Aizvērt

Uzņēmīgi, radoši, darbīgi

2015. gada 6. decembrī, 14:06
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Uzņēmīgi, radoši, darbīgi
Foto: Aivars Vētrājs
Konkurss Gada uzņēmējs un amatnieks atkal uzņēmis apgriezienus – tā komisija apmeklē aptaujas anketās izvirzītos kandidātus Kuldīgas novada domes balvai deviņās nominācijās.

Gada investīcija

 

Ieguldīts viens miljons eiro

 

SIA Vizuālā diagnostika nominēta kā gada investīcija un ir piemērs publiskai un privātai partnerībai.

Kuldīgas slimnīcas radioloģijas nodaļas attīstībā, piesaistot investoru SIA Vizuālā diagnostika, ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro. Vizuālā diagnostika ir SIA Veselības centrs 4 grupas uzņēmums.

Jaunā magnētiskās rezonanses iekārta esot līderis savā klasē, ārpus Rīgas labākais, saka slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Tā maksājusi 700 tūkstoši eiro (600 eiro par pašu iekārtu plus elektromagnētiskais režģis, remonts, kondicionēšanas un dzesēšanas iekārtas).

Jauni ir divi Premium klases sonogrāfi, arī kabinets izremontēts, nopirktas jaunas mēbeles. Jauns arī mamogrāfs, tas vairs nebrauc Veselības centra 4 izbraukumos no Rīgas. Atjaunots vecais datortomogrāfs, to gan plānots nomainīt. Te pieejami arī vēl citi izmeklējumi, piemēram, doplerehokardiogrāfija, rentgens. „Rīgā ir vienots dispečerdienests, tiek nodrošināta iespēja attālināti saņemt slēdzienus no Latvijas vadošajiem radiologiem diagnostiem,” stāsta I.Eglītis.

Taču viņš atzīst, ka ir izmeklējumu pieejamības problēma. Jo labākas tehnoloģijas, jo esot lielākas rindas. Turklāt sabiedrība novecojot un cilvēki vairāk slimojot, kā arī sākot apzināties, ka veselība ir vērtība. Kvotas uz magnētisko rezonansi ir nepietiekamas. Piemēram, septembrī puse šo pakalpojumu izmantojusi par valsts naudu, puse vai nu bijuši apdrošināti un izmaksas segusi polise, vai maksājuši paši. Bet uz datortomogrāfa izmeklējumiem kvotas ir lielākas, zem 10% klientu septembrī vai nu maksājuši par to paši, vai segusi polise.

I.Eglītis atzīst, ka pierakstīšanās vienreiz divos mēnešos uz izmeklējumiem joprojām radot sarežģījumus un izskatoties slikti. Ir slimnīcas, kur pierakstās tikai vienreiz gadā un kvotas izsmeļ ātri. Bet paliek jautājums – vai tas ir labākais risinājums.

 

Gada pakalpojums

 

Gan aura, gan vieta, gan cilvēki

 

Kafejnīca Šarlote pieteikta kā viesmīlīgākais uzņēmums.

 

Kad tās īpašniecei Airai Eglei vaicājam, kā viņiem tas izdodas, pirmkārt, tiek minēta aura. „Šai vietai, šai ēkai ir laba aura. Vēl svarīgi, ka mēs visi, kas te esam, labi savā starpā saprotamies. Un tas ātri pāriet uz apmeklētājiem. Turklāt meitenes jau pa gabalu zina, ko klienti grib.” Piemēram, esot tādi, kas vienmēr prasa melnu kafiju un konkrētu maizīti. Esot tādi, kas tikai piestāj un kafiju vai tēju paķer līdzi. Pārsvarā te nākot tie, kas apkārt strādā, bet arī piebraukt te ērti.

„Es strādāšanai gribētu lielāku ēku,” bilst Aira. Pašlaik šī ēka izlikta pārdošanā. Vai nav bažu par nākotni? „Nē, dzīvē vienmēr ir tā, ka jābūt gatavam pārmaiņām. Un, ja kaut ko vēlas, tas piepildās.”

Jautāta par darbinieku atrašanu, Aira atzīst – ar pirmo reizi nekad neizdodoties. Gribot ar pieredzi, zināšanām. Negribot ņemt baltu lapu ne konditorejā, ne tirgošanā, jo nevar zināt, vai cilvēks prot plānot savu laiku, vai ir loģiskā domāšana, vai apzinīgs.

 

Gada ražotājs

 

Redz iespējas attīstīties

 

SIA Vēvers ir 2001. gadā dibināts ģimenes kokapstrādes uzņēmums, kas ražo augstas kvalitātes līmētas priedes koksnes produkciju.

Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Vēvers stāsta, ka līdz šodienas vērienam nonākuši soli pa solim. Viss sācies pirms 20 gadiem mantotā zemē Padures pagastā. Sākuši ar vienu zāģi, tad iegādājušies otru, trešo, pieņēmuši darbā pirmos divus strādniekus utt. Šodien uzņēmumā strādā 96 cilvēki divās maiņās katrā pa astoņām stundām. Triju maiņu darbs nav izrādījies ekonomisks. Pirms trim gadiem uzbūvēts moderns kokapstrādes cehs. Tur top līmētas priedes koksnes logu, durvju sagataves un apdares materiāli, ko uzņēmums eksportē uz Eiropu, Ziemeļameriku un arī Ķīnu. Galvenokārt produktu realizācija notiekot bez starpniekiem – materiāli tiekot tirgoti lielām noliktavām, kuras tālāk produkciju izplata mazumtirdzniecībā. Katrai valstij esot individuālas kvalitātes prasības un standarti, kas reizēm ražošanu sarežģī.

Pamatā uzņēmumā tiek ražota augstas kvalitātes bezzaru priedes koksnes produkcija, ko Latvijā realizē mazāk nekā piecus procentus no kopējā apjoma.

No skaidām, kas rodas ražošanas procesā, tiek ražotas priedes skaidu briketes. Tas gan šobrīd nav īsti rentabli, jo kurināmajam novērojams cenu kritums un arī ziema nav auksta, saka Ģ.Vēvers. Bet vēl viens no blakusproduktiem – šķelda – noder gan pašiem katlu mājai, gan daļu var arī pārdot, tostarp arī Kuldīgas siltumtīkliem. Sagataves žāvējoties piecās kamerās, kur katrai ir sava programma, vidēji priedes sagataves var izžāvēt piecās līdz septiņās dienās. Uzņēmumam ir arī neliela laboratorija, kur sūdzību gadījumā paši var uzreiz konstatēt, kur radusies kļūme. Līdzīgs uzņēmuma darbības profils Kuldīgas novadā esot trim uzņēmumiem: Mars, Laimdotas un Balza. Ir doma ražotni modernizēt, bet tam nepieciešamas lielas investīcijas, un pašlaik, zinot ekonomisko situāciju, Vēvers negriboties riskēt. Mēnesī uzņēmums pārstrādā 2200–2300 kubikmetru priedes apaļkoku. Un, paredzot kokmateriālu resursu pieejamību tuvākajā nākotnē, neesot nepieciešamības palielināt ražošanas apjomu tiešu uz apaļkoku daudzuma rēķina. Ir arī citas iespējas attīstīties, saka Ģ.Vēvers.

Visnepateicīgākais laiks ražotnei ir decembris un janvāris. Pirms Ziemassvētkiem kravu plūsmas temps uz Eiropu palēninās, jo visiem gaidāmas brīvdienas. Gada nogalē nereti saražotais gulstoties noliktavā, turklāt vienmēr jābūt rezervei, lai var izpildīt pasūtījumu jebkurā laikā.

 

Gada amatnieks

 

Meistars paliek meistars

 

Dzidra Ose, ilggadēja un pieredzējusi apavu meistare, kas pieteikta kā gada amatniece, joprojām savā nelielajā darbnīciņā Kuldīgā, Aploku ielā, pieņem pasūtījumus.

 

Kā pati saka – varot pastiept, paplatināt, sašaurināt apavu, slēdzi ielikt, bet, ja pasitni vajagot, tad dēls vakarā atnākot un padarot. Viņam cits darbs, bet kurpnieka iemaņas esot Edgars Butkēvičs, Dzidras kolēģis, kārtīgi iemācījis.

 
Bet pagājušajā vasarā meistare iesaistījusies nebijušā kopdarbā ar Latvijas Mākslas akadēmijas topošajām dizainerēm – radījušas dažādus pastalu modeļus. Dzidras kundze gan teic – interesanti, bet ne pārāk praktiski, jo kurš tādu pastalu, kas uz biezas zoles uzlikta, valkāšot?

Dzidras kundze darba pieredzi krāj kopš agras bērnības, kad Ikšķilē no grāvju donīšiem sākusi Rīgas meitenēm šūt apavus. Tad bijis darbs pie konveijera Rīgas apavu fabrikā, bet kopš 1964. gada te, Kuldīgā. Strādājusi sadzīves pakalpojumu kombinātā, bijusi ceha priekšniece 17 darbiniekiem. Bet, kad telpas ievajadzējies zviedru šūšanas firmai, tad bijis tās jāatbrīvo. Dzidras kundze toreiz esot ne pa jokam to pārdzīvojusi, bet tad izlēmīgi ņēmusi kredītu un sākusi rīkoties uz savu roku. Nu saka – arī tāpēc jāstrādā, ka vēl sešus gadus esot tas jāatmaksā, ar pensiju vien to taču nevarot.

Šoruden meistare aizsaulē pavadījusi dzīvesbiedru, un nu, kā pati saka, esot jāpārņem visas funkcijas. Gandrīz visi radi esot Vārmē, viņa ir bagāta – pieci mazbērni, četri mazmazbērni.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi