Aizvērt

Kā klājas trušaudzētājiem

2015. gada 25. augustā, 15:37
Raksta autors: Vija Zariņa
Kā klājas trušaudzētājiem
Foto: Modris Rubenis
Kurzemes trušu audzētāju diena – seminārs, ko pirmo reizi organizēja Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrība (LSAB) Trusis un citi, 22. augustā notika Kalvenē.

Gan iesācējam, gan profesionālim

 

Kalvenes pamatskolas parkā bija iekārtota trušu izstāde, bet skolā notika lekcijas – nozares pārskatu sniedza biedrības Trusis un citi valdes priekšsēde Ilga Mihmele, par selekciju, trušu slimībām un profilaksi stāstīja veterinārārste, ciltsdarba speciāliste un starptautiskā trušu vērtētāja Dace Kaula. Netrūka arī muzikālu sveicienu, varēja degustēt gardumus: truša karbonādi, aknu pastēti, gaļas salātus miniatūros groziņos, maltās gaļas bumbiņas un pīrādziņu, kas pildīts ar truša gaļu. Ap 30 interesentu ieguva informāciju, satika kolēģus un apmainījās viedokļiem. LSAB apvieno pārdesmit biedru, galvenokārt no Vidzemes.

 

Šķērslis – pārāk stingras prasības

 

„Vislielākā muļķība – trusi izaudzēt ir vienkārši, proti, reizi nedēļā aizej un kaut ko ieber. Trusis ir maigs, delikāts dzīvnieks, kas regulāri jānovēro un jāapčubina,” uzsver LSAB pārstāve Signe Tomsone, kurai kopā ar vīru Lauri pieder saimniecība Kalvenes trusis. Abi piedalījās izstādē ar saviem šķirnes trušiem.

Viens no lielākajiem nozares šķēršļiem esot birokrātiskās prasības, jo cilvēki labprāt iegādājoties truša gaļu, kas ir diētiska un uzskatāma par ekogaļu, vēl jo vairāk no zināma lauksaimnieka. „Nepietiek ar to, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) liek sīkdzīvniekus kaut sertificētā kautuvē. Katru reizi jāpiedalās speciāli norīkotam PVD pārstāvim, kurš vēro procesu un marķē gaļu.

Sods, ja tiek pieķerts kāds pārkāpējs, ir tūkstoši,”

stāsta Signe. Turklāt Eiropas subsīdijas trušaudzētājiem esot smieklīgi mazas, tāpēc biedrības Trusis un citi biedri nemaz nemēģinot kārtot dokumentus, lai šo atbalstu iegūtu. Otrs virziens, kurā varētu attīstīties, ir pavairot šķirnes dzīvniekus, bet, ja neattīstās gaļas ražošana, pavisam neliela ir interese par šķirnes dzīvniekiem.

 

Svarīgā labturība

D.Kaula lekcijā aicināja rūpēties par dzīvnieku labturību. Paši galvenie trušu ienaidnieki: putekļi telpā un uz barības, kā arī caurvējš. Nekādā gadījumā pūkaiņus nedrīkst turēt kūtī vai citā slēgtā telpā, kurā maz svaiga gaisa. Obligāts priekšnosacījums ir pilnvērtīgs uzturs, kurā zaļbarību, bet īpaši sienu papildina kombinētā barība, auzas, mieži, nedaudz kviešu, taču nekādā gadījumā rudzu graudi.

Uz pavasara pusi jāgādā piemēroti vitamīni, ziemā lielisku rezultātu dod egļu un priežu skujas.

Tās ne tikai paaugstina dzīvnieku imunitāti, bet arī piešķir gaļai labu aromātu. Ievērojot labturību, mazāks risks sastapt trušaudzētāju biedu – tā saukto ausu slimību jeb miksomatozi. Vēl izplatīta slimība ir pastereloze – viens no tās simptomiem ir trušu iesnas.

 

Attēlā:

Saimniecības Kalvenes truši īpašnieks Lauris Tomsons demonstrē vienu izstādes eksemplāru.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: