Laikraksts Kurzemnieks

Kuldīdznieces piedzīvojums citā mazpilsētā: „Pazaudēju maku ar visām bankas kartēm. Atradu pēc divām dienām. Uz savas mašīnas vāka renītē pie logu tīrītājiem… Pati tur noliku. Vispirms mašīna pusi dienas nostāvēja stāvlaukumā. Pēc tam divas dienas un naktis – ielas malā pie mājas. Pēc tam, maku meklējot, divreiz izbraucu cauri pilsētai no viena gala līdz otram. Beidzot pamanīju, lasot nost skariņas, kas sakritušas no blakus augošā koka. Labi, ka neizgāju uz policiju.”

„Par biznesa sākšanu cilvēkiem ir stereotips, ka tas nozīmē uzreiz sākt ko lielu. Tad rodas šaubas: „Ko tad es, parasts cilvēks… Man tas nav aizsniedzams.” Bet biznesa formas ir dažādas. Galvenais ir laba ideja. Nevajag baidīties mēģināt,” saka bijusī kafejnīcas Šarlote īpašniece Aira Egle.

„Zivis domātas tam, lai tās ķertu, un tās jāķer! Ja kāds saka, ka viņš to nevar izdarīt, tad problēma ir nevis zivīs, bet makšķerniekā,” saka zivaudzētavas Pelči vadītājs Valdis Plaudis.

„Kad gribi iesaistīties procesā, lai būtu labāk, tad atduries pret to, ka suitiem pašiem nav savas balss. Viens dzīvo vienā pagastā, cits citā, Rīgā vai ārzemēs, un neviens kopienu nepārstāv,” tā jaunievēlētā Suitu parlamenta mērķi pamato Grigorijs Rozentāls.

„Tā skaistā atziņa, kuru guvām, bija tā, ka vecāki ir ļoti atbildīgi par sava bērna uzvedību internetā. Viņi nemaz nav tik gatavi caur interneta pieejām atvērt durvis jebkuram garāmgājējam. Daudziem bija jautājumi par bērnu drošību,” tā par tiešsaistes projektu "Sava daba", kurā jaunieši palīdz citiem skolēniem, secina organizācijas "Scripture Union Latvia" vadītāja Līga Cepurīte.

No kovidkrīzes labums esot tāds, ka iedzīvotāji netiek uz Lietuvu, lai tur sapirktos daudz preču par zemu cenu, tāpēc tagad ienākumi paliek vietējos veikalos, saka Laidu veikala pārdevēja Daiga Neilande.

Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļas vadītāja, pediatre, neonatoloģe Ramona Irbe: „Kopš sākusies saslimšana Covid-19 un cilvēki bieži mazgā rokas, ir izzudusi saslimšana ar vēdera vīrusu. Apstiprinājusies mana pārliecība, ka tā ir netīro roku slimība.”

„Es gribētu biežāk redzēt, lai bērnu acis mirdz un ir interese par visu pasauli. Man svarīgi, lai, pabeidzot skolu, bērni dzīvē aiziet labsirdīgi, iejūtīgi, izpalīdzīgi,” saka V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolotāja Svetlana Djageļa.

„Vēl viens iemesls likt visiem sēdēt mājās un nēsāt maskas – 45% inficējas no pirmssimptomu slimniekiem, 40% no tiem, kuriem simptomi jau ir, un tikai 10% no virsmām,” atsaucoties uz vietni Sciencemag.org, tviterī raksta latvietis Kaspars Bērziņš, Pekinas Tehnoloģiju institūta pētnieks.

„Londonā cilvēki ievēro ieteikumus, kā izsargāties. Es, aizejot uz veikalu, uzreiz uzvelku aizsargmasku un lateksa cimdus. Rīgā tikai retais lieto tos un arī dezinfekcijas līdzekli, kas novietots pie ieejas lielveikalu tirdzniecības zonā. Tāds pofigisms,” saka Aleksandrs Rodionovs.

„Bērni pēc dabas ir ļoti zinātkāri, labprāt pavada laiku ar vecākiem pat tad, ja tas ir nedarīt neko. Viņi vecākus atdarina, un šī pieredze viņu atmiņā ierakstās apzināti vai neapzināti. Pieaugušajiem jādomā līdzi, jo bērnība ir pamats teicienam "Ko sēsi, tas augs",” saka trīs bērnu mamma Kristīne Gansone.

„Šādā mazā miestā ir ļoti viegli vienam otru uzpasēt. Nav jau kā Rīgā. Te, Dzeldā, visi visus pazīst. Tiklīdz kāds gribēs sagrēkot un neievērot pašizolāciju, visi to zinās un viņam aizrādīs. Ja neklausīs, tad izsauks policiju. Tāpēc jau te ir tik mierīgi,” saka veikala "Elva" pārdevēja Lūcija Briede.