Laikraksts Kurzemnieks

– Ak, jūsu mazais Arončiks ir kā izliets tēvs! – Tas nav tas briesmīgākais. Ka tik būtu vesels!

„Dzimuma piederība nenosaka to, kurš iedzīs sienā naglu. Mums jāzina, kas patiesībā esam, nevis kādiem mums jābūt pēc sabiedrības priekšrakstiem,” uzskata dziedniece Kerla Toama.

„Kopā sanākt vajag, bet man jau ir 85 un ļoti jāpiespiežas iziet no mājas. Bet, kad tiek ārā, tad jau tajā barā patīk,” saka pensionāre Agerīna Lange.

„Rudbāržu zemnieku saimniecība "Kalna Dzenīši" ir paraugs visiem kolektīviem Latvijā, ka savi ļaudis jākurbulē ne tikai peļņai. Kopā var arī spēlēt teātri, turklāt diezgan labi,” slavē Latvijas Kultūras akadēmijas pedagoģe Rita Lūriņa.

„Būt patriotam nozīmē dzīvot savā zemē. Neskriet projām. Jā, apskatīt, kas notiek citur, un braukt atpakaļ. Labi padarīt savu darbu. Ja izdari labi, pašam būs darbs un citu novērtējums,” saka kuldīdznieks Kārlis Vitkovskis.

„Kā apvienot sportu un mācības? Grūti. Tā ir jebkurā jomā: ja vēlies izsisties, jāiegulda milzīgs darbs. Nauda vienmēr ir tas lielākais šķērslis, tieši tāpēc kādam zūd motivācija. Skriešana šajā ziņā ir daudz vienkāršāka nekā citi sporta veidi – vajadzīgi piemēroti apavi un apģērbs,” saka vieglatlēts Uģis Jocis.

„Trijos no rīta jūra saullēktā izskatās vienkārši satriecoši! Kad tika izvilkts tralis, palīdzēju lāpstot zivis. Darbs zvejniekiem ir smags, sevišķi ziemā, kad kuģi apledo,” stāsta Jānis Zoldners.

„Sacensībās esam daudz strīdējušās, bijis liels stress, bet, tā kā esmu komandas kapteine, man jāprot visus nomierināt un atbalstīt. Tad arī izdodas. Uzmundrinājumi ir ļoti svarīgi,” saka Kuldīgas novada sporta skolas volejbola komandas kapteine Karīna Berņa-Staša, 8. klases audzēkne.

„Lai aktieris notēlotu, ka slikti turas uz slidām, viņam vienkārši spīdoši jāmāk slidot,” saka Maskavas Mazās Bronnajas dramatiskā teātra aktrise, pedagoģe Vera Babičeva.

„Visi vecie piedzīvojumi, pārdzīvojumi, iespaidi – tas viss jāaizmirst. Ja gribi būt dzīvs, protams. Ja gribi pārvērsties par fotoalbumu, tad visas atmiņas var salīmēt rindiņā un priecāties par to, kas ir, bet varbūt nemaz nav bijis,” saka animācijas meistare Roze Stiebra ("Kultūrzīmes" nr.42).

„Viss uzlabojies kopš tā laika, kad Kuldīgā sāka likt bruģīti. Līdzena vieta vai bruģis ar šķautnēm – to ar pēdām jūt. Šķeltais akmens kaitīgs meitenēm ar augstiem papēžiem. Man tas pat ir kā orientieris – zinu, kur atrodos,” saka Jānis Griķītis, kuldīdznieks ar redzes problēmām.

„Tādas veselības aprūpes apstākļos iedzīvotāji spēlē krievu ruleti – viņiem pie deniņiem visu laiku pielikta pistole, un atliek cerēt, ka pilnās lodes nebūs,” saka Māris Rēvalds.