Laikraksts Kurzemnieks

„Būtisks ir apģērbs – kaut arī pie grila ir silti, nevajadzētu grilēt atkailinātiem, jo dzirksteles var radīt apdegumus. Uzmanību jāpievērš arī kājām, kuras jānosedz slēgtos apavos. Karstos, metāliskos priekšmetus nevajadzētu aiztikt ar plikām rokām, bet izmantot cimdus vai dvieli. Arī gaļas gabalus pagaršošanai ieteicams neņemt ar pirkstiem, bet izmantot dakšiņu, jo cepšanas procesā izdalījušies karstie tauki momentā apdedzina ādu,” brīdina farmaceite Zane Melberga.

„Lielākais drauds acīm šodien ir telefons. Visu laiku ar degunu esam ekrānā. Tā ir 21. gadsimta slimība. Lai acis atpūtinātu, telefons jānoliek malā. Ikdienā tas jālieto ar prātu. Vajag paskatīties pa logu tālumā,” saka acu ārsts Mārtiņš Ābelītis.

„Tas ir stereotips, ka visi likumi jāzina no galvas. Jāspēj domāt ārpus kastītes. Mums jāpilda dažādi uzdevumi, piemēram, kāzusi. Likumi ir nevis jāmācās no galvas, bet jāmācās tos izprast un lietot. Uzdevumos nav ietvertas tikai juridiskās zināšanas – jāpārzina ekonomika, matemātika,” saka jurisprudences studente Roberta Balode.

.

„Mans darbs ir novērst maliķošanu, bet nelegālajiem zvejotājiem darbs ir to izdarīt tā, lai viņus nenoķer. Tās ir sacensības. Kurš pieļaus kļūdu, tas zaudēs,” saka zivju inspektors Viesturs Cimermanis.

„Paruna Zibens divreiz vienā vietā nesper nav gluži patiesa. Tieši otrādi: ja zibens spēris vienreiz, tas droši spers arī vēlreiz. Ja ne tieši turpat, tad kaut kur blakus,” skaidro zibensaizsardzības sistēmu speciālists Ģirts Dziedātājs.

„Sunim un saimniekam pats svarīgākais ir nodibināt saikni un cieņu, jo ne velti ir teiciens: „Suns ir cilvēka labākais draugs.” To var sasniegt nevis ar drastisku dresūru, bet gan ar izpratni un šādu audzināšanas modeli. Būtībā vienlaikus ar mājas mīluli mācām arī saimnieku,” secina Ginta Lešinska no "Labas uzvedības skolas" suņiem.

„Reiz Kuldīgā tika tiesāts dēls, kurš tēvam nodarījis miesas bojājumus. Apsūdzētais bija pamanījies līdz pusei izģērbties un tā mēģināt pierādīt, ka ir švakas miesas būves un nav spējīgs nodarīt to, par ko tiek tiesāts,” atceras tiesnese Anita Simsone.

„Pa priekšu iet vīrs, kas pusgarās zeķes šodien nomainījis ar īsajām. Kājas no ceļiem uz leju piena baltumā. Mums otrādi – bikses iedegušas līdz celim. Parādās saule. Labi, ka bikses var nogriezt īsākas un padarīt par šortiem, bet T-krekliem noplēst piedurknes,” Daina Girvaite atceras no ceļojuma pa Svētā Jēkaba ceļu Spānijā.

„Ja nepietiek naudas, ir divas iespējas: samazināt izdevumus vai palielināt ienākumus. Šajā krīzē mums bijusi iespēja ārējos tirgos par izdevīgi zemiem procentiem naudu aizņemties. Darām visu, lai palielinātu ienākumus. Proti, nevis pirktu vairāk piena, bet meklētu, iegādātos vairākas govis, kas pienu dos nākotnē,” saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

„Bet ir arī tādi jaunieši ar radziņiem. Viņi atnāk, pasēž maliņā, parunājas ar draugiem, pačakarē savu telefonu. Kamēr šeit strādāju, esmu sapratis, ka ar katru jārunā pilnīgi citādāk,” saka Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra darbinieks Adrians Dravnieks.

Kuldīdznieces piedzīvojums citā mazpilsētā: „Pazaudēju maku ar visām bankas kartēm. Atradu pēc divām dienām. Uz savas mašīnas vāka renītē pie logu tīrītājiem… Pati tur noliku. Vispirms mašīna pusi dienas nostāvēja stāvlaukumā. Pēc tam divas dienas un naktis – ielas malā pie mājas. Pēc tam, maku meklējot, divreiz izbraucu cauri pilsētai no viena gala līdz otram. Beidzot pamanīju, lasot nost skariņas, kas sakritušas no blakus augošā koka. Labi, ka neizgāju uz policiju.”