Aizvērt

Vēja enerģija un kopienas intereses

2019. gada 23. septembrī, 06:00
Raksta autors: Kurzemnieks.lv
Vēja enerģija un kopienas intereses
Skats no Vācijas – no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ditmāršenas apgabala Noienkirhenas pašvaldībā, kur autors bijis augusta beigās. Vēja turbīnu augstums – 150 m, ierīkoti piebraucamie ceļi un zem zemes kabeļi. taču, kā redzams, ap turbīnām notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība – aug kāposti, kukurūza, labība, kartupeļi, ganās aitas. Tātad vēja parku dēļ zeme nezaudē lauksaimniecisko vērtību, toties cilvēkiem ir papildu ieņēmumi, un apkaimē ir ekonomiskā aktivitāte, kas dod labus ienākumus.
Foto: Aigara Štāla arhīvs
Daudzviet Eiropā vēja parku jauda pieaug. Tur atjaunojamos resursus sabiedrība novērtējusi no ekonomiskā, tehnoloģiskā, klimata pārmaiņu mazināšanas un sociālo ieguvumu viedokļa. Kāpēc Latvijā tik liela iedzīvotāju pretestība?
Lai gan Latvijai ir potenciāls attīstīt vēja elektrostacijas un tā paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, šādai nākotnei nebūt nav nešaubīga sabiedrības atbalsta.

Ja pārskatām pēdējo divu gadu nacionālās un vietējās preses publikācijas, vēja parku būvniecības ieceres Tukuma, Dobeles, Elejas, Alsungas, Aknīstes vai Jēkabpils pusē sadūrušās ar iedzīvotāju pretestību. Jā, var pat teikt, dažviet „uzņēmējus triec prom, pirms tie vēl atnākuši”.

Troksnis, vibrācija, mirgošana, zaudējumi lauku saimniecībām, šķēršļi putniem un sikspārņiem, ainavas izmaiņas, ietekme uz cilvēku veselību, uz tūrisma un rekreācijas teritorijām, uz nekustamā īpašuma vērtību – šādi faktori vēja parku publiskās apspriešanas sanāksmēs vai protesta vēstulēs tiek nosaukti, lai pamatotu turbīnu būvniecības kaitīgumu vai iedzīvotāju iebildumus. Tāpat tiek uzsvērta neskaidrība par ieguvumu pašvaldībai un vietējai kopienai.

Tikmēr daudzās Eiropas valstīs vēja elektrostaciju jauda pieaug, tur sabiedrība novērtējusi atjaunojamo resursu pozitīvo pusi – no ekonomiskā, tehnoloģiskā, klimata pārmaiņu mazināšanas un sociālo ieguvumu viedokļa. Pamatojoties uz informāciju pārskatā Wind Energy in Europe 2018, Eiropas Savienībā (ES) pagājušogad vēja enerģija nodrošināja 14% no elektrības pieprasījuma, savukārt Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tikai aptuveni 2%. Pēc sauszemes vēja turbīnu jaudas uz platības vienību starp ES valstīm esam vienā no pēdējām vietām. Tāpēc man šķiet lietderīgi palūkoties, kāda tad ir citu valstu pieredze, pārvarot sabiedrības iebildumus pret vēja parku būvniecību. Jo vairāk tāpēc, ka Vācijā, Polijā un Itālijā, kas vēja staciju jaudas ziņā ir Latvijai tālu priekšā un kuru piemēri aplūkoti turpmāk, sabiedrības atbalsts nav radies bez pretestības un diskusijām.

Kopš 2017. gada oktobra mūsu valsts speciālisti (Fizikālās enerģētikas institūts un Latvijas Vides investīciju fonds) kā partneri ir iesaistīti ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 projektā WinWind: Sociālā atbalsta iegūšana vēja enerģijas izmantošanas attīstībai sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstītos reģionos (granta līgums nr.764717). Kopā ar kolēģiem no Vācijas, Polijas, Spānijas, Itālijas un Norvēģijas ir padziļināti pētīts, kā vēja parku izveidei panākts atbalsts, īpaši pašvaldības un vietējās sabiedrības līmenī, ir apkopoti un izanalizēti dati par 30 konkrētiem vēja parkiem, kas var kalpot kā labās prakses piemēri.

Vienā rakstā atspoguļot visus gadījumus un iniciatīvas Eiropas valstīs nav iespējams, taču, šķiet, daži piemēri īpaši mudina domāt, kā arī Latvijā panākt to, lai no vēja parku attīstības iegūtu plašāka sabiedrība, nevis tikai turbīnu īpašnieki jeb enerģijas ražotāji.


Citu valstu pieredze un viedokļi 23. septembra Kurzemniekā.
Komentāri
letiņš
2019. gada 25. septembrī, 15:16
Ko ta tie naudas maisi lien uz muļķu zemi? Lai stutē tos monstrus savās zemēs!
ibio
2019. gada 24. septembrī, 19:40
nu vsp ta nemaz nav.. ari eiropa, kanada cilveki cinas pret siem griezekliem, drosi vien ari citas partikusas valstis, ta ka nav ka tik baleliniem tie nepatik. Viegli jau spriedelet ja pasu tas neskar, es ari negribetu, lai manas majas tuvuma tads cauru diennakti ruc.
Galu gala ko konkreti, cik daudz no si projekta iegus vietjie iedz, pasvaldiba nevis kads onkulis Rietumos vai bardainis no "Makoniem".
the litch
2019. gada 23. septembrī, 15:53
Eiropā visi ir muļķi. Tikai mūsu vietējie ķoniņi zina labāk - kas un cik tieši ir kaitīgs!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Pārdod ZEMI Putnudārzā

Pārdod ZEMI Putnudārzā
Pārdod zemi (3560 m2) Kuldīgā, Putnudārzā. Cena 30 000 eiro. Tālr. 22300733, e-pasts: simanovics.roberts@gmail.com.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi