Aizvērt

Tinot gaismas virtenes, izdomā biznesu

2019. gada 22. februārī, 02:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Tinot gaismas virtenes, izdomā biznesu
„Sāku dažādas lietas iegādāties interneta veikalos, vairumtirdzniecības bāzēs. Nomā pa vienai neder, jo dekorēšanai vajag trīs, piecas, desmit un vairāk, tādēļ piedāvājums palielinās pamazām,” rāda "Svētku salona-noliktavas" īpašniece Saiva Auziņa.
Foto: Jolanta Hercenberga
„Šī ir mana paradīze,” saka kuldīdzniece Saiva Auziņa, Smilšu ielā 12 izrādot jaunatvērto "Svētku salonu-noliktavu".
Tiek iznomāti stilizēti putnu būrīši, laternas, svečturi, vāzes un citi dekori, pārdotas pašas darinātas rokassprādzes no dabīgajiem akmeņiem. Iecerētas arī radošās darbnīcas.


SĀKUMĀ STRĀDĀJA MĀJĀS

Pāris gadus S.Auziņa lietas iznomājusi no mājām. Reklamējusies sociālajos tīklos, izveidojies klientu loks. Arī no citām pilsētām cilvēki braukuši pēc svētku dekorācijām, kas tolaik glabātas kastītēs garāžā.

„Mana ģimene – vīrs Jānis, bērni Eva un Emīls – bijuši ļoti pacietīgi. Esmu pateicīga, ka juta līdzi un atbalstīja. Nu atvēru šo vietu, lai varu piedāvājumu skaisti izlikt un cilvēkiem vieglāk izvēlēties. Konkrēta darba laika nebūs. Kad gaisma spīdēs logos un durvis būs vaļā, droši varēs nākt. Var arī sazvanīt un vienoties par tikšanos. Tas tādēļ, ka strādāju viena un, kad dekorēju pasākumus, bieži esmu izbraukumā. Klienti ir ne tikai no Kuldīgas, bet arī Liepājas, Ventspils, Saldus, ļoti daudz no Valmieras. Nezinu, kā tā izveidojies, bet esmu tur zināma.”


VIRPINĀŠANA PALĪDZ SAPRAST

Pirms tam Saiva strādājusi tirdzniecībā: „Aktīvajā pārdošanā biju iekšā ar visām četrām, paspēju pakāpties pa karjeras kāpnēm. Sāku kā uzņēmuma Forevers aģente un savu karjeru beidzu kā reģiona vadītāja. Manā pārziņā bija 17 gaļas veikalu līdz pat Jūrmalai. Jāatbild par visu. Bet aizgāju, jo apnika. Tas, kurš strādājis pārdošanā, sapratīs. Darbs visu laiku prasa no sevis dot, tērēt enerģiju, bet atgriezeniskās saites nav. Aizgāju prom nevis ar mērķi turpmāk darīt ko citu, bet ar pilnīgi tukšu galvu.

Trīs mēnešus darīju, ko gribēju, cēlos, cikos gribēju. Ļoti labi, ka varēju tā atļauties, jo ģimene atbalstīja. Kad tuvojās Ziemassvētki, izdomāju savējiem dāvināt paštaisītas gaismas bumbu virtenītes – katrā 20, 35 vai 40 bumbas. Visu decembri taisīju, jo gribēju dāvināt ļoti daudziem. Lai uztaisītu 20 bumbu virteni, diegs jātin trīs stundas. Ilgā virpināšana palīdzēja saprast, ko vēlos darīt un sasniegt. Tinot bumbas, nevar skatīties televizoru – visu laiku jākoncentrējas. Un tad ir laiks visu izdomāt. Sapratu, ka man patīk dekorēt, gatavoties svētkiem, radīt labas izjūtas, un nolēmu, ko darīšu. Man palīdzējusi arī paškritika. Visu cenšos izdarīt perfekti, jo uzskatu, ka darbs nav unikāls tikai tāpēc, ka to dara ar rokām. Tam jābūt ļoti skaistam.”
Komentāri
Aija
2019. gada 11. martā, 00:46
JUJA skaudība nav laba īpašība!
juja
2019. gada 23. februārī, 22:15
Labu vīru noprecēja, tad tā var. Tā arī nekad neiemācījās patstāvīgi dzīvot..
Holms
2019. gada 23. februārī, 10:47
Tādi laiki ,kad darbu pametam nevis dēļ slodzes ,vai enerģijas izsīkuma ,vai nenovērtējuma naudas izteiksmē ! Jaunajā darbā ,protams ,varēs izpausties "spožāk" . Bet ,jautājums ,vai būs daudz tādu cilvēku ,kas varēs atļauties iegādāties visus šos netradicionālos košumus (pastāv taču internets ) mazpilsētā .
Pievieno jaunu komentāru: