Aizvērt

Visvairāk traucē ukraiņi

2017. gada 31. maijā, 20:30
Raksta autors: Daina Marcinkus
Visvairāk traucē ukraiņi
Konfekte "Gotiņa" nereti ir simboliska dāvana vešanai uz citām valstīm, uzņēmumu, pašvaldību, tūrisma objektu reklāma.
Foto: Ingus Ķēpulis
Nav tā, ka Latvijas nacionālo gardumu – piena konfektes "Gotiņa" – pazīst tikai Latvijā, apliecina valsts lielākā un senākā gotiņkonfekšu ražotāja SIA "Saldus pārtikas kombināts" direktore Līga Grīsle. Taču viņa neslēpj, ka lielākoties interesenti ir no tuvākajām kaimiņvalstīm.
Gotiņas Saldū ražo kā pirms pusgadsimta – lielos katlos vāra pienu un cukuru, karsto masu lej uz platām pannām, ar rokām sadala gabaliņos un tin papīrīšos. „Konfekšu iesaiņošanu nevar automatizēt, nemainot recepti. Bet tad tās vairs nebūs Gotiņas,” stāsta L. Grīsle. Taču roku darbs un dabīgu izejvielu izmantošana nedod daudz iespēju unikālās konfektes ražot ekonomiskāk.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Saldū ražoja līdz pat 150 tonnām Gotiņu gadā un lielāko daļu realizēja Krievijā, taču šis tirgus ir nestabils gan politisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ. „Pašlaik ne Krievijas, ne citu tās kaimiņvalstu tirgus mums nav pieejams rubļa zemā kursa dēļ,” turpina L. Grīsle. „Tomēr turīgus pircējus šīs konfektes interesē – pagājušā gada nogalē divas ekskursantu grupas no Maskavas un Sanktpēterburgas ražotnes veikalā vienā stundā iegādājās produkciju par tādu summu, kādu citkārt ietirgojam pusotrā nedēļā. Palaikam kāds tirgotājs pasūta pa konfekšu kravai, bet apjomi ir nelieli, neregulāri.”

Gotiņu stabilākais tirgus ārpus Latvijas ir Igaunija un Lietuva. Savukārt Rietumvalstīs tās interesē galvenokārt tā sauktos etniskos pircējus – Vācijā Gotiņas tiek pārdotas lielveikalu tīklā, Lielbritānijā, Īrijā – veikalos, kuros iepērkas emigranti. Palaikam piegādes ir arī uz citām valstīm, bet tās atkarīgas no konkrētu tirdzniecības aģentu aktivitātes.

„Iekarot jaunus tirgus ir sarežģīti, jo Gotiņas ir specifisks gardums,” pārliecinājusies direktore. „Lai daudzveidotu garšu, ražojam konfektes ar vairāk nekā 20 veidu piedevām: sēklām, augļiem, ogām. Piemēram, gatavojoties LIAA rīkotai izstādei Ķīnā, izveidojām skābenākas konfektes ar ābolu un upeņu piedevu, uz Nīderlandi tika sūtītas Gotiņas ar lakricu.”

Par vietējo tirgu runājot, L. Grīsle atkārto daudzu saldumu ražotāju teikto – biznesu graujoši ietekmē Eiropas Savienības politiskais lēmums atvērt tirgu Ukrainas pārtikai. Ražota ar lētākiem resursiem un darbaspēku, tā burtiski pārpludina tuvējās valstis, un tirgotāji izmanto iespēju nopelnīt uz cenu starpības. Saldus pārtikas kombināts izvērsis izbraukuma tirdzniecību, kur piedāvā lielveikalos nepieejamu produkcijas daudzveidību, taču pārdošana svētku tirdziņos un pasākumos ir sezonāla un nespēj kompensēt Ukrainas konkurences radītos zaudējumus. Vienlaikus Gotiņu ražotāji liek uzsvaru uz piena konfektes seno, tradīcijās balstīto stāstu un kārumu pārvērš suvenīrā ar interesantu iesaiņojumu, piemēram, ar tautasdziesmām papīrīša iekšpusē vai dažādu svētku noformējumu. Latvijas uzņēmumi, organizācijas, pašvaldības labprāt pasūta konfektes ar sava uzņēmuma logo vai pilsētu ainavām. Pirms vēlēšanām arī daudzas politiskās partijas mielo potenciālos vēlētājus ar atbilstoši noformētām Gotiņām. Suvenīra loma unikālajam kārumam, iespējams, palīdzēs pārvarēt kārtējos, tā ilgajā vēsturē daudzkārt piedzīvotos grūtos laikus.


/No pielikuma Novadi domā, kas tapis deviņu reģionālo laikrakstu - Kurzemes Vārds, Auseklis, Talsu Vēstis, Stars, Kurzemnieks, Zemgale, Saldus Zeme, Druva, Liesma - sadarbībā./
Sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: