Aizvērt

Uzņēmīgi, radoši, darbīgi

2015. gada 18. decembrī, 17:20
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Uzņēmīgi, radoši, darbīgi
Foto: Aivars Vētrājs
Konkursa Gada uzņēmējs un amatnieks komisija apmeklēja aptaujas anketās izvirzītos kandidātus Kuldīgas novada domes balvai.

Zemeņu lauki

 

Migldārzi Laidu pagastā ir Kurzemē lielākā zemeņu stādaudzētava 8,9 hektāros. Tās saimnieks Ilmārs Gulbis, bijušais automašīnu speciālists, jauno rūpalu sācis tukšā vietā bez priekšzināšanām.

Bet nu te tiek rīkotas Lauku atbalsta dienesta mācības, te brauc pēc pieredzes, ko I.Gulbis 14 gados apguvis pamatīgi, un nu viņam ir izsmeļošas atbildes uz jebkuru jautājumu. Viņš konsultējot ap 100 audzētāju. Saimniecībā ir 18 šķirņu zemenes, un pērn esot pārdevis 200 tūkstošus stādu.  Migldārzi darbojoties kā ģimenes uzņēmums: paši ar sievu Līgu (viņa viena pati hektāru apstādot!), tēvs, māte un vecāmāte, piepalīdzot arī bērni – vienpadsmitgadīgais Gustavs un mazā Melānija, kurai ir septiņi gadi. Vienīgi sezonā palīgos nākot vēl  35 strādnieki. Tad gan četros ceļoties, piecos jau uz lauka un ap pusnakti tiekot gulēt. Tirdzniecība ir sievas pārziņā – zemenes tiek pārdotas Kuldīgā (pie puķu tirdziņa no ratiem), Ventspilī u.c. Uz jautājumu, vai nav jūtama konkurence, Ilmārs atsaka: „Kur nu!” Latvijā vietējās ogas esot tikai 10%, tik daudz kā latvieši laikam nekur citur pasaulē neviens nespējot zemenes apēst.

Kuras tās labākās? Pēc definīcijas – skābas ar izteiktu aromātu un noturīgu garšu, attrauc saimnieks. ’Venta’ esot laba visiem! ’Polka’? „Tukša, salda!” skan strikts vērtējums. Viņam par katru savs stāsts, bet vislabāk esot atbraukt degustēt pašiem.

Migldārzos saimnieko ar bioloģiskām metodēm, zemenes pret slimībām un puvi nemiglo.

Esot atklājuši to, ka nemiglotas zemenes pūs tikai par 10% vairāk. Tāpēc galvenais ir slimību ātri atrast un likvidēt. „Mums svarīgi, lai zeme netiek saindēta. Lai tā pēc gadiem bērniem paliek tīra.” Piekto gadu te aug japāņu ’Karioko’ – no hektāra varot nolasīt 18 tonnu! I.Gulbis Latvijā to audzē pirmais. Sezonā vidējā raža no hektāra ir desmit tonnu. Bet itāļu ’Clery’ esot labo īpašību apkopojums – garšīgas un izturīgas, var transportēt. Jo visbiežāk tās gardākās ir pārāk mīkstas.

Skeptisks I.Gulbis ir par Latvijas selekcionāriem – pa ilgiem gadiem radīta tikai viena Suitene Dobelē. Tāpat ir kritisks par cenām Latvijā, piemēram, rullis melnās plēves te par 120 eiro, bet no Polijas atvedot par 37 eiro. Savukārt 100 gabalu speciālo naglu, ar ko plēvi zemē nostiprina, pie mums varot iegādāties par 8 eiro, bet poļos par 2,80. Sācis no mazumiņa, I.Gulbis droši runā par nākotnes plāniem, piemēram, iecerējis zemeņu stādus saldēt. Tad varēšot regulēt visu sezonu. Un būšot arī zemeņu dzesētava, kas noderēs vasarā.

 

Ekoloģiska saimniekošana

 

Dace Jansone Kurmāles pagasta Silarājos komisiju sagaida jau tumsā, un aitu ganāmpulks, uzspīdinot bateriju, aizmūk pa lauku. Sarunu iznāk šķetināt jaunceltajā ēkā pie kamīna.

Abi ar vīru Aigaru dzīvojuši Kuldīgā, strādājuši apdrošināšanā un meliorācijā, bet vīratēvs pamanījis, ka laimīgi neesot, un mudinājis veidot saimniecību. Vētra izgāzusi mantotajā mežā kokus, izzāģējuši un no tiem uzcēluši māju. Sākuši ar slaucamo govi, izaudzēti un pārdoti bullīši, bijusi pirmā nauda. Tad tikuši līdz septiņām govīm, 13 gadus trīsreiz nedēļā Kuldīgas tirgū pienu un tā produktus tirgojuši. Bijis grūti tādā režīmā, līdz beidzot sākuši izslaukto nodot Tukuma pienam. Tā kā saimniecību sertificējuši kā bioloģisko, Jansoniem izdevies sadarbībā ar Tukuma pienu realizēt ideju – neliet visu pienu vienkopus, bet vākt un pārstrādāt atsevišķi. Nu veikalos nopērkama ekoprodukcija (var pazīt pēc zaļās lapiņas uz iepakojuma).

Gadā Silarāji no 19 govīm nodod ap 100 t piena. Pārējais paliekot pašu patēriņam un teliņiem, ap desmit ģimeņu braucot pakaļ arī olām, kartupeļiem, burkāniem un siltumnīcā izaudzētajiem labumiem:

Mums ir 120 m2 siltumnīca, jo sapratām, ka cilvēki grib ēst ko labu, ekoloģiski audzētu.”

Jansoni visu paveicot paši – lopbarību sagatavojot, dārzeņus izaudzējot. Viņi apsaimnieko 85 ha aramzemes (puse pieder pašiem, otru pusi nomājot no septiņiem īpašniekiem.) Graudaugi esot 14 hektāros, un lopi (ap simts galvu) to visu patērējot. Par Eiropas naudu cerot iegādāties jaunu traktoru, zaļās masas ietinēju jau nopirkuši. „Bija laiks, kad pat grāmatvedību pati kārtoju. Nu man ir palīgs, sadarbojos arī ar lauku konsultāciju centru,” stāsta Dace.
Viņai patīk apgūt arvien ko jaunu – tā ar bišu lietām, ar zivīm aizrāvusies, Siera klubā mīkstos sierus taisīt iemācījusies, izlolojusi ap pussimtu dienliliju un citu ziedu šķirņu utt. Kad atvelk elpu? Vasarā neesot tik traki – agri izslaucot govis, palaižot ganos un ar vīru pagūstot pa Latviju pabraukāt. „Neesmu govis pieradinājusi slaukt uz minūti; cikos atgriežamies, tā ir labi,” smej Dace.

 

Jo lielāka izvēle, jo labāk

 

Dundagas SIA Gabriela šogad Kuldīgā uzcēlusi un atvērusi divus veikalus: Top! Pārventā un Labais Mucenieku ielā.

Veikals Labais komisiju pārsteidza ar plašumu un gaišumu. Tā vadītāja Anda Ansberga, jautāta, vai pircēju daudz, jo tepat līdzās vēl divi lielveikali, saka – pietiekot. Viņa bija strādājusi veikalā Jelgavas ielā un secina: atšķiroties publika – te vairāk nākot pilsētnieki, tur biežāk iegriezušies laucinieki. Bet grūti pateikt, vai kādas preces pērk vairāk. Visu pasūtot no bāzes, bet esot arī vietējā produkcija, piemēram, Kuldīgas maize.

Veikalā divās maiņās no 8.00 līdz 22.00 strādā 12 cilvēku, no tiem divi vīrieši, visi ar pieredzi tirdzniecībā. Pirms veikala atvēršanas pieteikušies daudz vairāk un neilgajā laikā esot arī nomainījušies. „Tie bija cilvēki, kas nekad šai lauciņā nav strādājuši, saprata, ka viņi to negrib vai nevar,” saka vadītāja. Pirms veikala atvēršanas darbinieki apmācīti.

 

Iespēja konstruēt pašam

 

Kuldīgas SIA Zigzag Factory ir jaunas pieejas tekstila izstrādājumu uzņēmums, kas internetā www.zigzagfactory.com piedāvā iespēju klientam pašam konstruēt vēlamo dizainu gultas veļai un halātiem.

„Izvēlies pats! Tas uzrunā – cilvēks jūtas laimīgs, ka pats procesā piedalījies,” saka jaunais uzņēmējs Dāvids Grāveris. Turklāt uz Latviju no Singapūras ceļo īpašs audums, kura aušanā izmantotas eikalipta šķiedras.

Tencels ir no dabīgas šķiedras izgatavots audums, mīksts, ekonomiskāks nekā zīds, vairāk absorbējošs nekā kokvilna, elpojošs, antibakteriāls un neelektrizējas,”

stāsta D.Grāveris. Audumam ir gandrīz 20 toņu. Latviešiem vislabāk patīkot bēšie, ziloņkaula, šampanieša krāsas, stāsta Leldes Grāveres mamma Aija Stengrevica, kas izrāda ražotni, kamēr znots Dāvids piegādā klientam kārtējo pasūtījumu.

Jā, Grāveri pasūtījumus piegādā gan paši, gan ar Latvijas Pasta starpniecību un, ja vajag ātri, tad ar kurjerdienestu 24 stundās. Pieprasījumi esot gan no Latvijas (tai skaitā kuldīdzniekiem), gan Krievijas, Francijas, Itālijas. Reklāmai tiek izmantots internets, programma Google esot universāla, saka Dāvids.
Bet sācies viss ar to, ka paši ģimenē un sarunās ar citiem secinājuši:

nevar nekur nopirkt tādu gultas veļu, kāda patīk, – ne izmēru, ne krāsas, ne materiāla ziņā.

Dāvids atstājis labi atalgotu darbu un ķēries pie idejas realizācijas. Ar finanšu institūcijas Altum palīdzību uzņēmums dibināts 2014. gada augustā. Bet šogad augustā tas saņēmis atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un biedrības Darīsim paši! – izveidota atvērta tipa sietspiedes darbnīca. D.Grāveris saka: „Gribu piedāvāt to arī citiem, jo jaunam uzņēmējam bieži ir ideja, bet nav iespēju to īstenot. Mūsu darbnīca atvērta visiem, kuri grib šūt vai kaut ko apdrukāt.”

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi