Aizvērt

Ūdeļu ferma: ar emocijām un faktiem

2014. gada 12. decembrī, 16:34
Raksta autors: Dina Poriņa
Ūdeļu ferma: ar emocijām un faktiem
Foto: Aivars Vētrājs
No ūdeļu vairošanās līdz vietējo ļaužu labklājībai arī nākotnē – tik plašā amplitūdā argumentus par Turlavas pagastā plānoto ūdeļu audzētavu vairāk nekā stundu uzklausīja Kuldīgas novada deputāti.

Apvienoto komiteju sēde notika 11. decembrī pēc iedzīvotāju un dzīvnieku aizstāvju piketa pie domes. Taču galīgais balsojums, vai atcelt trīs turlavnieku apstrīdēto būvatļauju, notiks ceturtdien domes sēdē.

 

Sola jaunu veidu mēslu savākšanai

Ieceres autori un viņu palīgi šoreiz bija klāt kuplā skaitā. SIA Mink IV pārstāvis Ainars Plotnieks skaidroja, ka izvēlēta Latvijā jauna, bet Dānijā jau daļēji ieviesta mēslu savākšanas sistēma, kas objektu sadārdzinās par 230 000 eiro un samazinās darbinieku skaitu, bet tādai esot laiks ienākt arī pie mums.
Liepājas stiklaplasta izstrādājumu ražotnes Scan-Plast Latvia tirdzniecības daļas vadītājs Dzintars Ūdris būtu lepns Turlavā ieviest mēslu vakuumsistēmu, kas visiem tika rādīta videomateriālā no Dānijas. Mēsli vairs nekrātos zemē zem būriem un nepiesārņotu gruntsūdeņus, bet pa 35 cm reni tiktu iesūkti pazemes caurulē un nonāktu līdz lagūnai (milzīgai atvērtai tvertnei). Pārsega vietā kalpo 30 cm salmu slānis, kas aizturot smaku. Dānijā mēsli tiekot vēlāk kaisīti uz lauka vai izmantoti biogāzes ražošanā. Savukārt a/s Grobiņa ūdeļu ferma Vērgalē neesot labs piemērs, tas sabojājis iespaidu par audzētavām.
Bet uzņēmēju atbilde, ka nelabvēlīgos aspektus kontrolēs paši fermas saimnieki, klātesošos turlavniekus neapmierināja. Viņi arī uzsvēra, ka fermas cēlēji jau tieši blakus nedzīvo – kāds Ķikuros, cits Saldū, Rīgā utt.

 

Bizness vieniem, dzīves kvalitāte otriem

SIA Mink IV līdzīpašnieks Jānis Leja atsaucās uz kādu aptauju, ka vairums iedzīvotāju atbalstot kažokzvēru audzēšanu. Bet nozares asociācijas biedri saražojot produkciju par 32 milj. eiro, dodot darbu 500 cilvēkiem, nodokļos ienesot trīs miljonus. Turlavā darbs būšot 9 – 15 cilvēkiem, vēl sezonas strādniekiem. Tāpēc „kliedzošais mazākums” lai godīgi paskatoties uz kurpēm, jostām u.tml. dzīvnieku ādas priekšmetiem.
Savukārt organizācijas Dzīvnieku brīvība pārstāvji norādīja – uzņēmēji maldina. Aptaujātie iedzīvotāji atbalstījuši dabiskas ādas, nevis tieši kažokādu izmantošanu. Bet šī nozare „novelk ādu, lai ražotu luksusa lietas, nevis pārtiku vai citas tiešām nepieciešamas preces”. Vides aizstāvji aicina uz tālredzību: kažokādu cena sarukusi uz pusi, zudusi lielākā noņēmēja Ķīna; pasaules sabiedrība kļūst informētāka, un valstis viena pēc otras šo nozari aizliedz vai stingri ierobežo. Bez smakas un mušām kaitējumu apkārtnei nodarot arī kaijas un vārnas, kas pulcējas ūdeļu barības (gaļas subproduktu) dēļ. „Lemjot domājiet par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nevis dažu biznesmeņu labumu!” tika aicināti deputāti.
Savukārt J.Leja uzskatīja, ka dzīvnieku aizstāvjus finansē ārzemju bizness, kas tā iznīcina konkurentus citās valstīs. Būšot kā ar cukuru – tagad mēs lietojam Dānijas ražoto.

 

Ne ciemata, bet valsts problēma

Vairumam citu īpašnieku blakus nolūkotajai vietai esot tikai zeme. Vācu zemnieks Karstens Harmss, kurš dzīvo vistuvāk (viņaprāt, tieši uz noteikumos minēto 500 m robežas), vēlreiz uzsvēra, ka būvniecībai nekad nav piekritis. Diemžēl viņa zeme tieši nerobežojas, tāpēc uzņēmēji, kuri uzskata, ka attālums ir lielāks (700 m), atzina: sarunās neko nav panākuši, un K.Harmsa paraksts arī neesot vajadzīgs. Bet pats vācu lauksaimnieks ar mēsliem piesārņojot grāvi un upīti, un SIA Mink IV vedīšot fotogrāfijas rādīt vides pārvaldei.
Piketa iniciatore, Maras muižas īpašniece Ilga Pranča-Hartingere, citējot Dānijas presi, norādīja, ka arī tur modernās tehnoloģijas nepasargā no ūdeļu fermu kaitējuma, no smakām drošs attālums nav izpētīts un iedzīvotāju sūdzības izskata valdības līmenī. Arī Latvijā „kažokzvēru audzētava nav ciemata, bet valsts problēma”. Viņa minēja virkni valstu, kurā kopš 2001. gada nozare slēgta pilnībā vai ierobežota tā, ka nav izdevīga: Anglija, Austrija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Slovēnija, Ziemeļīrija, Šveice, Itālija, Vācija. J.Leja gan iebilda, ka Nīderlandē konstitucionālā tiesa atzinusi nozares aizliegumu par nelikumīgu.

Viens par, viens pret, citi domā

SIA Mink IV dibināta tikai šogad. Uz domes priekšsēdes vaicājumu, kurā citā nozarē ieceres autori sevi pozitīvi apliecinājuši, J.Leja nesteidzās atbildēt skaidri. Bet šajā uzņēmumā atbildība esot sadalīta: viņš pats esot finanšu konsultants, kas iepriekš veicinājis nozares eksportu, A.Plotnieks pārzinot zootehniku, Uldis Bumbieris kā agrākais kolhoza priekšsēdis esot saimniecisks darbinieks ar stāžu. (Vēl starp īpašniekiem ir Jānis Drulle – aut.).
No deputātiem viedokli pauda tikai divi. Lauksaimniecības SIA Amazone īpašniece Baiba Mikāla uzskata: katra darbavieta un arī neliels nodokļu devums ir būtisks. „Vai neceļam trauksmi pirms laika? Kur fermas, tur mušas, tagad arī govju mēslu krātuvēm ir Eiropas prasības. Neticu, ka ekspluatācijā varēs nodot objektu, no kura posts būs tik liels. Ja vienmēr iebilstam – pret ģeneratoriem, cūkām vai kažokzvēriem, kur tā labklājība radīsies?”
Artis Gustovskis ieceri neatbalsta, jo aizstāv tūrisma uzņēmējus Turlavā. Vācu ceļotājs tur atstās vairāk naudas nekā viena darbinieka nodokļi. Turklāt „nedrīkst dzīvot kā banānu republikā”, nezinot, kas notiek pasaulē. Viņš balsos par iedzīvotāju, nevis „nezināmas izcelsmes uzņēmēju” interesēm.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi