Laikraksts Kurzemnieks

Nepilnos 20 gados, kopš sāka rasties privātie akvakultūras uzņēmumi, izveidota zivju resursu atražošanas valsts pro-gramma un speciālisti pievērsās arī vēžu audzēšanai, nozarē gājis kā pa celmiem.

Zinātniskā institūta BIOR zivaudzētavas Tome Pelču filiāles darbinieki uz Koknesi aizveduši un Daugavas ūdeņos izlaiduši 16 tūkstošus līdaku mazuļu.

„Pieprasījums pēc produkcijas palielinājies, tomēr iecerētā paplašināšanās Kuldīgā nenotiek, jo trūkst darbaspēka,” saka tekstilrūpniecības uzņēmuma "66 North Baltic" direktore Silva Landmane. Kuldīgas filiāle darbojas ceturto gadu. Te ražo augstas kvalitātes ūdensnecaurlaidīgus apģērbus, ko eksportē uz Islandi.

No jūnija zīmola "Baudi" produkcija – ātri pagatavojamās zupas, plovs un garšvielas – pieejama arī lielveikalos "Maxima" un "Rimi". Līdz tam šo produkciju varēja iegādāties mazos ekoloģiskās un dabīgās produkcijas veikaliņos visā Latvijā.

2014. gadā Krievijas noteiktais aizliegums tās teritorijā ievest pārtikas produktus no Eiropas Savienības dalībvalstīm smagi skāra arī Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumus, jo dažiem lielākais produkcijas noieta tirgus bija kaimiņvalsts. Tomēr ir arī uzņēmumi, kas Krievijas noteikto aizliegumu tik skarbi neizjuta un turpina attīstīties. To apliecina uzņēmēju pieredzes stāsti.

Latvijas lauksaimniecību un līdz ar to pārtikas ražošanas nozari pēdējos gados piemeklē lielāki un mazāki satricinājumi. Uz to fona graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" pārsteidz ar straujo attīstību un aizvien jauniem produktiem.

"Latvijas tirgus var apēst tik daudz, cik tas var apēst. Tomēr pieaugot pirktspējai, Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas preces ar lielāku pievienoto vērtību – kaut ko jaunu, dārgāku. Iekšējā tirgū konkurence ir saasinājusies, bet, lai uzņēmumi varētu attīstīties, jādomā par eksportu. Un to daudzi ražotāji ir sapratuši," vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Sintija Rude un Inese Krūklīte pārstaigā ķiploku lauku, kas zaļo pie Ineses mājas. Aukstais laiks atstājis pēdas. "Ķiploki bija pamodušies spēcīgi, tika izvagoti, arī paravēju, bet pēdējās aukstās naktis tomēr būs apskādējušas. Tiem, kuri tikko sadīguši, dažas jaunās lapiņas dzeltenas. Jāpriecājas, ka daudzi nav cietuši," vērtē Inese.

Nav tā, ka Latvijas nacionālo gardumu – piena konfektes "Gotiņa" – pazīst tikai Latvijā, apliecina valsts lielākā un senākā gotiņkonfekšu ražotāja SIA "Saldus pārtikas kombināts" direktore Līga Grīsle. Taču viņa neslēpj, ka lielākoties interesenti ir no tuvākajām kaimiņvalstīm.

Ko gribētu sagaidīt no valsts? Nelielā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Vido" vadītājs Vidmants Paulavičs, dzirdot jautājumu, telefona klausulē izmisīgi iesmejas, pirms burtiski izkliedz sāpi: "Lai samazina nodokļus – visiem!"

Eiropas Savienībā ir vienotais tirgus, kurā kopš 2004. gada darbojas arī latviešu ražotāji un lauksaimnieki, jāsaka gan, ka daļa veiksmīgi un daļa mazāk veiksmīgi. Piemēram, iknedēļas tirdziņā pie Eiropas Parlamenta var nopirkt Svētes bioloģisko maizi un cepumus.

Pirms nepilniem septiņiem gadiem Latvijā tika nodibināts jauns piena pārstrādes uzņēmums ar patriotisku nosaukumu "Latvijas piens". Uzsvaru dibinātāji lika uz to, ka uzņēmums pilnībā pieder pašiem zemniekiem, piena ražotājiem, tas ir, trīs piensaimnieku kooperatīviem. Tam būtu vajadzējis nodrošināt to, ka saražoto pienu patiešām ir, kur likt, un ka pienam šeit, Latvijā, tiek radīta pievienotā vērtība.