kaitēkļiem un slimībām, tā lauka dienā Padures pagasta uzņēmumā Upeskalni AB zemniekiem stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Lauku attīstības programmas projektā, ko finansē Lauku atbalsta dienests un Eiropa, dažādās saimniecībās visā Latvijā rīkotas 12 konkrētiem demonstrējumiem veltītas lauka dienas. Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere pastāstīja, ka projekts aizsācies 2017. gadā. Kurzemē un Vidzemē mērķis ir rādīt, kā ierobežot laukaugiem kaitīgus organismus.

Upeskalni AB izvēlēti tāpēc, ka tā ir mācību un pētījumu saimniecība. Demonstrējumu laukā zemnieki var redzēt, kā sējumus un stādījumus ietekmē pareiza augu sekas plānošana. Padurē pirmajā gadā auguši kartupeļi, tad mieži, šogad vasaras rapsis, kas ir daudz prasīgāks par ziemas, nākamgad būs ziemas kvieši un zirņi. „Svarīgi redzēt, kas notiek vienā laukā, lai var vērot, kā nākamās kultūras ražu ietekmē priekšaugs. Rapsis nav tā vienkāršākā kultūra – kukaiņi izēd pumpurus, tā ietekmējot ražu. Bet, pareizi lietojot augu aizsardzības līdzekļus, var tikt galā un labu ražu iegūt arī Kurzemē,” pārliecināta D.Mellere.

O.Baloža maizes darbs ir LLKC, bet sirds pieder zemnieku saimniecībai Zemgalē, kurā tiek audzēts arī rapsis. Viņš uzskata, ka augu sekai vajadzīgas dažādas sugas, arī krustzieži. Par ziemas rapsi O.Balodis rakstījis maģistra darbu un disertāciju. Viņš uzsvēra, ka vasaras rapsi vairāk posta kaitēkļi un slimības. Lai gan tiek radītas aizvien jaunas rapša šķirnes, zinātnieki aprēķinājuši, ka pat puse ražas var būt atkarīga no pareizas mēslošanas un aizsardzības līdzekļiem, – šķirnes ģenētiskā potenciāla ietekme ir tikai 25%. Diemžēl visas Eiropas problēma esot kaitēkļu un nezāļu rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem, pesticīdiem jātērē daudz naudas, un tas nav izdevīgi. Jautāts, kā pesticīdi ietekmē ražu un vidi, O.Balodis mierināja: „Tie līdzekļi, kurus lietojam, līdz ražas novākšanai ir noārdījušies, sekas neatstājot arī dabā.”

Lauku dienas dalībnieki arī uzzināja, kā veidojies uzņēmums Amazone grupa, kurā ietilpst arī Upeskalni AB. Par to stāstīja valdes priekšsēdis Arvis Mikāls. Bet Amazones tehnikas pārdevējs Sandis Zaļkalns izrādīja dažādo lauksaimniecības tehniku.
Komentāri
ibio
2019. gada 15. jūlijā, 22:27
Klausas,klausas citigi...kad pienaks vasara kad nebus krusa,lietus,karstums,tornado,citplanetiesu uzbrukums labibu laukiem, tad spiguli vares kart pie baznicas zvana ka galveno vaininieku,lai atkal butu jaizmaksa treknas subsidijas par ta neliesa nodaritiem,bibeles apmera postijumiem.
Pievieno jaunu komentāru: