Aizvērt

Noturīgs kolektīvs – visa pamats

2012. gada 8. novembrī, 16:46
Raksta autors: Rita Kuzņecova
Noturīgs kolektīvs – visa pamats
Foto: Modris Rubenis
Rīt Kuldīgas 2. vidusskola svinēs skolas pastāvēšanas 135. jubileju, bet kā vidusskola – 45. gadadienu.

Celtniecības un augšanas laiks

 

Vidusskolas bijusī direktore Velta Lagzdiņa ir pārliecināta, ka svinības nebūs pilnīgas, ja neatcerēsies tos pedagogus, kas skolā ieguldījuši mūža darbu.

Kāds ir jūsu pedagoģiskā darba sākums?
– Pēc Rīgas Pedagoģiskā institūta darbu uzsāku Kabilē, tuvāk maniem dzimtajiem Talsiem. Vēlāk apprecējos un pārcēlos uz dzīvi Kuldīgā. Kuldīgas 2. vidusskolā strādāju no 1962. gada rudens līdz 1994. gadam. Kad sāku, tā bija pamatskola, par direktori strādāja Millija Flesnere, pedagoģe ar lielu dzīves pieredzi, stingrību, saimniecisku ķērienu un atbildību. Daudz guvu no šīs personības, pozitīvi vērtēju skolēnu mācību un audzināšanas darbu.
1965. gadā notika direktoru maiņa. Mums izveidojās labs tandēms ar Ernu Doniņu, viņa – direktore, es – ārpusklases darba organizatore.
Kā pamatskola pārtapa par vidusskolu?
– Vidusskolu atvēra 1967. gadā. Trūka klašu telpas, nebija mācību bāzes, mācības notika divās maiņās. Sāka celt skolas piebūvi ar 18 klašu telpām. Ar katru gadu skolēnu un skolotāju skaits auga, sasniedzot 26 klašu komplektus.

Modē nāca mācību priekšmetu kabineti, mūsu skola bija pirmā republikā, kas uzsāka šo lietu.

Tas skolotājiem bija dubultdarbs – mācīt savu priekšmetu un veidot mācību līdzekļus, materiālus. Šajā darbā iesaistījās arī skolēni, palīdzot griezt, līmēt, kārtot kartotēkas. Mūsu kabinetu sistēmu novērtēja ļoti augstu. Kvalifikācijas celšanas institūts skolā organizēja republikas mēroga seminārus. Arī visas Latvijas ķīmijas un krievu valodas skolotāju metodisko apvienību vadītāju semināri notika pie mums, jo kabineti, pateicoties skolotājām Ernai Doniņai un Marijai Reinholdei, bija ieguvuši 1. vietu republikā. Arī pārējie kabineti – ģeogrāfijas, otrs krievu valodas kabinets, vēstures, matemātikas, latviešu valodas, fizikas – pilnveidojās skolēnu zināšanu padziļināšanai un ieguva rajona mēroga atzinību. Angļu valodas kabinetā bija lingofonijas iekārta. Fizikas skolotājas Veltas Kāšas skolēni ar labiem panākumiem startēja rajona un republikas olimpiādēs. Līga Kāša ieguva republikā godalgotu vietu ar tiesībām bez iestājeksāmena fizikā iestāties augstskolā, viņai, skolu beidzot, piešķīra zelta medaļu, ar sudraba medaļu beidza Ilze Cīrule, Ilze Mitrone, Lilita Leismane, Andris Šīrons, Dinija Kaltniece.
Kāds bija ārpusklases darbs?
– Skolotāja Skaidrīte Reķe ne tikai veidoja vēstures kabinetu, bet milzīgu darbu ieguldīja arī novadpētniecībā. Rezultātā viņa izveidoja muzeju ar bagātīgu materiālu klāstu par skolas mikrorajonu: skolas, kokapstrādes uzņēmuma Vulkāns, Kuldīgas ugunsdzēsēju biedrības, izcilu dabas objektu vēsturi. Skolēni rakstīja skolas hroniku, pavisam 36 sējumus.

Muzejs vairākus gadus pēc kārtas ieguva 1. vietu republikā un bija ietverts apskatāmo muzeju sarakstā.

Tajā viesojās ļaudis no visas Padomju Savienības. Skolā darbojās inter-nacionālais draudzības klubs. Vienība LOTOS darbojās Rudbāržos, bet tomātu ražu vāca pat Ukrainā. Skolēni ieguva prasmes vadīt, organizēt, būt patstāvīgiem, neatkarīgiem. Viņiem bija lielāka atbildība nekā mūsdienu bērniem.
Kā veicās direktores krēslā?
– Direktores amatā biju no 1978. līdz 1992. gadam. Skola jau nevarēja katru gadu savas septiņas ēkas iz-remontēt un sagatavot mācību gadam par budžeta līdzekļiem. Vienmēr atceros, ka īstā brīdī palīdzīgu roku sniedza mūsu šefi – kolhozi Ēdole, Komunārs, vēlāk Īvande, PMK–15, Vulkāns.
Vajadzēja organizēt izlīdzināšanas klases tiem skolēniem, kuri tik raiti neapguva mācību vielu. Divus gadus pie mums pedagoģiskās gudrības apguva arī bērnudārzu audzinātājas.
Skolā strādāt bija viegli, jo visi skolotāji kopā veidoja pamatīgu, strādīgu, atsaucīgu, stabilu kolektīvu. Šodien dažiem no viņiem ir 70 – 80 gadu. Erna Doniņa apbalvota ar ordeni Goda zīme un Darba Sarkanā Karoga ordeni, daudziem goda rakstiem. Bija  izglītības darba teicamnieki. Darbs nebija veltīgs. Rezultātā mūsu bijušie skolēni ir juristi, ārsti, pagastu valdes priekšsēži, uzņēmumu vadītāji, kā arī citu darbu darītāji. Mūsu novadā strādā 39 pedagogi mūsu skolas absolventi, citos novados – septiņi pedagogi. Mazajā Basu skolā vien ir četri beidzēji: Aiga, Andris un Biruta Lagzdiņi, Daiga Vidmane.
Ar ko nodarbojaties šobrīd?
– Man dots tāds pienākums nodarboties ar sabiedrību, kaut esmu pensijā. Skolotājs visu mūžu ir bijis nemitīgā apritē, un pensijā rodas apsīkums, lai gan astoņus gadus pēc skolas biju metodiķe sporta skolā. Zinot, kāda nozīme ir fizkultūrai, pirms 11 gadiem organizēju pensionāru vingrotāju grupu. Sākumā atsaucība nebija liela, bet tagad pat dažiem atsakām, jo sporta manēžas zālītē vingrojam 24 cilvēki. Vingrošana disciplinē, dod prieku, komunikāciju ar cilvēkiem. Eju pa ielu paceltu galvu.
Prieks par savu ģimeni – vīru Arvīdu, ar kuru nodzīvots vairāk nekā pusgadsimts, dēliem Gunti un Uģi, kas atraduši vietu dzīvē, vedeklām, mazbērniem, Latvijas Universitātes studentiem Krista-pu, Jurģi, Mārtiņu un skolnieci Katrīnu.

 

Attēlā: Bijusī Kuldīgas 2. vidusskolas direktore Velta Lagzdiņa salidojuma dalībniekiem novēl: „Lai skolēni augtu gudri, zinoši, aktīvi un ar godīgu attieksmi pret darbu. Lai katrā jaunietī mājotu atbildība pret savu zemi, tās cilvēkiem. Lai pastāvētu šī lieliskā vidusskola. Lai katrā skolotājā būtu prieks un jauks noskaņojums visā dzīves ritumā!”

_______________________________

Ieilgusī reformācija un attiecības

 

Bioloģijas un ķīmijas skolotāja Maija Krūmiņa ir dzi-musi un dzīvo Krimuldā. Kuldīgas 2. vidusskolā skolotāja strādā 42 gadus. Visus šo laiku viņa ir braukājusi no Vidzemes uz Kurzemi, jo, kā pati saka, ļoti iepaticies šīs skolas skolotāju kolektīvs, tāpēc palikusi

Kādi bija pirmie iespaidi skolā?
– Uz Kurzemi atnācu pēc nosūtījuma, precīzāk, uz Alsungu. Izrādī-jās, tur bioloģijas un ķīmijas skolotāju nevajadzēja, bet vajadzēja Ernai Doniņai Kuldīgas 2. vidusskolā. Kādreiz valsts noteica obligātos trīs gadus pēc augstskolas nostrādāt konkrētā vietā. Nebija kā tagad – ej un meklē, ja neatrodi, tad esi bezdarbnieks. Ierados tieši tad, kad uztaisīja jauno korpusu. Pirms manis pavasarī bija pirmais izlaidums, un mēs tai ziemā pakāpeniski sākām apdzīvot jauno korpusu. Tas bija īpaši auksts. Skolēnu bija daudz, jo Centra skolas vēl nebija. Izlaidumos bija ap 120 beidzējiem.
Kādas ir atšķirības starp skolēniem tad un tagad?
– Skolēniem tai laikā bija pienākuma apziņa, jo partijas komiteja vecākiem lika sekot līdzi bērniem. Tagad nav tādas iestādes, kas vecākiem lūgtu audzināt savus bērnus. Katrā ziņā trūkumi vienmēr ir bijuši, bet tagad tas ir citādāk. Bērni kļuvuši nervozāki, pašpārliecināti, bet ne vienmēr tā pašpārliecība ir pamatota. Bieži vien viņi pārvērtē, nespēj novērtēt sevi. Kļuvuši, agresīvāki, rupjāki, galvenokārt savstarpēji, tas ir pats bēdīgākais.
Kur cēlonis?
– Tā ir mūsdienu dzīve, tāds ir kapitālisms, kur mēs viens otram gatavi kājiņas nograuzt, lai tiktu paši uz priekšu. Tas nāk no vecākiem, tie ir nervozi. Katrs bērns ir savas ģimenes spogulis. Mēs skolā neko nevaram izdarīt, ja viņam tādi apstākļi. Daļa sabiedrības cenšas skolēnus aizstāvēt ar to, ka viņam tādi apstākļi – vecāku nav, vecmāmiņu nav, un tad viņš var darīt, ko grib. Viņam ir grūti, un tāpēc visiem apkārt tas ir jājūt. Visiem ir jāsaprot, arī tiem, kas ir normāli audzināti, kuriem ir pienākuma izjūta, tad tam pa galvu palēkā un piebeidz. Tagad ir lielāka visatļautība, jo skandina bērnu tiesības.

Ja runā, ka agresīvi bērni būtu jāpatur vairākas dienas mājās, tā ir infekcija. Pēc manām domām, jābūt specskolām.

Kā mainījušies skolotāji?
– Es skolotājos lielas pārmaiņas neredzu. Gudrāki kļuvuši, apgūstot informācijas gūzmu, kas nāk pāri. Skolotājs nepārtraukti skrien pa kursiem, klausās lekcijas. Ja salīdzina izglītības standartu, kāds tas bija kādreiz un tagad, tā ir diena pret nakti. Atšķiras praktiski ar visu, tagad man ir jāizmanto četras grāmatas, kādreiz bija viena – vispārīgajā bioloģijā. Manā uztverē, tas ir par daudz, jo viena daļa skolēnu jau vispār vairs neķer, nespēj tādu apjomu uzņemt. Tagad tik ātrāk un ātrāk uz priekšu, un līdz ar to kvalitāte nebūs labāka. Mācību programmas ir domāts tiem, kam labas galvas. Protams, tagadējās tehnoloģijas palīdz mācīties tiem, kas grib mācīties.
Kā vērtējat mūsu izglītības sistēmu?
– Bioloģija māca, ka jebkura sistēma tiecas pēc stabilitātes. Mūsu izglītības sistēma jau 20 gadu ir reformā. Cik tālu tā reformēsies? Tai ir jāsabrūk, un tā jātaisa no jauna. Vienu brīdi skolu varēja beigt pilnīgi nesekmīgs, tad bija laiks, kad citus priekšmetus kārto, citus ne. Tad atzīmes liek, tad neliek, tad ir i un ni, tad nv. Rudenī vēl nav skaidrs, kā pavasarī skolu beigs. Interesanti skatīties, kas notiek. Mēs ik pa laikam pieslienamies kādai skolai – dāņu, zviedru, amerikāņu. Kad mēs atradīsim latviešu skolu? Es domāju, ka Roberts Ķīlis šo sistē-mu sagraus. Ko nozīmē, ja kādu sistēmu sagrauj? Valstiskā mērogā tā ir revolūcija un karš. Ko piedzīvosim izglītības sistēmā, es nezinu.
Skolēniem jūs vienmēr esat patikusi ar labo humora izjūtu. Kā šodien skolā ar humoru?
– Tagad humors tāpat kā bērni kļuvis nežēlīgāks un agresīvāks, rupjāks tieši pret klases biedriem. Agrāk tas bija tāds bērnišķīgs. Tagad asprātība kļūst nepatīkama, piemēram, piesmirdināt klasi, piesaukt rupjus vārdus jebkura teikuma galā. Mums ir ieliekti krēsli, un humors ir uzliet ūdeni, kamēr nav atnācis klases biedrs.
Agrāk balles notika skolā katru mēnesi. Tagad nedrīkst rīkot. Kāpēc? Tāpēc, ka jāsauc policija vai specvienība, lai nomierinātu skolēnus. Kādreiz bija tik skaistas Jaungada balles, karnevāli. Tur varēja nosmieties līdz grīdai kā bērni, tā skolotāji. Vai tagad kaut kas tāds notiek?
Kādreiz skolās bija klašu kolektīvi, vēl tagad satiekoties, priecājas viens par otru. Viņus saliedēja kopīgās talkas, pārgājieni, svētki. Tagad klases biedri kā biezputra, kad nomet, tad katrs putraims uz savu pusi. Viens otrs pat nezina, kā sauc visus klases biedrus, ja šis objekts nav īpaši iekritis viņa redzeslokā. Vai viņi kādreiz satiksies, salidos? Nekad un nemūžam.

 

Attēlā: Bijusī Kuldīgas 2. vidusskolas direktore Velta Lagzdiņa salidojuma dalībniekiem novēl: „Lai skolēni augtu gudri, zinoši, aktīvi un ar godīgu attieksmi pret darbu. Lai katrā jaunietī mājotu atbildība pret savu zemi, tās cilvēkiem. Lai pastāvētu šī lieliskā vidusskola. Lai katrā skolotājā būtu prieks un jauks noskaņojums visā dzīves ritumā!”

_______________________________

Izglītības darba teicamnieki:

Marija Reinholde, Skaidrīte Reķe, Skaidrīte Sproģe, Maija Krūmiņa, Gunta Vāciete, Astra Gūtmane, Velta Lagzdiņa.
Latvjas Republikas un Kuldīgas rajona apbalvotie skolotāji: Ruta Raduma, Velta Kāša, Anita Milstere, Inta Kalniņa, Māra Rubene, Gunta Emberga, Ilze Bensone, Brigita Jakobovska, Eduarda Borisova, Dzintra Rumbeniece.
Absolventi:

izglītības iestāžu vadītāji – Dace Cine, Ruta Karloviča, Elita Tisjaka, Valda Gaure, Vigra Leismane, Jānis Pušīlovs, Līga Megne. Pagastu priekšsēži – Lelde Ose Vārmē, Inta Freiberga Rendā. Jānis Daģis, SIA Renda valdes priekšsēdis, Ringolds Beinarovičs, Labklājības ministrijas valsts sekretārs, Dainis Gīlis, Ventspils slimnīcas galvenais ārsts, Guntis Lagzdiņš, transporta ekspedīcijas Ritloģistika valdes priekšsēdis Rīgā, Daiga Mellere, Latvijas lauku konsultāciju Kuldīgas biroja speciāliste, Inese Opelta, SIA Jaunais kurzemnieks valdes priekšsēde, Inese Birģele, psiholoģe un karjeras konsultante Kuldīgā u.c.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi