Aizvērt

„Varam atļauties būt skolotājas”

2015. gada 23. oktobrī, 18:49
Raksta autors: Vija Zariņa
„Varam atļauties būt skolotājas”
Foto: Aivars Vētrājs
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) jauno studiju gadu sākusi ar vairākiem jaunumiem, bet par to, kā izvēlēta pirmsskolas skolotājas profesija, stāsta vairākas nepilna laika studentes.

Kas tas tāds – klausītāja statuss?

„Šis bijis bagāts uzņemšanas gads – piecās programmās uzņemts gandrīz divreiz vairāk studentu, nekā tika plānots,” ne bez lepnuma teic RPIVA Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča. Viņa skaidro arī par jaunumu – klausītāja statusu. Ikviens, arī tāds cilvēks, kurš nestudē un pat nav grasījies to darīt, var noklausīties kādu priekšmetu, atsevišķu tēmu vai studiju kursu un saņemt akadēmisku izziņu. Maksa tiek aprēķināta pēc kredītpunktiem. Klausītāja statusu izmantojot arī tie studenti, kuri iesākuši studijas citā augstskolā, pirmo kursu nav pabeiguši, bet vēlas mācības turpināt RPIVA, kā arī citu augstskolu studenti, kuri Kuldīgā varot klausīties atbilstošus brīvās izvēles jeb C bloka priekšmetus.

 

Ciemojas ārzemju viesi

 

RPIVA kopā ar Liepājas Universitāti izstrādājusi Latvijā pirmo pedagoģijas apguves programmu tālmācībā, bet aizvien plašāk izvēršas sadarbība ar ārvalstu pasniedzējiem. Kuldīgā ar uzņēmējdarbības studentiem par darbinieku vadību jau runājusi Brno (Čehija) Tehnoloģiskās universitātes pasniedzēja Zdeņka Konečna. Savukārt pedagogiem bijusi iespēja tikties ar Natalju Daboulu, kura iepazīstinājusi ar pirmsskolas mācību sistēmu Austrālijā.
Skaidrākas aprises iegūstot arī pedagoģijas un psiholoģijas atbalsta centrs Kuldīgā, kas, izmantojot gan RPIVA, gan citu augstskolu mācībspēkus, gatavojas sniegt metodisku atbalstu un konsultācijas Kurzemes bērniem un jauniešiem, viņu vecākiem, skolotājiem, skolu atbalsta personālam.    

  

„Jādara darbs, kas aizrauj”

 

Viena no populārākajām pro-grammām akadēmijā – pirmsskolas un sākumskolas skolotājs. Studentes apliecina, ka pedagoga darbu esot viegli iegūt Rīgā un tās apkārtnē, savukārt citur situācija ir kardināli citāda. Dažas nākušas studēt, jo darbu jau sākušas, dažas studē un cer, ka tas atradīsies.   
Grobiņniece Solvita Stalidzāne jau bērnībā zinājusi, ka vēlas būt skolotāja. Paliekot pirmā aiz svītras Liepājas Pedagoģijas akadēmijas konkursā, pabeigusi Rīgas Tehnisko universitāti. „Kādu laiku strādāju bankā. Kad piedzima bērni, sapratu – jāpiepilda senais sapnis par skolotājas darbu. Dzirdēju lekciju, kurā jauniešiem tika piekodināts, ka jāmeklē perspektīva profesija. Es tam pilnīgi nepiekrītu – jādara darbs, kas aizrauj un ir tavs,” uzsver Solvita. Viņa vēl nezina, kur būs pirmā pedagoģiskā darbavieta, toties ir pārliecināta, ka tādu atradīs.

 

Ceļi uz profesiju dažādi

Kristīne Beinaroviča no Brocēniem pirms kāda laika strādājusi bērnudārzā par auklīti, bet nu jau divus gadus ir skolotāja, kura vienlaicīgi studē un jūtas apmierināta, ka atradusi aicinājumu. Talseniece Dana Lubgane piecus gadus strādāja Anglijā, pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ir vides un ūdenssaimniecības speciāliste. Tagad atradusi darbu bērnudārzā un studē.
Topošās pirmsskolas skolotājas ironizē: „Varam būt mīļas, smaidīgas un saprotošas, jo vīri labi nopelna.” Atziņa gana skumīga. Par spīti neatbilstošajam atalgojumam jaunās sievietes šo profesiju uzskata par misiju. Kristīne un Dana vēl piebilst, ka arī ar materiālo nodrošinājumu bērnudārzos viss nav ideāli. Iestāde, protams, materiālus gādā, tomēr daudzas skolotājas neskaitāmus sīkumus pērk par savu naudu, jo mazajiem katru dienu vajadzīgas praktiskas nodarbības.
 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi