Laikraksts Kurzemnieks

„Ir aprēķins: lai laukos ģimene vienu bērnu palaistu skolā, vajag vismaz 200 hektāru zemes, bet tas atkarīgs no tā, cik intensīva saimniekošana,” saka Indulis Zīlītis, meža stādu audzētājs Rudbāržos.

„Kad nāk diplomdarbs, studenti to uztver ļoti nopietni – vēlas radīt ko lielu, varenu, tā pārsteigt sevi un publiku. Bet bieži vien jaunie cilvēki nezina, cik tā zivs būs liela un vai viņi varēs to norīt – vai neiesprūdīs kaklā,” saka Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš.

„Veikalā paskatoties, cik maksā sviests, krējums un piens, un salīdzinot ar to, cik samaksā mums, saprotam, ka paliekam zaudētājos. Ja veikalos piena cena paaugstinās, tas nenozīmē, ka arī mums maksā vairāk,” saka Kurmāles zemnieks Andris Cīrulis.

„Lauki tiek apvienoti lielākās platībās, un ainava kļūst vienveidīga. Pat zaķim vairs nav, kur palikt,” secina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Oļģerts Nikodemus.

„Kolhoza laikos bija piena un gaļas normas, tagad – mēslu norma,” par "Kuldīgas komunālo pakalpojumu" noteikto obligāto minimālo maksu par atkritumiem ironizēja kāds vīrs Laidu sapulcē.

Pirmajos kolhoza gados Ēdolē kolhoznieki pusdienas pārtraukumā lasījuši grāmatas: viens skaļi, pārējie klausījušies. /No faktiem Ēdoles bibliotēkas 170. gadadienā./

„Ja kādreiz teica, ka somu bērni piedzimst ar slēpēm pie kājām, tagad var teikt, ka visi piedzimst ar telefonu rokās,” saka Sarmīte Rozentāle.

„Var gadīties tādas dienas, kad jāuztaisa trīs vai četri sižeti. Tad visu dienu krustu šķērsu braukāju pa Rīgu. Pa ceļam telefonā rakstu tekstus, atbraucu uz televīziju, samontēju videomateriālu un dodos tālāk. Bieži vien darbā ierodos deviņos, desmitos no rīta un prom tieku vienpadsmitos vakarā,” stāsta LTV sporta žurnālists, Nīkrācē dzimušais Matīss Timofejevs.

Snēpeles saimniecības "Sidraba avoti" kūtīs ir ap 200 aitu no divām šķirnēm: Romanovas (Krievija) un Merino (Vācija). Īpašnieks Madars Reimanis smej, ka pie viņa krievi ar vāciešiem sadzīvo draudzīgi.

„Lieldienu zaķis būs ar krāsainu seju, kaķīša ausīm, sieviešu matiem un zaķīša asti,” zina teikt Amanda no Kuldīgas bērnudārza "Ābelīte".

„Kam tās govis, kam tie zirgi,/ Kas man kādreiz piederēj’?/ Manas govis, mani zirgi/ Tagad pieder kolhozam,” no padomju laikiem īvandnieka Tālivalža Kalnenieka atmiņā kāda dziesma, kas dziedāta tikai uzticamu ļaužu pulciņā.

„Izrādās, lidsabiedrība "Ryanair" piekopj jaunu politiku: ja nepiemaksā, lai sēdvietas var izvēlēties, ceļotājus, kuri biļetes pirkuši kopā, izsēdina iespējami tālu vienu no otra. Nekas – trīs stundas līdz Marokai nav deviņas līdz Japānai, tāpēc esam gatavi sēdēt katrs savā lidmašīnas galā,” stāsta Jurģis Lipsnis.