Laikraksts Kurzemnieks

„Kā dzīve citā zemē maina pašu? Zinu, ka ir vairāki veidi, kā dzīvot, – nav viena pareizā. Nav obligāti jābūvē karjeras kāpnes, lai būtu laimīgs. Esmu kļuvusi sabiedriskāka, man vieglāk iejusties svešā vidē, ir vienalga, no kuras valsts cilvēks nāk, jo varu atrast kontaktu ar jebkuru un viņu pieņemt,” saka bijusī kuldīdzniece Maija Upesleja.

„Iebraucu politikā ar buldozeru! Tiešā nozīmē. Man bija buldozers, tīrīju savu lauku ceļu. Tad kaimiņš palūdza, lai izšķūrē, bet pēc tam citiem pagastā vajadzēja,” atceras Durbes novada pašvaldības vadītājs Andrejs Radzēvičs.

„Ar tagadējiem jau esam izēduši nevis septiņus pudus sāls, bet kādus 107. Fantastiska attieksme pret darbu!” par Ventas dejotājiem saka vadītāja Zita Serdante.

„Imūnsistēmas darbībā nozīme ir tieši centrālajai nervu sistēmai, galvas smadzenēm. Tāpēc arī saka: ja cilvēks ir nīgrs un depresīvs, viņam slikta imunitāte, bet, jo optimistiskāks, jo mazāk slimo,” saka imunologs Lauris Līcītis.

„Atbrauc inspektors un nospriež, ka bullis aizgājis meitās. Zemnieks rāda: te mašīnas pēdas, piekabe bijusi, tur apgriezušies – skaidrs, ka lops aizvests. Inspektors uzbrucis nabaga zemniekam, ka tas tik gudrs. Jautājis, kā šim vārds, uzvārds un tā tālāk. Tad tas vīrs meties prom, ka nenonāk vēl lielākās nepatikšanās. Bet bullis vēl šodien meitās staigā,’’ tā par šodienas policijas kadriem Ilgonis Heinackis.

„Jumts Alsungas pils dienvidu korpusam turējās uz dievvārdiem. Stipra katoļu draudze, tāpēc droši vien turējās, jo siju gali, kam būtu jumts jātur, bija izpuvuši,” saka arhitekts Pēteris Blūms.

„Organizatoriskās lietas var kārtot jebkurš, un tur vajadzīga atbildības izjūta, bet galvenais izaicinājums ir saglabāt radošumu. Īpaši, ja tik daudz gadu strādā vienā jomā,” saka ilggadējā Alsungas kultūras darbiniece Gunta Matēviča.

„Jo mazāk spēka zivis iztērē, pārvarot upē šķēršļus, jo vairāk tās var atdot pēcnācēju radīšanai,” skaidro zivaudzētājs Valdis Plaudis.

„Lielās zādzības beigušās, bet mazās bijušas un būs. Ik pa laikam kāds kaut ko nocērt patvaļīgi. Iebrauc ar vieglo mašīnu un piekabi, sazāģē sev malciņas kravu,” saka "Latvijas Valsts mežu" Dienvidkurzemes mežkopības vadītājs Uldis Ozols.

„Mājai riņķī bija sastādīti lieli koki, kas ātri aug, dod zaļumu un ēnu. Viens tāds reiz izglāba ēku no uguns, jo ar lielo lapotni bijis uzbrūkošajām liesmām priekšā kā aizsegs,” stāsta Raņķu pagasta "Ventaskalnu" īpašnieki Ārija un Jānis Storķi.

„Jocīgākais jautājums bijis tāds: „Vai par Ventas rumbas apmeklējumu jāmaksā?” Kuldīdzniekus tas uzjautrina, bet, ja labi padomā, pasaulē par daudzu dabas objektu apskati ir jāmaksā,” saka tūrisma speciāliste Inese Krone.

„Mobilie tālruņi ar veselīgu dzīvesveidu neiet kopā. Tas ir briesmīgi, kad, garām ejot, redz bērnus, kuri sasēdušies uz dīvāniņiem un nevis sarunājas, bet skatās telefonā,” saka skolotāja Silvija Herca.