Aizvērt

„Viena diena kā svētki”

2018. gada 17. septembrī, 02:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
„Viena diena kā svētki”
Apsveikto Kuldīgas novada pensionēto skolotāju vidū arī pirmsskolas izglītības iestādes "Bitīte" (kādreiz Taurenītis) audzinātāja Valentīna Balode.
Foto: Lāsma Reimane
Ar sirsnīgiem sveicieniem, pateicībām un koncertu tradicionāli godināti Kuldīgas novada pensionētie pedagogi.
GODINĀTI UN NAV AIZMIRSTI

Bijušos skolotājus sveica domes izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure: „Pagājis gads, ir septembra vidus – krāsains, nepierasti silts un, cerams, auglīgs. Cerams, ka jūs, kuri darba gaitas beiguši, septembri ik gadu gaidāt ar nepacietību, lai būtu lepni par savu profesiju, justos godināti un neaizmirsti.” Ar paveikto un nākotnes plāniem izglītībā iepazīstināja domes priekšsēde Inga Bērziņa: „Desmit gados skolēnu skaits ik gadu ir mazinājies, taču šogad ir par 38 vairāk. Gribētu, lai šī tendence turpinātos. Novēlu skaistu šo dienu, brīnišķīgu visu nākamo gadu, un nākamajā rudenī atkal vēlēsimies jūs redzēt.” Visiem pensionētajiem skolotājiem tika dāvāti ziedi un ielūgums uz koncertu Uzlūdz kungi.

Pasākumā dziedāja Agnese Čīče, Roberts Miezītis, Šarlote Patmalniece ar vectēvu Raimondu, muzicēja Ralfs GrāverisPrenclavs (saksofons) un Zigurds Turss (klavieres).


SKAISTS LAIKS

Bijusī Kuldīgas 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Skaidrīte Sproģe atceras: „Toreiz skolēni mācījās cītīgāk, disciplīna bija stingrāka. 1949. gadā manu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, tad sāku mācīties krievu valodā un latviski nedrīkstēja izdvest nevienu skaņu. Klase bija raiba: četri latvieši, divi ebreji no Rīgas un ukraiņi. Sibīrijā pabeidzu vidusskolu, un vienīgā iespēja mācīties tālāk – par skolotāju. Divus gadus mācījos un 1956. gadā drīkstēju braukt atpakaļ uz mājām. Toreiz teica, ka te nebūs darba, un to dabūju tikai tāpēc, ka biju matemātikas skolotāja – to vienmēr trūcis. Man prieku sagādāja tas, ka varēju citiem palīdzēt tikt dzīvē uz priekšu, un priecājos par katru, kurš dzīvē tika tur, kur gribēja.”

Bijusī latviešu valodas un mājturības skolotāja Elza Suhina: „Skolotājas gaitas sāku Rudbāržu pamatskolā. 1965. gadā pirmo reizi tika svinēta Skolotāju diena, un mūs kā jauniņās nofotografēja un ielika avīzē. Bet šogad Rudbāržos būs salidojums un atvadas no skolas. Tie bija skaisti laiki – man patika darbs ar bērniem, patika būt sabiedrībā.”

Pensionētā Pelču speciālās internātpamatskolas-attīstības centra matemātikas skolotāja Rudīte Zvirbule saka: „Patīkami satikt bērnus, kuri mūs atceras un sveicina. Mūs arī aicina uz Ziemassvētkiem un izlaidumu – tas ir saviļņojoši. Liels prieks, ka šādā pasākumā varam satikt bijušos kolēģus.”

Snēpeles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Guna Segliņa stāsta, kāpēc izvēlējusies šo profesiju: „Pratu organizēt un vadīt, man patika bērni. Lielākais gandarījums skolotājas mūžā ir laiks, kad strādāju mazajās klasēs – redzēju sava darba rezultātu. Uz skolu atnāca maza dzīvībiņa, kura neko nemācēja, bet pēc tam bija žēl, ka bērns jāatdod 5. klases audzinātājam. Jauki, ka tagad mūs atceras. Viena diena ir kā svētki.”

Ēdoles bijusī sākumskolas pedagoģe Dzidra Sedola: „Tas bija mans aicinājums. Bez mīlestības pret bērniem skolā nevar strādāt. Es tur nostrādāju 48 gadus. Prieks, ka bijušie skolēni atceras un sveicina.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi