Laikraksts Kurzemnieks

„Kam tās govis, kam tie zirgi,/ Kas man kādreiz piederēj’?/ Manas govis, mani zirgi/ Tagad pieder kolhozam,” no padomju laikiem īvandnieka Tālivalža Kalnenieka atmiņā kāda dziesma, kas dziedāta tikai uzticamu ļaužu pulciņā.

„Izrādās, lidsabiedrība "Ryanair" piekopj jaunu politiku: ja nepiemaksā, lai sēdvietas var izvēlēties, ceļotājus, kuri biļetes pirkuši kopā, izsēdina iespējami tālu vienu no otra. Nekas – trīs stundas līdz Marokai nav deviņas līdz Japānai, tāpēc esam gatavi sēdēt katrs savā lidmašīnas galā,” stāsta Jurģis Lipsnis.

„Tāpat kā vīrs nekad nestāstīs sievai, cik iztērēts instrumentiem garāžā, tā sievietes neatklās, cik maksā matu fēns vai kopšanas līdzekļi,” saka frizieris Andris Bergmanis.

„Man vēl tagad asinīs: ja sarunāta tikšanās, noteikti būšu. Tā ir ar jebkuru klientu: ja vienreiz piekrāpsi, tad to zaudēsi,” secina Ārija Pušilova ar 40 gadu apdrošinātājas pieredzi.

„Stāv pircēja, skatās acīs un lēnām rullē kopā manis austo dvielīti,” audēja Ināra Āboliņa smejoties atceras gadatirgus Brīvdabas muzejā.

„Daudzi bērni vairs nemāk spēlēties. Viņiem vajadzētu trenēt dziļos muskuļus, attīstīt līdzsvaru, skriet un staigāt pa nelīdzenām virsmām: jūrmalas smiltīm, mežu vai akmeņiem,” saka ergoterapeite Selga Kancāne.

„Manā laikā bija viens telefons, kas mājās pievienots pie vada. Tagad viss ir pilnīgi citādi un iespējas jauniešiem – prātam neaptveramas. Piedāvājumu jūklī var apjukt. Mūsu jaunībā risks izvēlēties ko nepareizu bija mazāks,” saka Inese Astaševska.

„Pat pareizi sašķirotas elektroiekārtas rada kaitējumu dabai, jo tikai nelielu daļu izejmateriālu var izmantot atkārtoti. Tāpēc jaunu telefonu labāk pirkt tikai tad, kad vecais nolietojies tik ļoti, ka to vairs nevar salabot, nevis reizi gadā vai divos,” iesaka Alise Krūmiņa no biedrības "Homo ecos".

„Vienā bērnu lugā man bija jātēlo divnieks. Jutos neapmierināts, jo mācījos labi. Domāju – kāpēc man jātēlo divnieks. Pieciniekam daudz smukāks tērps!” atceras ilggadējs Kurmāles amatierteātra aktieris Rūdolfs Vera.

„Var izbērt miltu maisu, plivināt, un tad viss snieg. Vai arī var saldētavā iebāzt salmiņu un pūst. Tad izveidojas tāds siltuma mākonītis un iekšā sniegs,” skaidro sešgadnieks Rūdolfs Miķelsons.

„Vilkme uz medijiem un tehnoloģijām ir milzīga. Bet es vecākajam dēlam saku: „Vajag, lai tehnoloģijas un laiku pie tām vadi tu, nevis tās vada tevi!” saka kuldīdzniece Inga Ziņģe-Pupiņa.

„Man šķiet, ka viss ir vienkārši: mazāk gulēt dīvānā, mazāk ēst, vairāk kustēties. Sēžam feisbukā, pēc tam vēlā stundā noskatāmies kādu filmu, bet aizmigt nevar. No rīta agri jāceļas, bet organisms nav atpūties,” secina trenere Jeļena Miezīte.