Aizvērt

Spraiga diskusija ar ministru

2015. gada 17. oktobrī, 11:40
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Spraiga diskusija ar ministru
Foto: Daina Tāfelberga
Piena nozares sabrukums Latvijā, zemes iegādes ierobežojumi, slikti ceļi – tās bija galvenās tēmas, par kurām mūspuses zemnieki un lauku uzņēmēji Kuldīgā diskutēja ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem.

Piensaimnieki dusmīgi uz valdību

Lauksaimnieki izteica pārmetumus par valdības līdzatbildības trūkumu, jo piena ražošana nonākusi ļoti dziļā krīzē. Kopš Krievijas embargo pagājis gandrīz gads, piena iepirkuma cena jau ir zem pašizmaksas, arī mūspusē vairākas saimniecības slaucamo govju ganāmpulku likvidējušas vai samazinājušas, daudzi gatavojas to darīt drīzumā. Bet

no valsts tikpat kā nekāda atbalsta, īpaši mazajām saimniecībām.

Tie daži Eiropas Komisijai izkaulētie miljoni neesot nekas. „Kas notiks, ja trīs četri tūkstoši fermu ar aptuveni 70 govīm tiks likvidēti un ja piens vairs nav vajadzīgs? Kas notiks ar ganībām? Sakoptā vide pārvērtīsies aizaugušos laukos, vai labākajā gadījumā zeme tiks pārdota un tur kāds iestādīs mežu,” teica kāds zemnieks.

 

Slepenas metodes

J.Dūklavs nepiekrita, ka lauksaimniecībā viss ir tik slikti – katrā nozarē esot savi plusi un mīnusi. Piena lopkopjiem ir grūti laiki, bet katras saimniecības situācija jāvērtē atsevišķi un tad jāmeklē iespēja palīdzēt. Tāda esot, piemēram, bankas dod kredītus. Zemkopības ministrija (ZM) sarunās ar piena pārstrādātājiem vienojusies, ka iepirkuma cena vairs netikšot samazināta. „Pretimnākšana ir gan no valdības, gan Eiropas. Man nav nekādu speciālu plānu, kā situāciju piensaimniecībā vēl varētu pagriezt par labu,” tā ministrs. „Ir visādas metodes, kā strādāt ar fondiem. Lietotas pat neatļautas darbības, bet to es varētu izstāstīt zem četrām acīm – tā nav auditorijas saruna. Novēlu pieniniekiem izturību.”

Diskriminējoši ierobežojumi

Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa ierosināja jautājumu par ierobežojumiem zemes iegādē, piemēram, ja pircējam nav lauksaimnieciskās izglītības. „Noteikumi it kā ir labi domāti, lai zemi neizpārdotu ārvalstniekiem, taču mūsu pašvaldības attiecīgā komisija saskārusies ar problēmu, ka zemi nevar pārdot arī vietējiem, kuri jau gadiem strādā lauksaimniecībā, bet nav izglītības dokumenta,” teica I.Bērziņa. Konkrētu piemēru no savas pieredzes minēja SIA Amazone valdes priekšsēža vietniece Baiba Mikāla.

Ministru tas pārsteidza, jo līdz šim par tādiem gadījumiem neesot dzirdēts. Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālisti skaidroja, ka, izstrādājot jaunās normas, meklēti varianti, kā ierobežot zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Likuma grozījumiem pievienots ļoti garš izglītības iestāžu saraksts, pietiekot pat ar noteikta stundu skaita lauksaimniecības kursiem. Taču Eiropas Komisijai iesniegta sūdzība, ka šāds ierobežojums ir diskriminējošs. Visticamāk, likums būs jāpārskata.

 

Brīnumi likumā jāatceļ

 

J.Dūklavs piebilda, ka esot vēl citi brīnumi, piemēram, drīkst nopirkt tikai līdz 10 tūkstošiem hektāru. „Bet ko lai dara, ja pārdodamais gabals ir 10 200 ha? Ko darīt ar tiem 200? Arī tas jālabo, un ceru, ka Saeimas deputāti sapratīs,” teica ministrs. Savukārt Zemnieku saeimas valdes priekšsēdis Juris Lazdiņš iebilda, ka daudz atkarīgs no pašvaldības komisijas: tā novērtējot – ir vai nav izglītots pircējs. Tomēr viņš piekrita, ka par likuma normām var strīdēties. Viņaprāt, būtu pieticis ar noteikumu, ka zemi Latvijā var pirkt tikai privātpersona, jo ārvalstnieki pērk kā uzņēmumi. J.Dūklavs atbildēja ar joku, ka jāizstājas no Eiropas Savienības, jo tā pieprasa lielāko daļu pašiem latviešiem nevajadzīgu normatīvu.

 

Jātaisa kārtīgs ceļš

Par ceļiem runājot, ministrs un lauku uzņēmēji bija vienisprātis – tie ir ļoti slikti un naudas trūkuma dēļ daudz labāki nekļūs. I.Bērziņa prezentēja sarakstu, kurus ceļus plāno atjaunot pašvaldība. Lēmums puslīdz pieņemts, taču pagastu uzņēmēji var vēl izteikt ierosinājumus, ja tie ir pamatoti. J.Dūklavs aizrādīja, ka ceļu atjaunošanai jābūt ļoti pārdomātai. „Nevarēs tā, ka satiekas divi uzņēmēji, nolemj uzbērt granti uz viņiem vajadzīgā ceļa,” tā ministrs. „Nopietni jāizdiskutē prioritātes, un – ja taisa, tad kārtīgu ceļu, lai var braukt mašīnas ar 30 tonnām.”

 

Ciemojas pie veiksmīgajiem

 

Tikšanās laikā ZM lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare-Irbe stāstīja par lauku attīstības programmas aktualitātēm. Savukārt Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga – par praktiskiem jautājumiem saistībā ar atbalsta saņemšanu. Sabiedrisko organizāciju skatījumu uz lauksaimniecības problēmām un iespējām izklāstīja J.Lazdiņš un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis.
Pēc tam zemkopības ministrs J.Dūklavs apmeklēja par veiksmīgām atzītās saimniecības un uzņēmumus mūspusē: kooperatīva Kuldīgas labumi veikalu, SIA Amazone Padurē, SIA Milzu! Rumbas pagastā un zemnieku saimniecību Bētas Vārmē.

 

Attēlā:

„Ir visādas metodes, kā strādāt ar fondiem. Lietotas pat neatļautas darbības, bet to es varētu izstāstīt zem četrām acīm – tā nav auditorijas saruna,” sarunā ar lauku uzņēmējiem un zemkopjiem Kuldīgā teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi