Laikraksts Kurzemnieks

Vārmes amatierteātra režisore Lida Čevere atceras gadījumu šovasar Alūksnē: „Aktieriem jāspēlē, ka viņi nāk no bērēm. Izdomājām, ka viņi uz skatuves uznāks no zāles – lauku dzīves nogurdināti, iedzēruši, ne visai smuki saģērbušies. Kultūras nama vadītāja pielēca kājās: „Tā! Ko tie te tagad dara?” Viņa nodomāja, ka tie nav aktieri...”

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs Kurzemes pašvaldību vadītājiem stāsta par mencu zvejas aizliegumu Baltijas jūrā: „Nav vainojami zvejnieki, ka par daudz nozvejojuši. Mums katram jāpadomā, kas nonāk jūrā: kādus tīrīšanas līdzekļus lietojam, cik bieži mazgājam mašīnas, ko aizpludinām kanalizācijā.”

„Nākotnē īpašu kameru varētu piestiprināt pie traktora, un zemnieks pats varētu noteikt, cik laba zāle ir viņa laukā. Ja šāda kamera ir satelītam, varētu redzēt, vai zemnieki savas platības nopļauj, novērtēt, cik zemes izmantots lauksaimniecībai, lielā platībā apskatīt mežus,” par satelīttehnoloģijām saka kuldīdznieks Roberts Trops.

„Aktieris ir tāds pats cilvēks kā citi. Galvenais, kas šajā profesijā atšķirīgs, – viņš pats ir sava darba instruments. Viņa balss, ķermenis. Svarīgi, kā apgūta spēja sevi kā instrumentu izmantot,” saka Zane Daudziņa.