Laikraksts Kurzemnieks

Spriežot, vai zemes gabalu pie Kuldīgas pārtikas tirgus ieinteresētajiem uzņēmējiem iznomāt vai pārdot, novada domes deputāts Ģirts Vēvers saka: „Tos 2800 eiro, ko saņemsim par nomu mēnesī, ātri apēdīsim, bet pārdodot saņemsim uzreiz lielāku summu.” Deputāts Mārtiņš Mednieks: „Apēdīsim arī tos 50 000.”

„Ar aizliegumu pulcēties, kopā dziedāt un muzicēt var iznīcināt latviešu dvēseli. Mūziķis ir kā lejkanna, ar ko aplaista puķes – tas dod klausītājam veldzi. Un tas ir jebkurā līmenī,” saka Kuldīgas mūzikas skolas pedagoģe Stella Pavloviča.

„Es domāju tā: ja esi savā vietā un kārtīgi strādā, tad slava un nauda klāt pienāk pati. Ja tavai darbībai pamatmērķis ir nauda, tas var novest kriminālā situācijā. Ja slava – morālā purvā. Tas attiecas arī uz radošām profesijām, jo popularitāte ir materiālais nodrošinājums. Bet pēc būtības – ja reiz esi pelnījis, tad saņemsi gan naudu, gan slavu, pats pēc tās netiekdamies,” saka kuldīdznieks Vilnis Kalns.

.

„Būtisks ir apģērbs – kaut arī pie grila ir silti, nevajadzētu grilēt atkailinātiem, jo dzirksteles var radīt apdegumus. Uzmanību jāpievērš arī kājām, kuras jānosedz slēgtos apavos. Karstos, metāliskos priekšmetus nevajadzētu aiztikt ar plikām rokām, bet izmantot cimdus vai dvieli. Arī gaļas gabalus pagaršošanai ieteicams neņemt ar pirkstiem, bet izmantot dakšiņu, jo cepšanas procesā izdalījušies karstie tauki momentā apdedzina ādu,” brīdina farmaceite Zane Melberga.

„Lielākais drauds acīm šodien ir telefons. Visu laiku ar degunu esam ekrānā. Tā ir 21. gadsimta slimība. Lai acis atpūtinātu, telefons jānoliek malā. Ikdienā tas jālieto ar prātu. Vajag paskatīties pa logu tālumā,” saka acu ārsts Mārtiņš Ābelītis.

„Tas ir stereotips, ka visi likumi jāzina no galvas. Jāspēj domāt ārpus kastītes. Mums jāpilda dažādi uzdevumi, piemēram, kāzusi. Likumi ir nevis jāmācās no galvas, bet jāmācās tos izprast un lietot. Uzdevumos nav ietvertas tikai juridiskās zināšanas – jāpārzina ekonomika, matemātika,” saka jurisprudences studente Roberta Balode.

.

„Mans darbs ir novērst maliķošanu, bet nelegālajiem zvejotājiem darbs ir to izdarīt tā, lai viņus nenoķer. Tās ir sacensības. Kurš pieļaus kļūdu, tas zaudēs,” saka zivju inspektors Viesturs Cimermanis.

„Paruna Zibens divreiz vienā vietā nesper nav gluži patiesa. Tieši otrādi: ja zibens spēris vienreiz, tas droši spers arī vēlreiz. Ja ne tieši turpat, tad kaut kur blakus,” skaidro zibensaizsardzības sistēmu speciālists Ģirts Dziedātājs.

„Sunim un saimniekam pats svarīgākais ir nodibināt saikni un cieņu, jo ne velti ir teiciens: „Suns ir cilvēka labākais draugs.” To var sasniegt nevis ar drastisku dresūru, bet gan ar izpratni un šādu audzināšanas modeli. Būtībā vienlaikus ar mājas mīluli mācām arī saimnieku,” secina Ginta Lešinska no "Labas uzvedības skolas" suņiem.

„Reiz Kuldīgā tika tiesāts dēls, kurš tēvam nodarījis miesas bojājumus. Apsūdzētais bija pamanījies līdz pusei izģērbties un tā mēģināt pierādīt, ka ir švakas miesas būves un nav spējīgs nodarīt to, par ko tiek tiesāts,” atceras tiesnese Anita Simsone.